Vairāki no amata kandidātiem uzskata, ka svarīgākie nākamās NEPLP uzdevumi būs saistīti gan ar tehnoloģiju attīstību, piemēram, platjoslas interneta, un to ietekmi uz mediju nozari, gan nacionālās telpas stiprināšanu un likumdošanas izmaiņām, gan vietējo un ārvalstu mediju konkurētspējas pastiprināšanu un sabiedriskā pasūtījuma izveides un izvērtēšanas kritēriju noteikšanu.
Atsevišķi kandidāti rosināja noteikt stingrākus nosacījumus elektronisko plašsaziņas līdzekļu apraides licenču izsniegšanai un pēc tam tālākai to izmantošanas kontrolei, neļaujot, piemēram, radio programmu izplatītājiem mainīt īpašnieku un retranslēt citu valstu radiostaciju saturu.
Tāpat kā vienu no svarīgiem nākamās padomes uzdevumiem vairāki kandidāti uzskata 15% sabiedriskā pasūtījuma nodošanas nodrošināšanu komerciālajiem medijiem, lai tādā veidā stiprinātu nacionālo telpu. Vēl tika atzīmēta arī reģionālo mediju problēma, kurai risinājumi ir gan iesaiste sabiedriskajā medijā, gan to darbinieku izglītošana, lai celtu kvalitātes līmeni, gan lielākas sabiedriskā pasūtījuma daļas piešķiršana.
Par integrācijas veicināšanu un mazākumtautībām paredzētu pārraižu veidošanu runāja vien retais no kandidātiem. Piemēram, biznesa augstskolas "Turības" Komunikācijas zinātņu katedras vadītājs un Komunikācijas vadības doktora studiju programmas direktors Ainārs Dimants rosināja, ka būtu jāveicina arī oriģinālu produkciju veidošana krievu valodā.
Daži kandidāti rosināja arī sabiedriskā medija finansēšanas modeļa maiņu un tā iziešanu no reklāmas tirgus. Piemēram, Dimants vēlreiz uzsvēra, ka sabiedrisko mediju būtu jāveido pēc iespējas neatkarīgāku no valsts finansējuma, un viens no risinājumiem būtu abonentmaksu ieviešana, bet Anša Epnera filmu studijas "AVE" producents, operators un režisors Ivars Zviedris ierosināja sabiedriskajā pasūtījumā paredzēt arī finansējumu pilotprojektiem, kā arī palielināt atalgojumu sabiedrisko mediju darbiniekiem.
Savukārt LU Sociālo zinātņu fakultātes lektors Rolands Tjarve rosināja sabiedriskajā medijā nebaidīties no jaunajiem žurnālistikas talantiem, dodot lielākas iespējas viņiem izpausties. Bet, runājot par sabiedriskā medija finansēšanas modeli, viņš norādīja, ka tam vajadzētu būt piesaistītam iekšējā kopprodukta līmenim, kas būtu stimuls sabiedriskajiem medijiem mudināt iedzīvotājiem iesaistīties un attīstīt uzņēmējdarbību. Tāpat Tjarve vēlreiz Saeimas deputātiem atzīmēja, ka sabiedrisko mediju būtu iespējams izveidot trīs mēnešu laikā un tam būtu jāiziet no reklāmas tirgus.
Daži no kandidātiem atzīmēja arī padomes lomu Eiropas Savienības fondu finansējuma piesaistē, radio tirgus sakārtošanā, sabiedriskā pasūtījuma audita veikšanai, ārvalstu mediju reģistra izveidē, nacionālo televīzijas kanālu situācijas risinājuma meklēšanā sadarbībā ar "Lattelecom", kā arī Latvijas Televīzijas pasaules kanāla izveidē, kura auditorija būtu Latviju pametušie valstspiederīgie.
Kā ziņots, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šodien paredzēja uzklausīt 17 NEPLP locekļu otrās kārtas kandidātus, taču Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra un audiovizuālās mākslas katedras profesors Pēteris Krilovs un žurnāla "Ir.lv" žurnāliste Anita Brauna savas kandidatūras atsauca.
Vēl trešdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija uzklausīja Latvijas Radioteātra vadītāju Māru Eglīti, Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas lektoru Aleksandru Mirlinu, "Latvijas Vēstneša" portāla nozares redaktori Aiju Duļevsku, žurnālistu, politologu, filmu un raidījumu studijas "Mistrus Media" vadītāju Gintu Grūbi, SIA "Vesta LK" mārketinga un sabiedrisko attiecību projektu vadītāju Daini Mjartānu, starptautisku projektu vadītāja un konsultanti Ritu Našenieci, Elektronisko komunikāciju asociācijas valdes priekšsēdētāju Ilmāru Muulu, Latvijas Televīzijas žurnālisti Ilzi Strengu, NEPLP pašreizējo priekšsēdētāja vietnieci Daci Bucenieci, pašreizējo NEPLP locekli Sergeju Kārīti un padomes juristu Andri Ķēniņu. Savukārt Eiropas Padomes Mediju un jauno saziņu pakalpojumu saskaņošanas komitejas priekšsēdētājs un kultūras ministres ārštata padomnieks Andris Mellakauls savus priekšlikumus Saeimas komisijai iesūtīja elektroniski, jo atrodas komandējumā.
Komisija paredzējusi, ka balsojums Saeimā par jauno NEPLP sastāvu varētu notikt 19.janvārī vai 26.janvārī. Savukārt nākamās nedēļas Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē, kas, visticamāk, notiks 16.janvārī, tās locekļi varētu vienoties par pieciem kandidātiem, ko virzīt balsošanai Saeimā.