'Nerakstīta vienošanās ar iedzīvotājiem'. Kā aug Upītes ciems pie Krievijas robežas

103 cilvēki – tikpat cik gadu Latvijas valstij. Tik daudz cilvēku, ja ieskaita apkārtējās viensētas, dzīvo Upītes ciemā Šķilbēnu pagastā, kas atrodas trīs kilometru attālumā no Krievijas robežas. Tā nesen saskaitījis Andris Slišāns, piecu bērnu tēvs un ciema nemateriālās kultūras vērtību kopējs, kurš katru no vietējiem cilvēkiem arī pazīstot. Viņam ir cerības, ka, Latvijai kļūstot gadiem bagātākai, arī Upītes ciemā augs iedzīvotāju skaits. Kādēļ, par to rakstā.

Upītes ciems atrodas nepilnu četru stundu brauciena attālumā no Rīgas. Atrašanās nomaļus vietējos nemulsina, lai gan telefona tīkls brīžiem pārslēdzas uz kaimiņvalsti. Tieši otrādi, šajā ciemā un tā apkārtnē mītošie cilvēki aktīvi rūpējas par šī sava Latgales reģiona nemateriālās kultūras mantojuma saglabāšanu, godājot senču valodu, folkloru un citas tradīcijas. Tāpēc jau pirms trim gadiem Upītes kultūrtelpai piešķirts nemateriālās kultūras mantojuma vērtības statuss, ko vietējie uztver kā lielu atbildību visas Latvijas mērogā. Ciema "atslēgu" varētu dēvēt īsi: ar kultūru pret depopulāciju.

Kad portāls "Delfi" gatavojās viesoties Upītē, Latvijā plosījās putenis – vilcieni kavējās līdz pat pusotrai stundai, ceļus nespēja tīrīt un uz laiku bija pat slēgta lidosta. Dienā, kad bija sarunāts brauciens un Upītē notika otrie nemateriālās kultūras mantojuma svētki "Gūdi", situācija jau bija mierīgāka, ceļi iztīrīti un samērā viegli izbraucami. Ar ko tādu jārēķinās, jo īpaši dzīvojot laukos.

Valstiski novērtēti

Kā jau iepriekš pieminēts, galvenie nemateriālās kultūras mantojuma saglabāšanas karoga nesēji šajā apkārtnē ir Slišānu ģimene – Andris ar sievu Ligitu un pieciem bērniem. Iedīgļus šajā darbā bija licis jau Andra tēvs Antons (Ontons) Slišāns, ko varētu dēvēt par novada vietējo slavenību.