NEPLP: cīņā ar propagandu nepieciešams stiprināt monitoringa centra kapacitāti
Foto: PantherMedia/Scanpix

Cīņā ar propagandu nepieciešams stiprināt Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) monitoringa centra kapacitāti, lai spētu izpildīt visas uzraugošās funkcijas, trešdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē par grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā atzina NEPLP priekšsēdētāja vietnieks Ivars Āboliņš.

Biedrības "Par legālu saturu" pārstāve Dace Kotzeva uzsvēra, ka parādās plaša tendence nozarēm un medijiem pāriet uz interneta platformu, savukārt visi esošie priekšlikumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumprojektam attiecas uz reģistrētajiem televīzijas kanāliem. "Ar priekšlikumu NEPLP uzraudzīt arī nelegālās IP adreses Latvijā aicinām mēģināt ierobežot nelegālu saturu tieši interneta vidē. Šāda līdzīga funkcija pastāv jau Azartspēļu uzraudzības inspekcijai saistībā ar nelegālām azartspēļu vietnēm. Saprotu, ka tas NEPLP ir kapacitātes jautājums, bet biedrība padomei piedāvā atbalstu uzturēt attiecīgās datu bāzes un nodrošināt informācijas tehnoloģijas inženierus," sacīja Kotzeva.

Kotzeva papildināja, ka priekšlikums 100% neatrisinās situāciju, taču galvenais fokuss ir ikdienas interneta lietotājs, kas iespējams nemāk manipulēt ar IP adresēm. Biedrība "Par legālu saturu" prognozē, ka problēmu par nelegālā satura pieejamību Latvijā tas atrisinātu par 50% līdz 60%.

Tāpat viņa norādīja, ka šāds priekšlikums ļautu NEPLP vērsties pret hostingkompānijām, kas uztur šīs datu bāzes ar nelegālajām interneta vietnēm. "Patlaban Eiropas Savienībā šādu praksi jau izmanto, lai cīnītos ar nelegālo saturu. Jāņem vērā, ka interneta vietņu "melnais saraksts" mainās katru dienu, tāpēc tas ir patstāvīgs darbs, lai tam izsekotu," skaidroja Kotzeva.

Āboliņš atzīmēja, ka NEPLP monitoringa centrā patlaban strādā pieci cilvēki, savukārt Lietuvas regulatora monitoringa centrā strādā 22, no kuriem daļa strādā tikai uz Krievijas kanālu monitorēšanu, bet Ungārijā - 600. "Atgādināšu, ka patlaban padomei ir vairākas uzraudzības funkcijas, taču, lai jēgpilni un kvalitatīvi izpildītu turpmāko uzraudzību, NEPLP monitoringa centram nepieciešami vēl 10 cilvēki, kā arī finansējums, telpas un tehniskais nodrošinājums. Mēs visu laiku runājam par to, ka mums ir jācīnās efektīvi ar propagandas esamību, bet mums ir tikai pieci cilvēki. Ja mums uzliks funkciju monitorēt IP adreses, neiedodot kapacitāti, tad cīņu ar Krievijas propagandu nevarēsim veikt vispār, un tā jau ir nopietna problēma," norādīja Āboliņš.

Attiecībā uz nepieciešamo finansējumu Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis (LZS) norādīja, ka finansējums NEPLP monitoringa centra kapacitātes palielināšanai būs pieejams tikai līdz ar nākamā gada budžeta plānošanu. Finansējumu ātrāk neesot iespējams piešķirt.

Kā vēstīts, trešdien, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē, izskatot grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, netika atbalstīts priekšlikums par kanālu rindošanu telekomunikāciju operatoru pakās pēc Eiropas Savienības (ES) oficiālajām valodām.

Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš (KPV) norādīja, ka priekšlikums neatrisina problēmu, kas attiecas uz iedzīvotāju skatīšanās paradumiem. "Manuprāt, tā ir "matu skaldīšana". Ja iedzīvotājs ir izvēlējies skatīties attiecīgos kanālus, tad arī viņš turpinās to uzmeklēt un turpinās skatīties. To pašu iepriekš apgalvoja arī telekomunikācijas operatori "Baltcom" un "Lattelecom"," atzīmēja Kaimiņš.

Āboliņš sacīja, ka būtisks priekšlikums ir par faktu neitralitāti un precizitāti, jo tas vislabāk spēs kontrolēt propagandas esamību mediju telpā. Tāpat viņš norādīja, ka priekšlikuma definīcija ir aizgūta no Lielbritānijas komunikācijas regulatora "Ofcom", kas arī salāgotu Latvijas un Lielbritānijas likumdošanu. "Ja padome konstatētu, ka Lielbritānijā ir reģistrēti kanāli, kas gatavo melīgu un nepatiesu saturu, bet nav naida runa, NEPLP varētu vērsties pie Lielbritānijas regulatora, atsaucoties uz to, ka Latvijas likumi ir salāgoti un attiecīgi kanālu sodītu," skaidroja Āboliņš.

Turklāt Kaimiņš norādīja, ka priekšlikums ir retorisks. "Lai šo priekšlikumu izpildītu pamatā ir jābūt vienotai žurnālistikas ētikai, citādāk precīzu, neitrālu faktu atspoguļojums realitātē nevar izpildīties. Latvijā ir tā, ka Latvijas Žurnālistu asociācijas un Latvijas Žurnālistu savienības ētikas kodeksi ir pilnīgi atšķirīgi un novecojuši. Kā arī mēs nevaram pārmest žurnālistam par lietām, ko viņu ētikas kodekss atļauj, bet Lielbritānijas neatļauj," uzsvēra Saeimas deputāts.

Tāpat jau ziņots, ka iepriekš tika panākta vienošanās, ka darba grupa izstrādās alternatīvu likumprojektu pašlaik Saeimā iesniegtajiem grozījumiem.

Izmaiņu veikšana likumā rosināta, lai ierobežotu Kremļa propagandu Latvijā. Ņemot vērā, ka atbildīgās institūcijas neesot izstrādājuši nepieciešamos priekšlikumus, Nacionālās drošības komisijas (NDK) priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere (V) iepriekš norādīja, ka pašlaik "jādzēš ugunsgrēks un risinājumi cīņai ar arvien pieaugošo Kremļa propagandas mašinēriju steidzami jāizstrādā Saeimai".

Sākotnēji rosinātais priekšlikums paredz noteikt, ka televīzijas satura izplatītājiem pamatpakalpojumā (pamatpakā) ir jānodrošina vismaz 90% satura kādā no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu valodām. Tāpat rosināts kanālu secības regulējums, paredzot, ka ne ES valodās raidošiem kanāliem ir jābūt sarindotiem kā pēdējiem.

Jau vēstīts, ka iebildumus pret 90% kvotu paudusi paudušas nozares organizācijas, aicinot rast citādāku risinājumu.

Source

LETA

Tags

Artuss Kaimiņš Augusts Brigmanis Baltcom Krievija Lattelecom NEPLP Saeima
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form