Neo publisko 'Latvenergo' algas; 543 personām mēnesī virs 1000, lielākais vidējais atalgojums virs 6000 latu
Foto: F64

Vismaz 543 personas, kas strādā a/s "Latvenergo" laikā no 2008. gada līdz 2009. gada novembrim saņēmušas vismaz 1000 latus mēnesī, liecina piektdien Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās datu sistēmas "nokopētāja" Neo publiskotais algu saraksts. Tiesa, lielākais vidējais atalgojums bijis "Latvenergo" vadītājam – virs 6000 latu, bet vienā mēnesī viņa bruto ienākumi sasniedza pat 24 000 latu.

Šis ir jau kārtējais virtuālās personas Neo publiskotais kādas valsts iestādes algu saraksts, kurā gan ietilpst ne tikai algas, bet arī prēmijas, piemaksas, pabalsti un citi Iepriekš atklātībā nonāca ziņas par algu apmēriem a/s "Rīgas siltums", Finanšu kapitāla un tirgus komisijā, kā arī citur. Kļuva zināms, ka atsevišķās institūcijās vadošie darbinieki pat krīzes laikā saņēma prēmijas un piemaksas, kas vairakkārt pārsniedza to algas.

Attiecībā uz algām "Latvenergo" Ceturto atmodas tautas armiju (4ATA) pārstāvošais Neo tur notiekošo raksturo ar vārdiem: "Tumša lieta, kas gaiši spīd un sit pa nagiem".

Internetā publiskotajā sarakstā apkopotas algas teju divu gadu garumā, un tās aptver gan pirmskrīzes, gan krīzes laiku. Secināts, ka "Latvenergo" valdes priekšsēdētāja Kārļa Miķelsona vidējais atalgojums laikā no 2008. gada sākuma līdz 2009. gada novembrim, ieskaitot, bija 6202,48 lati. Dati liecina, ka krass lūzums Miķelsona atalgojuma apmērā bija pērn maijā. Vēl aprīlī viņa kontā ieripoja 6000 latu, savukārt mēnesi vēlāk teju trešdaļa mazāk. Tiesa, 2008. gada jūlijā Miķelsons saņēma 24 000 latu.

"Latvenergo" pārstāvis Andris Siksnis portālam "Delfi" uzsver, ka līdz ar ekonomisko krīzi uzņēmums jau samazināja personāla izmaksas par 17%. Tāpat a/s "Latvenergo" valdes atalgojums pērn saruka par 50% - 60%. Siksnis atgādina, ka Miķelsonam un valdes locekļiem pirms 1. maija bija 6000 latu un 5400 latu liels atalgojums, kamēr pēc 1. maija attiecīgi 2820 un 2540 lati.

Vidēji vairāk nekā 5900 latu saņēmis "Latvenergo" viceprezidents Uldis Bariss, virs 5740 - "Latvenergo" valdes loceklis Arnis Kurgs, virs 5560 latiem valdes loceklis Aigars Meļko, savukārt virs 5100 latiem vēl viens valdes loceklis Arnis Daugulis.

Vairāk nekā 5100 latu mēnesī vidēji gandrīz divu gadu laikā saņēmusi arī kāda "persona 6", kuru Neo nav identificējis. Tiesa, šis vērtējums ir visai nosacīts, jo "persona 6" atalgota tikai reizi - 2008. gada janvārī - un tad saņēmusi 5189,90 latus.

Tāpat kā Miķelsonam, arī šiem četriem cilvēkiem, atalgojums 2008. gada jūlijā atalgojums bijis ievērojami lielāks nekā citus mēnešus. Piemēram, Bariss tad saņēmis vairāk nekā 22 500 latus. Nedaudz mazāk kā 22 000 latus saņēmuši arī Kurgs, Meļko un Daugulis.

Pārējie "Latvenergo" darbinieki jau saņēmuši salīdzinoši mazāku algu. Piemēram, "persona 7" savu maku papildinājusi vidēji ar 3175,47 latiem mēnesī. Pārējiem algas pakāpeniski kļūst vēl arvien mazākas. Arī 2008. jūlijā, kad visai vadībai atalgojums bija ievērojami lielāks, nekā parasti, pārējiem, ja piemaksas vispār ir bijušas, tad nelielas. Gandrīz nevienā gadījumā tās nav vairākkārt pārsniegušas ikmēneša ienākumus, kā tas bija attiecībā uz "Latvenergo" valdes locekļus.

Bruto algu apmēri ievērojami visiem "Latvenergo" darbiniekiem sarukuši, sākot ar 2009. gada maiju - atsevišķos gadījumos pat trīs reizes.

Jau vēstīts, ka februāra vidū izskanēja informācija par vērienīgu datu noplūdi no VID EDS. Atbildību par vairāk nekā septiņu miljonu dokumentu nelegālu iegūšanu uzņēmās personu grupa, kas sevi dēvē par Ceturtās atmodas tautas armiju (4ATA). Tās pārstāvis ar segvārdu "Neo" jau publiskojis vairāku uzņēmumu - "Rīgas Siltums", " Rīgas Satiksme" un "Parex banka"-, kā arī policistu un militārpersonu atalgojumu sarakstus, kā arī Finanšu kapitāla un tirgus uzraudzības komisijas atalgojumu.

Source

www.DELFI.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus