Foto: DELFI

Latvijas nepilsoņiem turpmāk būs liegts dienēt ārvalstu militārajos spēkos, bet pilsoņiem - šādas iespējas tiks ierobežotas; aizlieguma pārkāpšana draudēs ar četru gadu ilgu cietumsodu, liecina likumprojekts, kuru otrdien, 9. augustā, skatīs valdība.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka Latvijas pilsoņu un nepilsoņu militārās pieredzes un kaujas pieredzes gūšanu ārvalstīs nepieciešams ierobežot, jo šādu darbību veikšana vērtējama kā potenciāli negatīva valsts iekšējās drošības situācijai, ņemot vērā to, ka drošības iestādēm nav iespējams iegūt precīzu informāciju par to, kāds ir militārās pieredzes un kaujas pieredzes ārvalstīs saturs un ievirze.

Latvijas pilsoņu un nepilsoņu militārās pieredzes un kaujas pieredzes gūšana ārvalstīs var radīt riskus Latvijas aizsardzības spējām, iekšējai drošībai, starptautiskajai reputācijai, kā arī radīt pretizlūkošanas riskus. Militārās pieredzes un kaujas pieredzes gūšanas pasākumi ārvalstīs var saturēt ideoloģiskus elementus, kas vērsti pret Latvijas valstisko suverenitāti un teritoriālo vienotību vai kas var būt vērsti uz pieredzes guvēja pieredzes stiprināšanu atšķirīgai ģeopolitiskajai telpai, graujot sabiedrības integrācijas attīstību Latvijā.

Latvijas pilsoņu un nepilsoņu iespējama militārās pieredzes un kaujas pieredzes gūšana ārvalstīs rada augstus pretizlūkošanas riskus, ņemot vērā to, ka nav saskatāmi šķēršļi, kas mudinātu personu, kas piekritusi dienestam ārvalstīs, atteikties no sadarbības ar ārvalstu izlūkošanas un speciālajiem dienestiem. Tādējādi pastāv augsts risks, ka personas, kas neatļauti devušās dienēt ārvalsts vai cita starptautisko tiesību subjekta vai tā teritorijā izveidotajās organizācijās vai struktūrvienībās, kas neietilpst izņēmumu sarakstā, var tikt izmantotas zināšanu un informācijas ieguvei par Latvijas un sabiedroto aizsardzības spējām un militāro potenciālu, savukārt, pēc atgriešanās Latvijā, var tikt izmantotas pret valsti vērstu darbību veikšanā.

Pašlaik Nacionālās drošības likumā netiek noteikti ierobežojumi attiecībā uz militāro dienestu ārvalstu bruņotajos spēkos, kā arī tādu valstu, kas nav Latvijas sabiedrotās valstis, bruņotajos spēkos, kas rada situāciju, ka pilsoņi un nepilsoņi var iegūt militāro un kaujas pieredzi ārvalstīs, kas var tikt izmantot pretēji valstiskuma interesēm un būtiski ietekmēt iekšējās drošības situāciju.

Tāpat Latvijas pilsoņu dienests ārvalstu bruņotajos spēkos un militārās un kaujas pieredzes gūšana ārvalstīs rada valsts iekšējās drošības riskus, kas saistīti ar iespējamu ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanu trešajām valstīm attiecībā uz Latvijas militārajām un aizsardzības spējām, kā arī militāri apmācītu un kaujas pieredzi guvušu personu skaita pieaugumu Latvijā, kas var izraisīt to saplūšanu grupējumos, kas darbojas pretēji Latvijas valstiskumam un tā interesēm.

Likumprojekts paredz noteikt aizliegumu Latvijas pilsoņiem gūt militāro un kaujas pieredzi ārvalstīs vai cita starptautisko tiesību subjekta vai tā teritorijā izveidotos bruņotajos spēkos vai citās militārās vai drošības institūcijās, vienlaikus paredzot aizlieguma izņēmumu, kas attiecas uz militārās pieredzes un kaujas pieredzes gūšanu Eiropas Savienības, Eiropas Brīvās tirdzniecības un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstīs, Austrālijā, Brazīlijā, Jaunzēlandē, kā arī obligāto dienestu vai dienestu vispārējās karaklausības ietvaros pilsoņa otrās pilsonības valstī.

Tāpat jaunais tiesiskais regulējums paredz, ka Latvijas pilsoņiem ir tiesības dienēt sabiedroto valstu bruņotajos spēkos un otrās pilsonības valstī, ja otrā pilsonība ir tikusi iegūta atbilstoši Pilsonības likumā noteiktajām tiesību normām par dubulto pilsonību.

Likumprojekts paredz izveidot aizliegumu nepilsoņiem gūt militāro un kaujas pieredzi ārvalstīs, paredzot aizliegumu gūt minētās pieredzes ārvalstīs vai cita starptautisko tiesību subjekta vai tā teritorijā izveidotos bruņotajos spēkos vai citās militārās vai drošības institūcijās.

Ar šādu regulējumu plānots novērst situāciju, kad Latvijā palielinās tādu nepilsoņu skaits, kuri ieguvuši militāro un kaujas pieredzi ārvalstīs, kas var tikt izmantota pretēji Latvijas valstiskuma interesēm, vai novērst situāciju, ka nepilsoņi, kas militāro un kaujas pieredzi būtu guvuši sabiedrotajās valstīs, to izmantotu dienestam trešajās valstīs, sniedzot tām informāciju par militāro un kaujas apmācību, procedūrām un kārtību.

Ņemot vērā to, ka plānotā kārtība par Latvijas pilsoņu un nepilsoņu dienestu ārvalstīs, ir jaunas tiesību normas, tām tiek paredzēts pārejas periods, nosakot, ka šajās normās noteiktie ierobežojumi stājas spēkā ar 2018.gada 1.janvāri tiem Latvijas pilsoņiem un tiem nepilsoņiem, kuri ir uzsākuši pildīt dienestu ārvalstīs līdz 2017.gada 1.janvārim.

Vienlaicīgi ar šo likumprojektu spēkā stājas grozījumi Krimināllikumā, kas par minētā aizlieguma pārkāpšanu paredz sodīšanu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!