Tā dēvētā “nepilsoņu referenduma” iniciatori tiesā apstrīdēs ceturtdien pieņemto Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) lēmumu, kā arī prasīs to apturēt un atļaut referenduma rīkošanu. Pēc būtības CVK lēmums neizsludināt parakstu vākšanas otro posmu referenduma ierosināšanai par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem ir “plaisa Latvijas valsts pamatos,” portālam “Delfi” sacīja Eiropas Parlamenta deputāte un partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” līdere Tatjana Ždanoka.
Viņas skatījumā, CVK ceturtdien pieņemtais lēmums ir liktenīgs, jo tas radījis jau otro plaisu Latvijas valsts pamatos, lai gan referenduma iniciatori gribējuši nolīdzināt pirmo plaisu, kas jau iepriekš pastāvējusi starp latviešu un krievu kopienām. Tomēr, tagad radīta otrā plaisa - starp valdošo eliti un tautu, kā arī zem jautājuma zīmes ir likts fundamentālais princips, ka Latvijā vara pieder tautai. Līdz ar to patlaban vairs neesot iespējams turpināt valsts celtniecību.
Ždanoka arī pauda gandarījumu, ka CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars "bijis mazākumā" - viņš uzskatījis, ka ir izsludināma parakstu vākšanas otrā kārta. Tāpat arī eksperti, kas snieguši savus atzinumus CVK par sagatavotajiem grozījumiem Pilsonības likumā, nav bijuši vienisprātis par šī likumprojekta kvalitāti, jo, piemēram, augstas starptautiskas raudzes tiesību eksperts Mārtiņš Paparinskis savā atzinumā norādījis, ka nav pretrunu starp Latvijas valstiskās nepārtrauktības principu un pilsonības "nulles variantu".
Ždanokas vērtējumā, pretēji referenduma rosinātāju lūgumam, CVK neesot izmantojusi iespēju lūgt atzinumu tā dēvētajai Eiropas Venēcijas komisijai, kurā Latviju pārstāv kādreizējais Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs Aivars Endziņš. Šīs komisijas kompetencē ir tieši konstitucionālas dabas jautājumi.
Līdz ar to referenduma iniciatori iesniegs pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, apstrīdot CVK lēmumu un izmantos iespēju prasīt tā apturēšanu un tomēr rīkot referendumu. Šādas tiesības, pēc politiķes teiktā, likums administratīvajai tiesai dod. Ždanoka arī atzina, ka administratīvajā procesā paredzēts izmantot iespēju un lūgt ST sniegt atzinumu par šo jautājumu. ST gan iepriekš CVK atteikusi atzinuma sniegšanu, prognozējot, ka jautājums var nonākt tās redzeslokā.
Tāpat paredzēts vērsties ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, pēc CVK ceturtdienas lēmuma paziņojuši referenduma iniciatori.
Kā iepriekš ziņoja aģentūra LETA, CVK ceturtdien izlēma nenodot referendumam iecerētos likuma grozījumus arī tāpēc, ka tie neatbilstot Satversmes 2.pantam un 1990.gada 4.maija deklarācijai, turklāt tie būtiski paplašinātu pilsoņu loku un ļautu apšaubīt Latvijas Republikas pēctecību.
CVK lēmums tika pieņemts balsojumā, kurā seši komisijas locekļi nobalsoja pret likumprojekta tālāku virzību, bet divi bija par. Par likumprojekta nodošanu tautas vērtēšanai nobalsoja "Saskaņas centra" virzītais CVK loceklis Aleksandrs Maļcevs un Reformu partijas virzītā Ieva Gruziņa.
Tagad CVK lēmumu desmit dienu laikā ir iespējams apstrīdēt administratīvajā tiesā.
Ar apvienību "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) saistītās kustības "Par vienlīdzīgām tiesībām" iesniegtais likumprojekts "Grozījumi Pilsonības likumā" paredz noteikt, ka, sākot ar 2014.gada 1.janvāri, nepilsoņi, kuri līdz 2013.gada 30.novembrim Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nav iesnieguši iesniegumu par nepilsoņa statusa saglabāšanu, ir uzskatāmi par Latvijas pilsoņiem.
Saskaņā ar CVK rīcībā esošajām ziņām likumprojekta "Grozījumi Pilsonības likumā" ierosinājumu ir parakstījuši 12 686 vēlētāji.