NEPLP padomes kandidāti sola uzlabot sabiedrisko mediju saturu  (7)

Tika minēts, ka sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu saturam vajadzētu noteikt konkrētus kritērijus un atskaites sistēmu. Tāpat vairāki runātāji norādīja, ka vajadzētu panākt plašāku raidījumu un filmu klāstu no Eiropas Savienības, nevis Krievijas.

Daudz kandidātu runāja par jaunā sabiedriskā medija izveidošanu, kā arī par kabeļtelevīzijas vides sakārtošanu. Tāpat tika norādīts uz tā brīža tuvošanos, kad tiks ieviests platjoslas internets, un no tā izrietošajām sekām.

Daļa NEPLP kandidātu norādīja, ka vajadzētu atteikties no reklāmām sabiedriskajos plašsaziņas līdzekļos, bet tika pausts arī pretējs viedoklis, norādot uz Igaunijas pieredzi šajā jautājumā. Izskanēja arī versija, ka reklāmas vajadzētu atļaut, bet tās stingri filtrēt.

Teju visi kandidāti savās prezentācijās atzina, ka nepieciešams izveidot spēcīgu sabiedrisko mediju, uzlabot sabiedrisko pasūtījumu un rūpīgi sekot tā kvalitātei, kā arī vajadzētu veicināt žurnālistu izaugsmi. Tāpat vairums NEPLP padomes kandidātu norādīja, ka jādomā par jauno paaudzi un to, ko tai piedāvāt.

Vairāki kandidāti arī norādīja uz nepieciešamību stiprināt nacionālo komerctelevīziju stāvokli un uzsvēra, ka jādomā par latviešu valodā pārraidītā segmenta palielināšanu.
Netrūka arī kritikas pašreizējās NEPLP darbībai, kurai tika pārmests gan par informācijas, gan komunikācijas trūkumu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šodien uzklausīja 12 no pieteiktā 41 kandidāta, kuri pretendē uz piecām vietām padomē. Visiem kandidātiem tika jautāts, kas padomei būtu jāizdara nākamo piecu gadu laikā un kā šos mērķus sasniegt.

Iztaujājot pretendentus, deputātus interesēja, kā pretendenti vērtē līdzšinējo NEPLP darbu elektronisko mediju uzraudzībā un komunikācijā ar sabiedrību un kas būtu jāuzlabo tās darbā. Tāpat deputāti vēlējās noskaidrot pretendentu viedokli par vienota sabiedriskā medija izveidi un nacionālās informatīvās telpas stiprināšanu, kā arī vērtējums par TV3 un LNT plāniem atteikties no dalības bezmaksas apraidē.

Komisija pirmdien uzklausīja Rīgas Biznesa skolas profesoru Andreju Dzedonu, pašreizējo padomes locekli Sergeju Kārīti, NEPLP juristu Andri Ķēniņu, Rīgas Stradiņa universitātes docētāju Edgaru Kramiņu, "Pirmā Baltijas kanāla" ziņu vadītāju Baltijas valstīs Juriju Kušpelo, Latvijas Televīzijas 1.kanāla satura redaktori Dainu Markovu, NEPLP Sabiedriskās padomes valdes locekli Evu Mārtužu, Eiropas padomes Mediju un jauno saziņu pakalpojumu saskaņošanas komitejas priekšsēdētāju un kultūras ministres ārštata padomnieku Andri Mellakaulu, Latvijas Pedagogu domes valdes priekšsēdētāju Andreju Mūrnieku, Elektronisko komunikāciju asociācijas valdes priekšsēdētāju Ilmāru Mūlu, Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas lektoru Aleksandru Mirlinu un SIA "Vesta LK" mārketinga un sabiedrisko attiecību projektu vadītāju Daini Mjartānu.

Komisija pagājušajā nedēļā uzklausīja Latgales skolu atbalsta fonda "Veronika" valdes priekšsēdētāju Ligitu Azovsku, pašreizējo NEPLP priekšsēdētāja vietnieci Daci Bucenieci, Latvijas Rakstnieku savienības valdes locekli Māri Bērziņu, bijušo politiķi un žurnālistu Edvīnu Inkēnu, bijušo NEPLP sabiedrisko attiecību konsultanti Dāriju Juškeviču, "Latvijas Vēstneša" portāla nozares redaktori Aiju Dulevsku, augstskolas "Turība" Komunikācijas zinātņu katedras vadītāju un Komunikācijas vadības doktora studiju programmas direktoru Aināru Dimantu, Latvijas Radioteātra vadītāju Māru Eglīti un žurnālistu, politologu, filmu un raidījumu studijas "Mistrus Media" vadītāju Gintu Grūbi.

Pārējos kandidātus komisija turpinās uzklausīt nākamajās dienās.

Saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu NEPLP sastāvā ir pieci locekļi, kurus ievēl Saeima, konsultējoties ar biedrībām un nodibinājumiem, kas darbojas plašsaziņas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes un cilvēktiesību jomā, izvirza Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.

Padomes locekļus ievēl amatā uz pieciem gadiem, locekļus var ievēlēt atkārtoti, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

Saeima septembra sākumā grozīja Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, pagarinot NEPLP locekļu pilnvaras līdz jaunās padomes pilna sastāva izveidošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2012.gada 1.februārim.