Atbilstoši grozījumiem bija plānots, ka turpmāk pasākuma rīkotājiem gandrīz vienmēr būs jāiesniedz pieteikums attiecīgai pilsētas vai pagasta pašvaldībai. Šobrīd likums nosaka, ka sapulču rīkotājiem nav nepieciešama valsts vai pašvaldību iestāžu atļauja, ja pasākums atbilst citām likuma prasībām.
Bija iecerēts arī likumu papildināt ar pantu, kas organizētājiem liek nodrošināt, lai pasākumu laikā netiktu bloķēta transporta kustība uz valsts nozīmes ceļiem.
Grozījumos bija noteikts, ka pašvaldības amatpersonai, kas izskatītu pieteikumu, būtu jāpārliecinās, vai pasākums nevar radīt zaudējumus fiziskām vai juridiskām personām. Šādos gadījumos pašvaldība varētu atteikt līdzīgi kā tad, ja sapulce, gājiens vai pikets var apdraudēt valsts un sabiedrisko drošību, izraisīt nekārtības vai noziegumus. Pret šo normu protestēja arodbiedrības.
Šos grozījumus iesniedza, reaģējot uz vasarā notikušajām zemnieku prasībām. Vairākkārt vēstīts, ka pēc 5. un 6.jūlijā notikušajām akcijām uz Latvijas un Lietuvas robežas valdībai par radītajiem zaudējumiem sūdzējās Latvijas starptautisko autopārvadātāju asociācija. Protesta akciju dēļ vairāk nekā 30 vietējiem uzņēmumiem radās zaudējumi vismaz 15 tūkstošu latu apjomā.
Lietuvas autopārvadātājiem Latvijas zemnieku streika dēļ radās zaudējumi 85 tūkstošu ASV dolāru, Igaunijas - 24 tūkstošu ASV dolāru, bet Polijas - 16 tūkstošu ASV dolāru apjomā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
