Lai gan Saeima ceturtdien nolēma nenodot izskatīšanai komisijām Dzīvesbiedru likuma projektu, kustība "Dzīvesbiedri" uzsver, ka turpinās skaidrot šī likuma nepieciešamību sabiedrībai un Saeimas deputātiem. "Izskatīsim arī citus tiesiskus mehānismus, lai sargātu visas Latvijas ģimenes," pauda kustības vadītājs Kaspars Zālītis (attēlā).
Ceturtdien, 20. jūnijā, likumprojekts, kas paredz likumīgas iespējas visām ģimenēm Latvijā saņemt tiesisko aizsardzību neatkarīgi no tā, vai dzīvesbiedri ir noslēguši laulību, nav ticis nodots komisijām tālākai izskatīšanai. Tas nozīmē, ka šis likumprojekts nenonāk formālajā Saeimas darba kārtībā.
Par likumprojekta izskatīšanu balsoja 23 deputāti, pret bija 60, bet viens atturējās.
Jau ziņots, ka Dzīvesbiedru likumu izstrādāja kustība "Dzīvesbiedri," tas paredz tiesisku regulējumu divu cilvēku savienībai ar mērķi rūpēties vienam par otru un par kopīgu mājsaimniecību, kas īpaši uzlabotu nelaulātu pensionāru, sociāli maznodrošinātu ģimeņu un viendzimuma pāru tiesības. Likumu Saeimā iesaka virzīt Biedrība ģimenes atbalstam "Tēvi", Resursu centrs sievietēm "Marta" un kustība "Dzīvesbiedri".
Ziņu aģentūra LETA jau vēstīja, ka debatēs par likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā deputāte Marija Golubeva (A/P) norādīja, ka likums paredz, ka valsts sargā arī cilvēkus, kuri izveido attiecības, kopīgu mājsaimniecību, bet kas nav laulāti. "Tādu cilvēku Latvijā ir ļoti, ļoti daudz. Ir virkne situāciju, kad pat pie labas gribas un naudas resursu esamības, lai slēgtu līgumus par kopīgu īpašumu vai mantošanu, divi cilvēki nevar nodrošināt sev likuma aizsardzību," akcentēja politiķe.
Savukārt deputāts Jānis Iesalnieks (VL-TB/LNNK) runāja pret likumprojekta nodošanu komisijām un akcentēja, ka Satversmē laulība tika definēta kā vīrieša un sievietes savienība, tādējādi nosakot, ka valsts uzņemas to aizsargāt, piešķirot tai īpašu statusu un īpašas privilēģijas visu pārējo sabiedrības institūtu un struktūru starpā, ziņoja LETA.
Jau ziņots, ka desmit parlamentārieši otrdien Saeimas prezidijā iesniedza likumprojektu "Dzīvesbiedru likums" iniciatīvu izskatīšanai 20. jūnija parlamenta sēdē. Likumprojekts izstrādāts, lai uzlabotu nelaulātu pensionāru, sociāli maznodrošinātu ģimeņu un viendzimuma pāru tiesības.
Saeimā iesniegto iniciatīvu parakstījuši desmit deputāti: Marija Golubeva (A/P), Daniels Pavļuts (A/P), Dace Rukšāne-Ščipčinska (A/P), Inese Lībiņa-Egnere (V), Arturs Toms Plešs (A/P), Mārtiņš Šteins (A/P), Inese Voika (A/P), Mārtiņš Staķis (A/P), Dace Bluķe (A/P) un Atis Lejiņš (V).
Šajā likuma iniciatīvā termins "dzīvesbiedri" apzīmē divas fiziskas personas, kuru starpā ir cieša sociālā saikne ar mērķi rūpēties vienam par otru un kuru starpā ir noslēgts dzīvesbiedru līgums. Savukārt "dzīvesbiedru līgums" ir savstarpējs, ar vienošanos pamatots gribas izteikums rakstveida formā, kura mērķis ir reģistrēt divu personu dzīvesbiedru savienību. Atbilstoši likumprojektam, līgumu varētu noslēgt notariālā kārtībā.
Kutības "Dzīvesbiedri" vadītājs Zālītis norāda, ka likumprojekts skar tādus jautājumus kā mantiskās un mantojuma attiecības, veselības aprūpi, pensiju mantošanu, arī nodokļus un nodevas. "Tas ir arī balstīts uz pagājušajā gadā oktobrī Tiesībsarga izdotajām rekomendācijām Saeimai un valdībai, kas liek valstij atzīt ģimenes arī plašākā jēdzienā," piebilst kustības "Dzīvesbiedri" vadītājs.
Reaģējot uz partiju apvienību "Jaunā Vienotība" un "Attīstībai/Par!" deputātu parakstīto un Saeimas prezidijā iesniegto Dzīvesbiedru likumprojektu, 39 nevalstiskās organizācijas un vairākas privātpersonas ir aicinājušas Saeimas deputātus balsot pret to. Kā portālu "Delfi" informēja biedrības "Asociācija Ģimene" vadītāja Ilona Bremze, šo nevalstisko organizāciju un privātpersonu uzskatus vieno pērnā gada 23. novembrī parakstītais Memorands ģimenes vērtību stiprināšanai.
