Neo pret valsti un VID: būtiskākie četru gadu pavērsieni datu noplūdes skandālā
Foto: LETA

Šodien, 14. februārī, aprit četri gadi, kopš Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" vēstīja par vērienīgo datu noplūdi no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS). Noplūda 7,4 miljoni dokumentu 120 gigabaitu apjomā, kas, kā vēlāk izrādījās, bija ziņas par valsts amatpersonu, uzņēmēju un privātpersonu algām, nodokļu samaksu un citi sensitīvi dati.

Pēc šī skandāla notika kratīšanas pie žurnālistes Ilzes Naglas, kas līdz ar pērn pieņemto Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumu, Latvijas valstij izmaksājušas 20 000 eiro, bet VID EDS atrastā "cauruma" naskajam izmantotājam Neo jeb Latvijas Universitātes Mākslīgā intelekta laboratorijas pētniekam Ilmāram Poikānam joprojām draud cietumsods apsūdzībās par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem un komercnoslēpumu. Lietu vēl tikai plānots sākt skatīt šā gada pavasarī.

Portāls "Delfi" piedāvā ieskatu četrus gadus senos notikumos, kas saviļņoja visu Latviju un ko aizsāka 2010.gada 14.februāra pievakarē izstāstīts stāsts par datu noplūdi no EDS. 

2010.gads

14.februāris. LTV paziņo, ka ir noplūdusi ne vien informācija par valsts augstākajām amatpersonām, bet arī uzņēmējiem un citām privātpersonām. Faktu par informācijas noplūdi raidījumam pavēsta cilvēki, kas sevi dēvē par Ceturtās atmodas tautas armiju (4ATA). Šo cilvēku rīcībā jau 2009.gada pavasarī nonākusi informācija, ka EDS sistēmā ir "caurums", pa kuru var iegūt visus EDS datu failus.

"Caurums" bijis ģeniāli vienkāršs un atradies visu acu priekšā. Jebkuru EDS dokumentu pat anonīms interneta lietotājs varējis lejupielādēt bez autorizācijas, ierakstot noteiktu adresi un norādot dokumenta numuru. EDS dati tiekot numurēti secīgi, tādēļ esot bijis iespējams iegūt visus dokumentus. Dokumentu iegūšana notikusi aptuveni trīs mēnešus, kamēr "caurums" aizvērts.

15.februāris. Toreizējais finanšu ministrs Einars Repše paziņo, ka "caurums" EDS izmantots jau 2009.gadā un uzsver, ka ir radusies ārkārtas situācija, kas rūpīgi jāizmeklē.

Toreizējais VID vadītājs Dzintars Jakāns tai pašā dienā saka, ka dati nopludināti apzināti un to ir izdarījis kāds "bijušais IT sistēmas izstrādātājs". Norādot uz konfidencialitāti, VID EDS izstrādātājs "Exigen Services Latvija" atturas no komentāriem.

Savukārt toreizējais premjers Valdis Dombrivskis ( V) prasa vētīt valsts kiberdrošību.

16.februāris. Pārstāj darboties VID EDS.

17.februāris. Ar tolaik populāro LTV raidījumu "Kas notiek Latvijā?" un tā vadītāju žurnālistu Jāni Domburu sazinās cilvēks, kas sevi sauc par Neo, Ceturtās Atmodas tautas armijas (4ATA) Kibernodaļas vadītāju, un piesaka sevi kā datu noplūdes īstenotāju. Atsaucoties uz Latvijas medijos publicēto, viņš piedāvā sīkāk izstāstīt par VID datu noplūdi un to iespējamo izmantošanu. Intervija tiek publicēta LTV mājas lapā un tajā Neo norāda, ka 4ATA esot trīs spējīgi informācijas tehnoloģiju (IT) cilvēki un atzīst, ka VID dati laisti priekšvēlēšanu cīņā pret visiem.

Tāpat tiek atzīts, ka VID datu bāzes 'caurums' radies, to izstrādājot; nav ticis pamanīts, to pieņemot, un auditos.

18.februāris. Atklāj pirmo no EDS noplūdušo algu sarakstu.

22.februāris. Auditēt sistēmu jau iepriekš sācis tās izstrādātājs - informācijas tehnoloģiju kompānija AS "Exigen Services Latvia". Tā paziņo, ka pabeigusi iekšējo auditu, kas tika īstenots, izmeklējot datu noplūdes gadījumu, bet norāda uz komercnoslēpumu un rezultātus neatklāj

!!! Pakāpeniski tiek publiskoti dažādu iestāžu un uzņēmumu darbinieku atalgojumu saraksti, kas raisa taisnošanos un skaidrošanos par algu lielumu, kā arī tiek norādīts, ka publiskotā informācija vairs neatbilst reālajai situācijai. Tāpat notikušais raisa diskusijas par citu valsts pārvaldes IT sistēmu drošumu.

14.marts. "De facto" paziņo, ka VID datu ieguvējs pārliecināts, ka par datu noplūdi atbildīgie VID priekšnieki paliks nesodīti.

16.aprīlis. Tiek vēstīts, ka četri VID darbinieki saņēmuši rājienus.

20.aprīlis. Toreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe - Freiberga paziņo, ka VID datu ieguvējs Neo nekādus likumus nav pārkāpis.

11.maijs. Šīs dienas vakarā LTV raidījuma "De facto" žurnālistes Ilzes Naglas mājās notiek kratīšana, jo policija aizturējusi kādu personu, ko uzskata par Neo. Žurnāliste atzīst, ka kratīšana notikusi absolūti negaidīti, ilgusi aptuveni divas stundas un tās laikā paņemts viņas personīgais dators un citi datu nesēji - ārējais disks un zibatmiņa. Sākas diskusijas par kratīšanas pieļaujamību.

Pēc pulksten 22 policija aiztur personu, kura sevi dēvē par Neo.

12.maijs. Tiek vēstīts, ka policija par Neo uzskata Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas pētnieku Ilmāru Poikānu.

Tai pašā dienā tiek paziņots, ka "Ernst & Young Baltic" izvērtējis EDS un sniedzis VID precizētu šīs sistēmas novērtēšanas ziņojumu. VID saka, ka sīkāka informācija par to netiks publiskota, jo atzinumam noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss.

13.maijs. "Esmu Neo," paziņo Ilmārs Poikāns, kurš saka, ka izmeklētājiem atzinies, ka ir tā pati persona, kura sabiedrībā plašāk pazīstama ar segvārdu Neo. 

Opozīcija paziņo, ka Neo lietas dēļ tiks prasīta toreizējās iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces demisija. Viņa uzsver, ka neredz demisijai pamatu.

Saeima nolemj, ka iestādēm turpmāk katru mēsi jāsniedz informācija par amatpersonu algām

Neo un žurnālistes Naglas aizstāvībai notiek protesti pie valdības ēkas un Ģenerālprokuratūras.

Tiek atbrīvots tobrīd aizturētais Neo jeb Ilmārs Poikāns. Viņa advokāts Aleksejs Loskutovs paziņo, ka pretēji iepriekš paustajām aizdomām, Neo ir darbojies viens.

14.maijs. Tiek paziņots, ka Nagla tiesā iesniegusi sūdzību par kratīšanu.

Saistībā ar kratīšanu Naglas dzīvoklī un sevi par Neo dēvējušās personas aizturēšanu vairāk nekā 120 Latvijas žurnālistu paraksta atklātu vēstuli, pieprasot izmaiņas likumdošanā, lai mazinātu iespēju vajāt žurnālistus un stiprinātu vārda brīvību.

16.maijs. Poikāns paziņo, ka VID datus publicējis cēlu mērķu labad.

20.maijs. Saeimā tiek skatīts Mūrnieces demisijas pieprasījums. Parlaments to noraida.



16.jūnijs. Tiesa noraida žurnālistes Naglas sūdzību par kratīšanu viņas dzīvesvietā.

15.jūlijs. Saistībā ar šo par drošības incidentu nodēvēto notikumu disciplinārsods - amatalgas samazināšana par 20% - tiek piemērots VID Informātikas pārvaldes (IP) vadītājai Ivetai Bērtulsonei, kā arī viņas vietniekiem Viesturam Šķiļam un Jurim Stumpam. Bērtulsonei piemērots disciplinārsods mēnešalgas samazināšana uz sešiem mēnešiem, ieturot 20% no mēnešalgas, bet Šķiļam un Stumpam piemērots sods mēnešalgas samazināšana uz trijiem mēnešiem, ieturot 20% no mēnešalgas.

21.jūlijs. Policistu rīcībā netiek atklāti pārkāpumi, veicot kratīšanu žurnālistes Naglas dzīvoklī.

23.augusts. Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa nolemj izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu pret Jāni Kuzinu par nesankcionētu tā dēvētā Neo un žurnālistes Ilzes Naglas aizstāvības akciju "Brīvību Neo" un piketa rīkošanu bez kārtības uzturētājiem. Lietu par piketa rīkošanu Neo aizstāvībai nolemts izbeigt, jo nav pierādīta Kuzina kā organizatora loma.

1.oktobris. VID paziņo, ka atradis informācijas sistēmu drošības pārvaldnieku, ko VID nebija izdevies izdarīt no 2009.gada, lai gan šim amatam izsludināti jau trīs vai četri konkursi. Jaunais pārvaldnieks atzīst, ka VID datu drošības līmenis ir augsts.

20.decembris. Poikāns paziņo, ka meklē jaunu advokātu, jo viņa līdzšinējais aizstāvis Aleksejs Loskutovs (V) ir ievēlēts par 10.Saeimas deputātu un nedrīkst pildīt zvērināta advokāta pienākumus.

2011.gads.

Skandāls par datu noplūdi no VID EDS nav būtiski ietekmējis sistēmas izstrādātāja - informācijas tehnoloģiju (IT) kompānijas AS "Exigen Services Latvia" - darbību, paziņo izpilddirektors Ivars Puksts.

Septembrī Nagla atstāj darbu LTV un oktobrī sāk strādāt uzņēmumā "Ventspils nafta".

2012.gads.

Februārī tiek ziņots, ka Nagla vērsusies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību pret Latvijas valsti saistībā ar tā dēvēto Neo lietu. Viņas sūdzība tiek pieņemta izskatīšanai.

Augustā prokuratūra izbeidz kriminālprocesu daļā pret Poikānu, atzīstot, ka viņš 2010.gadā nav uzlauzis VID EDS datubāzi. Prokuratūra skaidro, ka patvaļīga piekļūšana automatizētai datu apstrādes sistēmai vai tās daļai nav saistīta ar datu apstrādes sistēmas aizsardzības līdzekļu pārvarēšanu. Pats Poikāns atzīst, ka jau no paša sākuma izmeklētājiem un sabiedrībai skaidrojis, ka nekāda "uzlaušana" nav notikusi.

2013.gads.

Marts. Valsts policija lūdz prokuratūrai uzrādīt apsūdzību Poikānam jeb Neo, kurš pirms trīs gadiem, izmantojot VID EDS drošības ievainojamību, esot nesankcionēti no datubāzes ieguvis kredītiestādes komercnoslēpumu saturošu informāciju.

Policija uzskata, ka Poikāns laikā no 2009.gada 31.oktobra līdz 2010.gada 3.februārim, konstatējot VID EDS drošības ievainojamību, nesankcionēti no šīs datubāzes savai lietošanai ieguva kredītiestādes komercnoslēpumu saturošu informāciju - 250 VID EDS elektroniskos dokumentus ar unikāliem numuriem, nosaukumiem un saturu.

Poikāns, lejupielādējot, apstrādājot un publicējot VID EDS datus, kas satur lielu daudzumu fizisko personu datu par darbavietu, ienākumiem, dzīvesvietu, šiem datu subjektiem radīja būtisku kaitējumu, ievērojami apdraudot viņu Satversmē noteiktās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, ja ar to radīts būtisks kaitējums, iespējams sodīt ar brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem vai piespiedu darbu, vai naudas sodu. Savukārt par komercnoslēpuma neatļautu iegūšanu savai vai citas personas lietošanai vai izpaušanai, kā arī par šādu ziņu neatļautu izpaušanu citai personai tādā pašā nolūkā, kā arī par finanšu instrumentu tirgus iekšējās informācijas neatļautu izpaušanu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz vienam gadam vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Maijs. Prokuratūra Neo uzrāda apsūdzību.

Jūlijs. Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra nodod Rīgas pilsētas Centra rajona tiesai krimināllietu, kurā par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem un komercnoslēpumu apsūdzēts Poikāns. Viņš mikroblogošanas vietnē "Twitter" norāda, ka 4300 lappuses lielajā lietā ir 22 sējumi.

ECT piespriež Latvijai maksāt 20 000 eiro (14 056 latus) Naglai, kura Strasbūrā sūdzējās par viņas dzīvesvietā veikto kratīšanu tā dēvētajā Neo lietā. ECT atzīst, ka Latvija pārkāpusi Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pantu par vārda brīvību. Tiesa uzskata, ka jebkura kratīšana, kurā žurnālistam tiek izņemtas datu glabāšanas ierīces, rada jautājumu par žurnālista vārda brīvības, tostarp informācijas avotu, aizsardzību. ECT uzskata, ka konkrētajā lietā netika sniegti atbilstoši un pietiekami iemesli kratīšanai.

Nagla pauž cerību, ka ECT spriedums sūdzībā par viņas dzīvesvietā veikto kratīšanu tā dēvētajā Neo lietā kalpos par precedentu arī citās lietās.

Valdība izlemj spriedumu nepārsūdzēt.

Krimināllietu Poikāna apsūdzībās paredzēts skatīt 2014.gada pavasarī.

Tags

Aleksejs Loskutovs Dzintars Jakāns Einars Repše Eiropas Cilvēktiesību tiesa Ģenerālprokuratūra Ilmārs Poikāns Ilze Nagla Latvijas Televīzija Latvijas Universitāte Linda Mūrniece LTV Neo lieta Saeima Valsts policija Ventspils Nafta VID

Comment Form