Aptaujas laikā noskaidrots, kā savu piederību Latvijai vērtē tie respondenti, kuri ārpus Latvijas nodzīvojuši vairāk nekā piecus gadus, un kāds viedoklis ir tiem, kas ārpus Latvijas dzīvo mazāk nekā piecus gadus.
No aptaujātajiem, kuri citā valstī nodzīvojuši jau vairāk nekā piecus gadus, 45,7% atzinuši, ka jūtas piederīgi Latvijai, savukārt starp tiem, kuru nodzīvotais laiks ārpus Latvijas nesasniedz piecus gadus, ir 60,6%. Savu piederību neizjūt 27,7% respondentu, kuri ārpus Latvijas dzīvo ilgstoši, un 22,1%, kuri ārpus Latvijas vēl nav nodzīvojuši piecus gadus.
Divējādas izjūtas ir 26,7% ilgāk par pieciem gadiem nodzīvojušo, kuri apgalvo, ka jūtas ne piederīgi, ne nepiederīgi. Starp tiem, kas citur nodzīvojuši mazāk nekā piecus gadus, ir 17,3%.
No Lielbritānijā dzīvojošajiem tautiešiem 24% atzinuši, ka jūtas cieši saistīti gan ar Latviju, gan Lielbritāniju. Aptaujas autori gan vērš uzmanību, ka lielākā daļa aptaujāto Lielbritānijā vēl nav nodzīvojuši ilgāk par desmit gadiem, tāpēc viņiem vēl nav izveidojušās pietiekami ciešas saites ar jauno mītnes zemi un tās iedzīvotājiem. Intervijās dzirdētais arī licis noprast, ka pat pēc daudziem gadiem tautieši Lielbritānijā joprojām jūtas kā iebraucēji.
Aptaujas dati arī uzrāda, ka neatkarīgi no ārpus Latvijas nodzīvoto gadu skaita respondentu saites ar Latviju nav būtiski vājinājušās vai pastiprinājušās. Tas savukārt liecinot par identitātes noturīgumu. Tendences gan vairāk ir vērstas vājināšanās virzienā, secinājuši pētnieki.
