Foto: PantherMedia/Scanpix
Nacionālās elektronisko un plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) kandidāti informācijas vides nepilnības skaidro ar esošās padomes darbības trūkumiem un pauž gatavību mainīt mediju saturu.

Tāpat kandidāti uzsvēra, ka NEPLP jāveido kā politiski neatkarīga padome, jāpalielina reģionālo mediju loma un jānodod daļa sabiedriskā pasūtījuma veidošanas komercmedijiem.

Tas izskanēja otrdien Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes sarīkotajā plašajā diskusijā ar visiem 17 kandidātiem, kurus Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija pirmdien izvirzīja otrajai kārtai.

Atbildot uz jautājumu par veicamo nacionālās informācijas vides stiprināšanai, kandidāti norādīja, ka jāmaina apraides nosacījumi, lai stiprinātu vietējo mediju attīstību un likvidētu nevienlīdzīgos konkurences nosacījumus ar retranslējamiem kanāliem. Nākotnes uzdevums ir izprast padomes pilnvaras un mediju telpas regulēšanas iespējas, vienlaikus par galveno uzdevumu izvirzot veidot stipru sabiedrisko mediju latviešu un krievu valodā.

Runājot par mediju satura un pieejamības izmaiņām, tika uzsvērta nepieciešamība paplašināt reģionālo mediju lomu, turklāt pašlaik tie, īpaši Latgales reģionā, esot tuvu iznīkšanai.

Daļa diskusijas bija veltīta interneta ietekmei uz mediju telpu līdz ar platjoslas interneta ienākšanu Latvijā, līdz ar ko būtiski pieaugs atgriezeniskā saite ar mediju patērētājiem. Tāpat, runājot par tehnoloģiju attīstību, lai informācija būtu pieejama no Latvijas aizbraukušajiem, būtu jānodrošina kāda televīzijas kanāla iekļaušana satelīttelevīzijā, izskanēja diskusijā.

Vienlaikus nākotnē jāpalielina arī komercmediju loma, vairāk programmas veidojot Latvijā un veicinot konkurenci. Būtu jāvirzās uz 15% sabiedriskā pasūtījuma daļas virzīšanu komercmedijiem, uzsvēra vairāki NEPLP kandidāti.

Izskanēja viedokļi, ka neviennozīmīgi vērtējamā informācijas vide pašlaik saistāma ar nepietiekami spēcīgu pārvaldību mediju jomā, kas ir akmens NEPLP dārzā. Tikmēr pašreizējie padomes locekļi, kuri pretendē uz iekļūšanu arī nākamajā padomes sastāvā, norādīja, ka informācijas telpas attīstība saistāma ne tikai ar padomes darbu, bet arī jaunajām tehnoloģijām un mediju vides digitalizāciju, kas ienākusi strauji, saasinot konkurenci līdz ar mediju telpas dalībnieku paplašināšanos.

Jau vēstīts, ka uz NEPLP piecām vietām bija 41 kandidāts, bet uz otro kārtu izvirzīti 17 kandidāti – Anita Brauna, Ainārs Dimants, Aija Dulevska, Māra Eglīte, Gints Grūbe, Pēteris Krilovs, Andris Mellakauls, Aleksandrs Mirlins, Dainis Mjartāns, Ilmārs Muuls, Rita Našeniece, Ilze Strenga, Rolands Tjarve un Ivars Zviedris, kā arī trīs pašreizējie padomes locekļi, kuri izvirzīti un ieguvuši četras opozīcijas deputātu balsis, un tie ir pašreizējie padomes locekļi Dace Buceniece, Sergejs Kārītis, kā arī padomes jurists Andris Ķēniņš.

Par kandidātu vērtēšanas kritērijiem izvirzīti augstākā izglītība, vismaz piecus gadus ilga profesionāla vai akadēmiska pieredze plašsaziņas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes vai cilvēktiesību jomā un laba reputācija.

Saeima par padomes sastāva apstiprināšanu varētu lemt 19. vai 26.janvārī. NEPLP locekļus ievēlē uz pieciem gadiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!