'Nepiedodams nonsenss' – Ģirģens vienīgais valdībā balso pret Ekonomisko lietu tiesu
Foto: LETA

Otrdien, 5. novembrī, valdība atbalstīja likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"", ar kuru plānots izveidot Ekonomisko lietu tiesu kā specializētu pirmās instances rajona (pilsētas) tiesu, lai nodrošinātu ātru un kvalitatīvu sarežģītu komercstrīdu, korupcijas, ekonomisko un finanšu noziegumu lietu izskatīšanu. Kā vienīgais no valdības locekļiem pret šo asi iebilda iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV), gan plaši izklāstot savu viedokli valdības sēdes laikā, gan vēlāk izplatot paziņojumu presei.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc valdības lēmuma žurnālistiem skaidroja, ka valstī uzņēmējdarbības vides attīstībā ir izaicinājums ātri un profesionāli izskatīt tieši strīdus vai neskaidrības, kas saistās ar ekonomikas jautājumiem. "Arī mūsu finanšu sektora uzlabošanas kontekstā un cīņā pret netīrām naudām ir ļoti svarīgi, ka mēs izveidojam valstī sistēmu, kas spēj izmeklēt un kompetenti un taisnīgi spriest tieši par potenciāliem ekonomiskajiem noziegumiem," lēmumu pamatoja premjers.

Plānots, ka uz Ekonomisko lietu tiesu un šīs tiesas tiesnešiem pilnā mērā būs attiecināms likumā "Par tiesu varu" noteiktais rajona (pilsētas) tiesas un rajona (pilsētas) tiesas tiesneša statuss, tajā skaitā, tiesības, pienākumi un garantijas. Ar likumprojektu Tieslietu padomei dots uzdevums noteikt Ekonomisko lietu tiesas darbības teritoriju, atrašanās vietu un tiesnešu skaitu tiesā.

Ekonomisko lietu tiesai būs specifiska kompetence, tāpēc paredzēts noteikt, ka gadījumos, kad rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai Administratīvās rajona tiesas tiesnesis būs pieteicies uz tiesneša amata vakanci Ekonomisko lietu tiesā, pirms tiesneša pārcelšanas vakantajā tiesneša amatā tiks veikta tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšana.

Vienlaikus likumprojekts paredz, ka apelācijas instances funkcijas, izskatot Ekonomisko lietu tiesas pieņemtos nolēmumus, veiktu specializēta kolēģija Rīgas apgabaltiesas sastāvā. Plānots, ka Ekonomisko lietu tiesa savu darbību varētu uzsākt 2021. gada 1. janvārī. Likumprojekts vēl jāskata Saeimā.

Pagrieziena punkts

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) žurnālistiem skaidroja, ka šī ir valdības izšķiršanās, kas varētu būt nozīmīgs pagrieziena punkts uz tiesu specializāciju uz sarežģītu, augsti kvalificētu komercstrīdu un arī korupcijas lietu izskatīšanu taisnīgi, ātri un efektīvi.

"Šis solis nav sperts pēkšņi, nejauši, nesagatavoti. Ceļš uz specializāciju bija iezīmēts jau gandrīz desmit gadu garumā. Kā zināms, ir iezīmētas specializētas tiesas un tiesneši, piemēram, reiderisma lietas skata Jelgavas rajona tiesā. Taču tās ir izkliedētas, un katrs jautājums ir nodots kādai atsevišķai tiesai, tas rada sajukumu tiesu lietotājiem un neveido sinerģiju tiesnešiem," skaidroja ministrs norādot, ka tādēļ secināts, ka tiesu specializācija ir pareiza un nākamais solis ir koncentrēt visas ekonomisko un korupcijas lietu izskatīšanas vienā tiesā. Kā piemērs ņemta Somija, atbalstu paudis OECD ģenerālsekretārs un arī uzņēmēji, kas ir potenciālie šo tiesu lietotāji.

Uz jautājumu, kā šāda tiesa veicinās ātrāku lietu izskatīšanu, Bordāns atbildēja, ka problemātika ir tiesu darba organizēšana, tiesnešu attiecības ar advokātiem un kompetenci. "Nesaku, ka tiesneši ir nekompetenti, bet esošās tradīcijas ir ievirzījušās strupceļā, ka tiesas procesu vada advokāta kalendārs. Ir arī tā, ka, ja ir nedrošība par kompetenci izskatīt, tad arī gribas atlikt, tas ir cilvēciski saprotams. Bet kompetents tiesnesis uzreiz gribēs ķerties klāt un kompetenti izskatīt, jo ir pārliecināts par lietas kvalifikāciju, ekonomiskajām attiecībām, kas jāizvērtē," skaidroja ministrs.

Nepieciešamās reformas Bordāns pamato ar to, ka "mēs nevaram noraudzīties, ka viena no sarežģītākajām un apjoma ziņā lielākajām korupcijas lietām tiek nosūtīta uz no Rīgas attālu rajona tiesu. Tiesnesim bez atbalsta ir arī varbūt grūti tikt galā ar šādu lietu, un sabiedrība arī nejūtas pārliecināta, ka šāda tiesu sistēma ir efektīva un spēj darboties".

Pēc ministra teiktā, atrisinājums ir profesionalitāte, jo profesionalitāte mūsdienās ir specializācija, ne tikai tiesās, bet arī visās citās jomās. "Mums ir jāmaina tiesāšanās tradīcijas, un, iespējams, viens no pamudinājumiem veidot jaunas tiesas ir iedēstīt jaunas tradīcijas. Tas, cik daudz mums traucē Kriminālprocesa likums, tiks vērtēts un uzlabots, bet gadiem jau ir pārbaudīts fakts, ka atsaukšanās uz procesa trūkumiem vien nav izskaidrojums trūkumiem tiesvedības procesā," uzskata Bordāns.

Runājot par tiesnešiem, kas strādās jaunajā tiesā, ministrs paskaidroja, ka tiesneši tiks atlasīti un apmācīti, un tiem būs jābūt gataviem attīstīt sevi.

"Nākamais solis ir Saeimā to izdiskutēt un atbalstītu pašu faktu, ka šādas tiesas būs. Mēs jau strādājam pie pārējo dokumentu paketes, ekonomējot laiku un racionāli izmantojot kapacitāti ministrijā. Ja nu gadījumā, bet nedomāju, ka tā notiks, Saeima pateiks, ka tās nebūs, tad mēs nebūsim iztērējuši resursus Civilprocesa likuma un citu likumu grozījumu izstrādāšanai. Bet, ja Saeima dos zaļo gaismu, tad decembrī iesniegsim likumprojektu paketi," atzina Bordāns.

Plānots, ka šāda tiesa skatīs komerclietas, kas tiks kvalificētas pēc sarežģītības un nodarījuma apjoma, kā arī korupcijas un naudas atmazgāšanas gadījumu krimināllietas.

Ministrs noraidīja izskanējušos pārmetumus, ka tiks radīti jauni korupciju riski un tiesnešu klani. "Specializētās tiesas izveidošana ir priekšnoteikums un iespēja tieši aiziet no šiem riskiem. Cīņa ar korupciju nenozīmē ieviest lielu tiesnešu skaitu. Korupcijas novēršana ir caurskatāmība un atklātība, nolēmumu kvalitāte, un to jau var tagad redzēt pēc nolēmumiem, kura lieta ir ar lielu korupcijas varbūtību," sacīja ministrs.

Pēc viņa teiktā, ja ir ierobežots skaits tiesnešu, kas skata noteiktas lietas, tad aizdomīgs gadījums uzreiz lēks acīs un būs pamanāms. "Viņi visi būs uz delnas, ja būs desmit. Viņiem būs grūtāk noslēpties, nekā tiesnesim kādā attālā rajona tiesā, kurš vienreiz dzīvē izskata sarežģītu korupcijas lietu. Viņš nevarēs attaisnoties un teikt, ka es nebiju specializējies un mani valsts nebija apmācījusi," uzsvēra Bordāns.

'Nepiedodams nonsenss' – saka Ģirģens

Noraidošu viedokli par ekonomisko lietu tiesas izveidi paudis Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieks un Tieslietu padomes loceklis Juris Stukāns, kura nosūtītā vēstule bija pievienota MK darba kārtībai. Vēstulē Stukāns uzsvēris, ka idejas un likumprojekta izstrādes autori ir "identificējuši kļūdainas problēmas".

Stukāns vēstulē norādījis, ka idejas autori faktiski uzskata, ka šobrīd vispārējās jurisdikcijas tiesās strādā salīdzinoši mazkvalificēti, ar, iespējams, apšaubāmu reputāciju tiesneši, kuri nespēj nošķirt noziegumus no civiltiesiska rakstura strīdiem, nespēj pareizi piemērot spēkā esošā Kriminālprocesa likuma normas, tādējādi pieļauj lietu novilcināšanu.

Stukāns vēstulē paudis pārliecību, ka jebkurš tiesnesis jau šobrīd ir ar nevainojamu reputāciju, tiesneši jau šobrīd spēj nošķirt noziegumus no civiltiesiskiem darījumiem un atbilstoši likumam izskatīt lietas. Līdz ar to idejas autori uz kļūdaini identificētām problēmām, ir izvirzījuši kļūdainus secinājumus un secīgi piedāvājuši kļūdainu risinājumu.

Arī Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča vadītā Tieslietu padome vēstulē Kariņam iepriekš paudusi kritisku redzējumu par Tieslietu ministrijas (TM) ieceri veidot specializētu Ekonomisko lietu tiesu, kā arī par tās izveidi nobalsoja divi klātesošie padomes locekļi, bet pret bija deviņi locekļi.

Pēc padomes domām ministrijas Ekonomisko lietu tiesas koncepcijā nav iekļauta ne problēmu cēloņu, ne seku adekvāta analīze. Ja kā problēma tiek norādīta ilgā tiesvedība krimināllietās, kas saistītas ar ekonomiskajiem noziegumiem un korupciju, tad primāri ir jāapzina šo problēmu cēloņi, paudusi padome.

Vēstulē arī skaidrots, ka izstrādātajā koncepcijā pausta tikai abstrakta ideja par to, ka specializācija varēs paātrināt lietu izskatīšanu un paaugstināt nolēmumu kvalitāti. Padome uzskata, ka jaunā specializētās tiesas koncepcija ir pretrunā un rada nekonsekvenci ar iepriekšējā tiesu reformā ieviesto tiesnešu un atsevišķu esošo tiesu specializācijas modeli. Padome norādījusi, ka pēctecības trūkums tieslietu sistēmas attīstības plānošanā neveicina tās stabilitāti un attīstību. Attiecīgi padome aicina TM atturēties no turpmākām radikālām, pretrunīgām reformām.

Par Tieslietu padomes pārstāvju iebildumiem valdības sēdes laikā atgādināja arī Ģirģens, kura pretestības dēļ debates ar Bordānu par šo jautājumu ilga gandrīz stundu. TM pārstāve paskaidroja, ka pēc padomes negatīvā atzinuma ministrija sazinājusies ar padomi par iespējamiem grozījumiem, bet atbildes nav saņemtas, un tālāks dialogs nav izveidojies.

Kariņš sēdes laikā pat pajokoja, ka valdībā ir spēcīgi juristi, kas spēj spraigi diskutēt. Nedaudz iesaistījās arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP), kurš likumprojektu gan atbalstīja, tomēr aicināja turpmākās izmaiņas šajā jomā kārtīgi izrunāt valdošās koalīcijas iekšienē. Gan Kariņš, gan Bordāns piekrita, ka arī Saeimā vēl nepieciešama diskusija.

Jau pēc valdības sēdes Ģirģens izplatīja paziņojumu presei, kurā pārstāstīts gan viņa teiktais valdības sēdē, gan dots ministra vērtējums notikušajam.

Paziņojumā Ģirģens norāda, ka TM virzītie grozījumi likumā "Par tiesu varu" par Ekonomisko lietu tiesas izveidi rada atklātus korupcijas riskus, kas nav sabiedrības interesēs, un "faktiski tiek bīdīts uz priekšu "tukšs brends" – Ekonomisko lietu tiesa bez satura un bez saskaņotiem, pārdomātiem likuma pavadošiem normatīvajiem aktiem".

"Es nevēlos piekrist tieslietu ministra idejai veidot šaura loka tiesnešu klanus, kuri būtu priviliģēti skatīt ekonomiska rakstura lietas. Mēs esam izslimojuši sērgu, kad lietas dalībnieki varēja izskaitļot laiku, kurā brīdī iesniegt tiesā prasības pieteikumu, lai tas nonāktu pie "pareizā" tiesneša"," uzskata Ģirģens.

Iekšlietu ministrs norāda, ka joprojām nav veikts pilnvērtīgs tiesu sistēmas audits. Eksperti nav izvērtējusi esošās tiesu sistēmas kļūdas, kas kavē konkrētu lietu tiesvedības termiņus. TM joprojām nav izstrādājusi procesuālās tiesību normas, kuras regulētu jaunās Ekonomiskās tiesas tiesvedības procesu.

Ģirģens, atsaucoties uz likumprojektam pievienoto anotāciju, norāda, ka tā paredz Ekonomisko lietu tiesas vajadzībām Rīgas apgabaltiesā izveidot vairāk nekā divas kolēģijas.

"Respektīvi – manuāli pārdalām esošos tiesnešus vairākās grupās, savukārt apelācijas instances tiesa ekonomisko lietu kategorijai tiek virtuāli izveidota. Kurā demokrātiskā valstī šāda sasteigtā, neizdiskutētā veidā tiek veidotas jaunas tiesas? Tā pēc būtības ir fikcija un iejaukšanās tiesu autonomijā. KNAB vajadzētu vērst uzmanību uz faktu, ka Ekonomisko lietu tiesas vajadzībām Rīgas apgabaltiesā jau ir uzsākti procesi, ar kuriem Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 38 tiesneši tiek manuāli sadalīti divās vai vairākās grupās, lūdzot kolēģiem pašiem izvēlēties lietu kategorijas, kuras skatīt. Tas ir nepiedodams nonsenss. Kā tad paliek ar elektronisko lietu sadali? Manuprāt, elektroniska lietu sadale starp potenciālu 12 tiesnešu grupu, kuriem ir šaura lietu specializācija, un 38 tiesnešiem ir acīmredzams risks," vēsta Ģirģens.

Iekšlietu ministrs atgādina, ka jau 2018. gada nogalē noslēdzās tiesu reforma, izveidojot "tīras" trīs instanču tiesas – civillietas, krimināllietas un administratīvās tiesas, apvienojot atsevišķas tiesas, lai maksimāli samazinātu korupcijas riskus. Tāpat tiesnešu specializācija tiesu ietvaros notiek jau tagad.

"Aicinu tiesu sistēmai piederīgās institūcijas, it sevišķi Tieslietu padomi, aktīvi paust pozīciju par kvalitatīvu un saskaņotu Ekonomisko lietu tiesas izveidi, nepieļaut iejaukšanos tiesu autonomijā, nepārdomātu un juridiski defektīvu tiesību normu virzīšanu uz apstiprināšanu Saeimā, kas gala rezultātā radīs koruptīvu tiesu vidi," tādu viedokli pauž Ģirģens.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

KPV LV Jānis Bordāns KNAB Korupcija Krišjānis Kariņš Ministru prezidents OECD Rīgas apgabaltiesa Saeima Tieslietu ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form