Foto: LETA

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) nav apmierināta ar Latvijas Televīzijas (LTV) vadības sniegto skaidrojumu par ziņu sižetu pirms 16.marta, kurā tā saskata pat iespējamas naida kurināšanas pazīmes, tāpēc ģenerāldirektoram Edgaram Kotam tiks prasīts papildu paskaidrojums.

NEPLP ceturtdien par šo gadījumu ierosinājusi arī administratīvo lietvedību.

"Mēs konstatējām, ka problēmas būtība nav izprasta. Viņi [LTV] uzskata, ka viss ir kārtībā, mēs tā neuzskatām," pavēstīja NEPLP priekšsēdētāja vietniece Aija Dulevska-Cālīte.

NEPLP pieļauj, ka sižetā, kas LTV 7.kanālā tika pārraidīts 14.martā, ir pārkāpti divi likuma panti – par nacionālo pasūtījumu, kas paredz viedokļu daudzveidību, un pants par programmas ierobežojumiem saistībā ar mudinājumiem uz naida kurināšanu.

LTV ģenerāldirektors Edgars Kots padomei bija paskaidrojis, ka sižets ir pildījis savu uzdevumu un izgaismojis sabiedrībā pastāvošos strāvojumus.

"Vērtējot sižetu, nevar abstrahēties no vēsturiski pastāvošajām viedokļu pretrunām un ignorēt šādu viedokļu pastāvēšanu. Satversmē nostiprinātā vārda brīvība attiecināma ne tikai uz informāciju, kas tiek uztverta labvēlīgi vai neitrāli, bet arī uz tādu, kas apvaino, šokē vai uztrauc valsti vai kādu sabiedrības daļu. Tādas prasības izvirza plurālisms, tolerance un iecietība, bez kā nav iedomājama demokrātiska sabiedrība," padomei uzsvēris Kots.

Dulevska-Cālīte arī norādīja, ka saskatījusi, ka LTV 7.kanāla sižeti bijuši "vizuāli tuvi" ziņu sižetiem ar Pirmā Baltijas kanāla sižetiem par 16.martu, tāpēc tikšot salīdzināti abu kanālu materiāli. Ja tas apstiprināšoties, tikšot noskaidrotas darba attiecības, teica NEPLP pārstāve.

16.martā, kad tika pieminēti leģionāri, Rīgā notika vairāki konfrontējoši pasākumi. Pieteiktie pasākumi izraisīja plašu rezonansi gan pirms 16.marta, gan pēc tā.

LTV 7.kanāls 14.marta ziņās stāstīja par biedrības "Sociālais bloks" iniciatīvu, kas aicināja 16.martā doties uz Salaspili, lai tur pieminētu kara upurus. Žurnālisti intervēja vairākus biedrības pārstāvjus, no kuriem viens pauda viedokli, ka "mēs leģionārus redzam kā noziedzniekus, kā bendes, kā nacistu genocīdu Latvijā".

"Pēc mūsu ziņām, pēc aculiecinieku ziņām, Salaspils koncentrācijas nometnē no nacistu bendēm gāja bojā simts tūkstoši cilvēku, kur daļēji piedalījās arī SS brīvprātīgais leģions, kuru nepiebeigtās paliekas maršēs Rīgā," sacīja biedrības aktīvists.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!