'Nepilsoņu kongress' organizēs alternatīvas vēlēšanas, lai nodrošinātu nepilsoņu tiesības
Foto: AFP/Scanpix

Kustības "Nepilsoņu kongress" pārstāvji šī gada pašvaldību vēlēšanās organizēs alternatīvas vēlēšanas Latvijas iedzīvotājiem ar mērķi izveidot "nepārstāvēto parlamentu", kas varēs risināt nepilsoņu problēmas.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā norādīja "Nepilsoņu kongresa" pārstāve Elizabete Krivcova, kustība tuvākajās dienās nāks klajā ar visām tehniskajām niansēm saistībā ar šīm alternatīvajām vēlēšanām. Viņa norādīja, ka tas būs instruments un komunikācijas kanāls, kā tauta varēs īstenot un risināt savas problēmas ar pārstāvjiem, kas pēc tam komunicēs ar valsts amatpersonām.

Vēlēšanās varēs piedalīties gan pilsoņi, gan nepilsoņi un viņi varēs izvēlēties savus pārstāvjus, lai "jebkādā no iespējamajiem ceļiem" risinātu nepilsoņu problēmu valstī. Tāpat Krivcova atzīmēja, ka tas fakts, ka nenotika "nepilsoņu" referendums, kārtējo reizi pierādīja, ka Latvijas amatpersonas nav gatavas uz dialogu ar nepilsoņiem.

"Mēs radīsim instrumentu, kā tauta varēs savu gribu īstenot," klāstīja kustības pārstāve, piebilstot, ka šīs vēlēšanas, visticamāk, notiks elektroniskā veidā. Tāpat viņa norādīja, ka tas nebūs politisks spēks un tā nebūs cīņa par varu, bet gan vēlme pārstāvēt nepilsoņu tiesības un intereses.

Augstākās tiesas (AT) Senāts pirmdien apturēja tiesvedību ar apvienību "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) saistītās kustības "Par vienlīdzīgām tiesībām" pārstāvju un "Apvienības pret nacismu" vadītāja Jāņa Kuzina pieteikumā par "nepilsoņu referenduma" procesa neturpināšanu.

Kā informēja AT Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece, Senāts tāpat nolēma iesniegt pieteikumu Satversmes tiesai (ST) par likumprojekta "Grozījumi Pilsonības likumā" atbilstību Satversmes 1. un 2.pantam un Latvijas PSR Augstākās padomes 1990.gada 4.maija deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" preambulai.

Lēmums nav pārsūdzams.

Tikmēr kustības "Par vienlīdzīgām tiesībām" koordinators Andris Tolmačovs norādīja, ka Senāta lēmums bija negaidīts, jo viņi bija gatavi tikai diviem variantiem. Tāpat viņš pauda viedokli, ka Senāta lēmums bija prettiesisks, jo ST var izskatīt tikai tos likumus, kas ir stājušies spēkā.

Kā ziņots, Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) 2012.gada 1.novembrī nolēma neizsludināt parakstu vākšanas otro posmu referenduma ierosināšanai par vēlētāju iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā" par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, jo piedāvājums netika atzīts par "pilnīgi izstrādātu", kā tam būtu jābūt saskaņā ar Satversmes 78.pantu.

CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa aģentūru LETA iepriekš informēja, ka atbildē tiesai CVK aicinājusi Kuzina pieteikumu noraidīt pilnībā. Institūcija norāda, ka pārsūdzētajā 1.novembra lēmumā "jau ir iekļauti visi apsvērumi un secinājumi, kas bija par pamatu lēmumam".

CVK atbildes rakstā tiesai uzskaitīja kritērijus, kādiem jāatbilst pilnībā izstrādātam likumprojektam. Tam ir jābūt noformētam atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām, saprotamam un ievietojamam Latvijas tiesību sistēmā.

Tāpat CVK norādīja, ka likumprojektā uzliktajiem pienākumiem ir jābūt realizējamiem, tam ir jāatbilst hierarhijas ziņā augstākiem normatīvajiem aktiem - Satversmei un Latvijas starptautiskajām saistībām. Ja iesniegtais likumprojekts kaut vai kādā daļā neatbilst jēdzienam "pilnībā izstrādāts", tad šo trūkumu novērst nav iespējams un jāatzīst, ka likumprojekts kopumā neatbilst Satversmes 78.panta prasībām.

CVK savā argumentācijā atsaucas gan uz likumu un Satversmes tiesas (ST) spriedumu, gan uz Valsts prezidenta Andra Bērziņa Konstitucionālo tiesību komisijas pausto viedokli par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form