Rozentāls uzsvēra, ka visā pasaulē trūkst transplantāciju operācijām nepieciešamo orgānu, bet Latvijā netiek izmantoti visi orgāni, kurus varētu izmantot. Viņš pastāstīja, ka pērn tika veiktas trīs sirds transplantācijas, savukārt varēja veikt septiņas. Tāpat pērn veikta pirmā un pagaidām vienīgā aknu transplantācija, bet bija pieejami orgāni 20 tādām operācijām. Kopumā ik gadu netiek veiktas 30 līdz 40 operācijas, kuras būtu iespējams izdarīt.
Transplantācija izglābj pacienta dzīvību, akcentēja Rozentāls, taču tas, ka Latvijā tiek "izmesti" orgāni, kas varētu tikt izmantoti operācijām, ir dezorganizācija.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Modris Dzenītis pastāstīja, ka no valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksātas tikai nieru transplantācijas. Pērn sirds transplantācijas veiktas, novirzot šīm operācijām daļu finansējuma no slimnīcas kardioķirurģijas programmas. Arī šogad Stradiņa slimnīca vēlējās veikt sirds transplantācijas operācijas, samazinot sirds operāciju skaitu gadījumos, kad iespējamas alternatīvas ārstēšanas metodes, savukārt Veselības ministrija (VM) šādu plānu neakcentēja, norādīja Dzenītis.
Viena sirds transplantācijas operācija izmaksā 22 464 latus, aknu transplantācija - 33 860 latus. Stradiņa slimnīcas vadītājs norādīja, ka patlaban daļa no cilvēkiem, kas gaida rindā sirds aizvietošanas operāciju, nav pat sasnieguši 30 gadu vecumu. Lai risinātu operāciju finansējuma problēmas, varētu mēģināt sadarboties ar labdarības fondiem, kā tas notiek arī citās pasaules valstīs, teica Dzenītis.
Savukārt VM parlamentārā sekretāre Liene Cipule (VL-TB/LNNK) norādīja, ka no valsts budžeta daļēji tiek segtas sirds transplantācijas operācijas, piemēram, tiek maksāts par pacienta sagatavošanu operācijai un citām manipulācijām. Patlaban VM arī strādā darba grupa sirds un asinsvadu slimību profilakses rīcības plāna izstrādei, un šajā kontekstā varētu aktualizēt arī jautājumu par sirds transplantāciju operācijām, uzskata Cipule. Viņa pauda viedokli, ka ģimene, kurai ienākumi ir 200 latu, nevar atļauties nopirkt limuzīnu, tāpēc arī ierobežotā VM budžeta dēļ patlaban un arī pārskatāmā nākotnē nav iespējams veikt lielu transplantāciju operāciju skaitu. Cipule gan atzina, ka tas, ka ir pieejami donoru orgāni, bet tos nevar izmantot operācijai, nav laba prakse.
Neraugoties uz ļoti augstu saslimstību ar sirds un asinsvadu slimībām, patlaban sirds transplantācijas operācijas gaida deviņi cilvēki, informēja Stradiņa slimnīcas Sirds ķirurģijas centra vadītājs Romans Lācis. Katru gadu būtu jāveic vismaz 15 sirds aizvietošanas operācijas, bet gan pacienti, gan arī ārsti ir maz informēti par to, ka šādas operācijas Latvijā tiek veiktas, akcentēja Lācis. Kā risinājumu nepietiekamam transplantāciju skaitam Lācis rosināja izveidot valsts akceptētu un finansētu sirds mazspējas ķirurģisko programmu, vienlaikus nepieciešams pilnveidot donoru koordinācijas centru.
Pirmā sirds transplantācija Latvijā tika veikta 2002.gada 10.aprīlī Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centrā profesora Lāča vadībā. Līdz šim valstī kopā veiktas 11 sirds transplantācijas. Seši pacienti, kam veikta sirds pārstādīšana, joprojām ir dzīvi.
Šodien sirds transplantācijas desmitgadei Latvijā veltītajā pasākumā piedalījās arī pacients, kuram pērn maijā tika veikta sirds aizvietošanas operācija. Viņš gaidīšanas rindā uz operāciju bija iekļauts no 2010.gada septembra. Šodien pacients atzina, ka jūtas labi, taču patlaban ir sācies visgrūtākais periods, jo vairs nekas nav atkarīgs no ārstiem un slimnīcas, bet gan viņam pašam ir jāatgūst fiziskā forma, daudz laika jāpavada svaigā gaisā un jāseko līdzi uzturam.
Sirds un citu orgānu transplantācijas Latvijā veic tikai Stradiņa slimnīcā.