NEPLP paliek pie trim modeļiem par turpmāko Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas darbību
Foto: DELFI

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) palikusi pie trim variantiem, ko iekļaut koncepcijā par jauno Latvijas sabiedrisko mediju un kas attiecas uz turpmāko Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas darbību, aģentūrai padomes pārstāvis Gints Grūbe.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Darbu pie koncepcijas izstrādes plānots pabeigt aprīlī.

Padome līdz trim risinājumiem nonākusi kopā ar ekspertiem un raidorganizāciju vadītājiem, kas izteikuši riskus, iebildumus, kā arī katra modeļa vājās un stiprās puses. Nākamajā nedēļā paredzams, ka modeļi tiks sīki izstrādāti un aplēstas finanses. Tad NEPLP pieņems nostāju par labu kādam no modeļiem un nodos koncepciju Kultūras ministrijai, kas to virzīs izskatīšanai valdībā.

"Tālāk pilnveidošanai tiek virzīti trīs sabiedriskā medija darbības modeļi," aģentūrai BNS apliecināja Grūbe.

Pirmais variants paredz divu neatkarīgu institūciju ‒ Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas ‒ darbību, kuras veido trešo sabiedriskā medija platformu ‒ multimediju platformu. Par riska momentu šādā modelī uzskata juridisko formu šādai sadarbībai.

Otrs variants paredz veidot jaunu sabiedrisko mediju, kas paredz esošo sabiedrisko mediju konverģenci, kuri veido jaunu mediju, saglabājot esošos kanālus. Par riska momentu atzīta viedokļu daudzveidības samazināšanās.

Trešais variants paredz apvienot radio un televīziju, kas veido tikai ziņas, bet pārējo saturu ‒ neatkarīgie producenti.

NEPLP vadītājs Ainārs Dimants aģentūrai BNS prognozēja, ka koncepciju par jaunu sabiedrisko mediju valdība varētu skatīt maijā.

Ekspertu grupas pārstāve Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas vadītāja Inta Brikše aģentūrai BNS sacīja, ka sākotnēji bija piecas versijas, taču tas atzīts par nelietderīgu.

Brikše uzskata, ka, ņemot vērā pašreizējo tehnoloģiju attīstību un mediju lietošanas paradumus, perspektīvais variants ir sabiedrisko mediju konverģence.

"Tas nenozīmē viena pievienošanu otram vai apvienošanu. Tie vārdi ir totāli nepareizi. Drīzāk ir jādomā nevis no medija puses, bet no cilvēku puses, kā cilvēki lieto medijus. Ja katrs iedomājas, kā saturu grib saņemt, tad domājam par vairākiem kanāliem. Manuprāt, sabiedriskajam medijam tieši to vajadzētu panākt, tas ir būtiskākais, lai sabiedriskais medijs Latvijas informatīvajā telpā būtu ar svaru," klāstīja eksperte.

Viņa attiecās komentēt, kā konkrēti medijs varētu darboties ‒ ar vienu vai atsevišķu vadību, ar vienu vai dalītām ziņu redakcijām. "Galvenais, kā panākt optimālo variantu, lai tuvotos tam, ka sabiedrisko mediju lieto visi Latvijas iedzīvotāji," norādīja Brikše.

Diskusijas par vienotu sabiedrisko mediju ilgst jau vairākus gadus, taču tās nav nonākušas līdz konkrētam lēmumam. Savulaik pat tika izveidota ekspertu darba grupa Saeimā.

Premjera Valda Dombrovska trešās valdības rīcības plāns paredz izveidot kvalitatīvu, profesionālu un neatkarīgu vienoto sabiedrisko mediju līdz 2014.gada pavasarim. Savukārt līdz šā gada beigām sadarbībā ar NEPLP ir jāizstrādā vienota Latvijas sabiedriskā medija izveides priekšlikums, sagatavojot nepieciešamās izmaiņas tiesību aktos, kas nostiprinās sabiedriskā medija neatkarību un kvalitāti.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form