Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) vērsusies Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, rosinot mainīt sabiedrisko mediju vadības izraudzīšanās procesa kārtību, pastāstīja padomes locekle Gunta Līdaka.
NEPLP rosina papildināt Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrības likuma trešo pantu ar sadaļu, kurā tiktu noteikts, ka sabiedrisko mediju valdes locekļu amatu konkurss tiek rīkots atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (EPLL) noteiktajai sabiedrisko mediju vadības izraudzīšanās kārtībai.
Vaicāta, vai līdz ar minēto priekšlikumu padome apsver pārskatīt, vai pat atcelt Latvijas Radio (LR) valdes locekļa amata programmu attīstības jautājumos rezultātus, Līdaka norādīja, ka pēc pašreizējās likumdošanas, tas nav iespējams.
"Mēs esam valsts institūcija, kuras pieņemtajiem lēmumiem ir jābūt juridiskam pamatam. Acīmredzot [LR valdes locekļa amata konkursa laikā] sapratām, ka konkursa organizācijā kaut kas trūkst, lai mēs varētu mainīt rezultātu. (..) Galvenais jautājums – kāds ir juridiskais ceļš? Mēs bažas varam paust, bet tam nav juridiski iestrādāta procedūra," sacīja NEPLP locekle, uzsverot, ka, ja kādam ekspertam vai žurnālistu organizācijai ir priekšlikumi minētā jautājuma risināšanai, padome tos labprāt uzklausīs.
NEPLP Juridiskās nodaļas vadītāja Gita Keistere skaidroja, ka, atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam, valsts kapitāla daļu turētājam ir tiesības, pamatoti argumentējot, noraidīt nominācijas komisijas izvirzītos kandidātus, kandidātu atlases procesu organizējot atkārtoti. Tomēr tas tiek darīts atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem gadījumā, ja NEPLP rodas pamatotas šaubas par izvirzītā kandidāta atbilstību nevainojamas reputācijas prasībai, vai, ja NEPLP rīcībā ir cita informācija par kandidāta iepriekšējo darbību, kas atbilstoši Komerclikumam, uzskatāma par svarīgu iemeslu valdes locekļa atsaukšanai no amata – piemēram, rupja pilnvaru pārkāpšana, pienākumu neizpilde vai nepienācīga izpilde, nespēja vadīt uzņēmumu u.c.
Vienlaikus Keistere norādīja, ka EPLL noteikts, ka par sabiedriskā medija valdes locekli var apstiprināt personu, kurai ir laba reputācija, augstākā izglītība, un vismaz piecus gadus ilga profesionālā pieredze mediju jomā vai uzņēmumu vadībā.
Tāpat EPLL noteikts, ka sabiedriskā medija valdes loceklis nedrīkst darboties politiskajā partijā vai politisko partiju apvienībā. Gadījumā, ja viņš darbojas kādā no minētajām politiskajām institūcijām, kandidātam šī darbība ir jāaptur. Tāpat atbilstoši EPLL, sabiedrisko mediju valdes loceklis nevar būt neviena medija kapitāla daļu vai akciju īpašnieks, kā arī būt sodīts par tīšu noziegumu, ja viņš nav reabilitēts vai sodāmība nav dzēsta vai noņemta.
NEPLP vēstulē Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai norādījusi, ka abu minēto likumu mērķi daļēji pārklājas, tādējādi praksē radot apgrūtinātu viennozīmīgu likuma normu piemērošanu.
Padome uzsvēra, ka, atbilstoši EPLL, tā ieceļ un atceļ sabiedrisko mediju valdes, kā arī to locekļus izrauga atklātā konkursā un apstiprina konkursa nolikumu, kas nodrošina sabiedrisko mediju valdes iecelšanas procesa atklātumu un mediju pārvaldības nošķiršanu no izpildvaras. Savukārt Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums paredz atšķirīgu kārtību, kādā veicama valdes locekļu atlase un iecelšana.
"Situācija, kad kapitālsabiedrību pārvaldības likumā trūkst atruna uz EPLL, rada neviennozīmīgas interpretācijas iespējamību arī citos jautājumos, kuros pārklājas abu minēto likumu tvērums un regulācijas subjekti," teikts vēstulē.
Minēto iemeslu dēļ, NEPLP lūgusi Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju virzīt iniciatīvu, papildinot Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma trešo pantu ar nosacījumu, ka tas piemērojams sabiedrisko mediju darbībai, ja EPLL nav noteikts citādi.
Kā ziņots, NEPLP piektdien LR valdes locekļa amatā programmu attīstības jautājumos iecēla vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) padomnieci Sanitu Diku-Bokmelderi.
NEPLP loceklis Ivars Āboliņš norādīja, ka, izvērtējot amata kandidātus, augstāko vērtējumu Dikai-Bokmelderei deva NEPLP loceklis un nominācijas komisijas loceklis Patriks Grīva. Savukārt par piemērotāko kandidātu gan pats Āboliņš, gan arī NEPLP locekle Gunta Līdaka uzskatīja to, kas kopumā palika ceturtajā vietā. "Līdz ar to mediju profesionāļu vērtējums [konkursā] nospēlēja būtisku lomu," uzsvēra NEPLP loceklis.
Vaicāts, vai Dikas-Bokmelderes politiskā piederība nevarētu ietekmēt viņas darbu LR, Āboliņš sacīja, ka pēc likuma padome nevar diskriminēt kandidātus pēc politiskās piederības, dzimuma, reliģijas u.c. "Mēs kandidātus vērtējām pēc kompetencēm. (..) Bija punkts par politisko neitralitāti, kam konkursa laikā bija būtiska nozīme, tomēr viņa intervijā NEPLP teica, ka apturējusi savu darbību partijā," uzsvēra NEPLP loceklis, piebilstot, ka noteikti LR žurnālisti padomi informēs, ja tiks ietekmēts LR saturs.
Savukārt NEPLP locekle Ieva Beitika norādīja, ka viņa konkursa gaitā izteica priekšlikumu konkursu izbeigt bez rezultāta. Tomēr, ņemot vērā, ka juridiskā prakse līdz šim šādos gadījumos nav bijusi pietiekami skaidra, tas netika darīts.
Jaunā LR valdes locekle savā sociālā tīkla "LinkedIn" kontā norādījusi, ka viņa ir 2011.gadā dibinātās kokapstrādes pakalpojumu sniedzējas SIA "Inopharm" īpašniece. Atbilstoši informācijai "Firmas.lv", viņai pieder 100% uzņēmuma kapitāla daļu. Pērn uzņēmums strādājis ar 11 000 eiro apgrozījumu un 2400 eiro peļņu.
Tāpat viņa no 2015. līdz 2016.gadam bijusi Cēsu uzņēmuma SIA "Kulba" direktore, savukārt no 2002. līdz 2016.gadam viņai piederēja reklāmas aģentūra SIA "VVD mārketinga komunikācijas". Dika-Bokmeldere no 2000. līdz 2001.gadam strādāja arī par moderatori SIA "TV3 Latvia", bet no 1998. līdz 2000.gadam viņa darbojās kā ziņu redaktore AS "Radio SWH".
Dika-Bokmeldere 2011.gadā kandidēja 11.Saeimas vēlēšanas no "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) saraksta Vidzemē, taču netika ievēlēta.
Jaunā LR valde, kuru veido valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne, valdes locekle finanšu vadības jautājumos Mārīte Tukiša un pagaidu valdes loceklis Juris Gavars, darbu sāka 3.oktobrī.
