'Neredzamie' seniori: gaidīto atgriešanos no Īrijas kavē šķēršļi un neskaidrība
Foto: Shutterstock

Aptuveni septiņi no desmit ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem pirmspensijas un pensijas vecumā vēlētos atgriezties Latvijā, liecina Eiropas Latviešu apvienības (ELA) veiktā aptauja. Tomēr politikas veidotāji šo iedzīvotāju daļu līdz šim "neredzēja" – reemigrācijas atbalsta pasākumu plānā 2013.– 2016.gadam atgriešanās atbalsta pasākumu tieši viņiem nebija. Daudzus seniorus no atgriešanās attur nodokļa piemērošana ārvalstī nopelnītajai pensijai.

Runājot ar ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem, arī atklājas: kāda daļa no senioriem Latvijā atgriežas no ārvalstīm, taču "noiet pagrīdē" – vispārējā nodokļu režīma piemērošanas dēļ viņi Latvijai nepaziņo, ka ir atpakaļ, proti, ka ir Latvijas nodokļu rezidenti. Līdz ar to valstij viņi ir neredzami.

Senioriem piemērotu reemigrācijas atvieglošanas pasākumu nav, portālam "Delfi" atzīst arī ELA vicepriekšsēde Elīna Pinto. "Iespējams, tas atspoguļo vispārējo viedokli Latvijas ekonomikā un pārvaldībā, ka seniors drīzāk ir slogs nekā pienesums sabiedrībai un ekonomikai. Mēs savukārt uzskatām, ka ir pretēji," viņa norāda.

Rudenī jautājumam par nodokļu piemērošanu ārvalstīs nopelnītajām pensijām varētu pievērsties Saeimas atbildīgā komisija. Par atgriešanās plāniem medijos runājuši vairāki pensijas vecumu sasnieguši tautieši ārvalstīs, un vienu no viņiem "Delfi" uzrunāja.

Draugi palika Latvijā

Smejošs, tērpies melnā T-kreklā ar dzelteniem smaidiņiem un zilos džinsos, pirms deviņiem gadiem Viktors bija redzams Latvijas Televīzijas raidījuma "Panorāma" sižetā no Īrijas. Kā vēstīja televīzija, lai arī nesen atradis skaistu māju ārpus pilsētas, domu par atgriešanos Latvijā Viktors nav atmetis. Tobrīd globālā krīze ekonomikā un tās smagais iespaids uz Latviju plānus izjauca. "Doma bija tāda – palikt šeit kādus piecus sešus gadus. Nomaksāt kredītu ātri – mēs uzcēlām māju Mārupē – un braukt atpakaļ. Bet cilvēks domā, Dievs dara, iznāca citādi. Tagad mēs domājam, ka paliksim līdz pensijai."

Tagad pagājuši deviņi gadi un Viktors pēc dažiem mēnešiem būs sasniedzis Latvijas pensijas vecumu – viņam ir 63. Īrijā vecuma pensija pienākas no 67 gadiem. "Delfi" Viktoru uzmeklēja, uzrunājot sociālajā medijā "Facebook". Profilā viņš kā savu dzīvesvietu norādījis Mārupi. Pēcāk "Delfi" viņu arī satiek Mārupē, taču pēc dokumentiem Viktora mājas joprojām ir Īrijā. Izrādās, Latvijā viņš nav deklarējis dzīvesvietu un tagad te pavada vasaru.

"Mētājos. Vasarā esmu te, rudenī Īrijā, pēc tam ziemā atkal nedaudz te..." Viktors

Dzīvot Latvijā pastāvīgi abi ar sievu vēlētos, tomēr "pagaidām nevaram to atļauties". Pirmā lielākā problēma, viņaprāt, ir neskaidrība, kas viņus sagaidīs Latvijā.

Sociālā dzīve palika Latvijā

Īrijā Viktors dzīvo kopš 2006. gada. Viņa sieva ieradās pirmā, jo viņai šajā valstī bijušas labākas iespējas strādāt savā specialitātē. "Es Latvijā biju tehniskais direktors, man bija laba alga uzņēmumā. It kā man nevajadzētu braukt, bet mums ar meitu palika garlaicīgi," stāsta Viktors.

Viktors Īrijā kļuva par skolas autobusa vadītāju. Esot bijis vienīgais ārzemnieks kolektīvā. "Astoņos no rīta iesēžos autobusiņā, izbraucu riņķīti un savācu skolniekus, aizvedu viņus uz skolu. Pirmo gadu man bija mazie, pēc tam man bija vidusskola un "miljonāru skola". Vakarā četros es atkal visus nogādāju atpakaļ. Četru stundu darbs – 12,50 eiro stundā," atceras Viktors. Vasarās vadājis tūristus.

Tomēr draugi – viņa sociālā dzīve – ir Latvijā.

"Man bija grūti, jo es neeju uz pabu, nesocializējos, man tur Īrijā tādu īstu draugu nav," Viktors

Pēdējos gados Viktora dzīvē notikušas lielas pārmaiņas. 2014. gadā Īrijā viņam atklāja vēzi. Tur arī piešķīra invaliditāti. Sākotnēji saņēma pabalstu, pēc tam – invaliditātes pensiju. Slimības dēļ viņš vairs nestrādā, pensija ir 800 eiro mēnesī. No 2022. gada Viktoram Īrijā pienāksies vecuma pensija, tāpat arī viņa sievai. Tā esot ap 1000 eiro mēnesī.

Kamēr šāds likums, atgriešanās grūta

Viesojoties Latvijā, Viktors reiz centies noskaidrot, kāda pensija viņu sagaida atgriežoties. Iegājis vienā no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiālēm un pajautājis, taču nekādu skaidrību nav guvis. Saņēmis atbildi, ka viņš nav deklarēts Latvijā, lai interesējas Īrijā.

"Esmu Latvijā nodzīvojis 50 gadus, man te ir 30 gadu darba stāžs, esmu maksājis nodokļus. Tas viss nav nekas, ja tu neesi deklarēts. Tad tu neesi nekas," saka Viktors. Viņš norāda, ka, esot Latvijā, viņš arī "atstāj" naudu, piemēram, pērkot pārtiku vai ielejot benzīnu, maksā pievienotās vērtības nodokli.

"Bet, kad tu aizej uz Ceļu satiksmes drošības direkciju, pretī tev saka: "Mēs neatzīstam ārzemju invaliditāti". Aizeju apmainīt ID karti: "Nē, mēs neatzīstam, jo neesat deklarējies Latvijā." Proti, nekādas atlaides Viktoram kā cilvēkam ar invaliditāti nepienākas. Tiesa, ne šie daži eiro viņu interesējot, bet gan princips.

"Mums vēl ir laiks – četri pieci gadi. Kamēr Latvijā nebūs atrisināts jautājums par pensiju izmaksām un nodokļiem, mums ar sievu atgriešanās ir pārāk problemātiska". Viktors

Viņš bažījas, ka viņa pensijai piemēros iedzīvotāju ienākuma nodokli. Īrijā nepiemērojot, jo šī summa esot zem neapliekamā minimuma.

"Latvijā pensijas neatkarīgi no to izmaksas avota tiek pieskaitītas fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā nodoklis," norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID). Latvijā pensijām tiek piemērots neapliekamais minimums – 250 eiro mēnesī jeb 3000 eiro gadā. "Ja man ir 10 000 gadā, tad sanāk, ka no 7000 tie 20 procenti jāmaksā," Viktors spriež, taču skaidri nezina, vai tas attiecas arī uz invaliditātes pensiju.

Vai Viktora bažām ir pamats

Latvijā iedzīvotājiem, kuri ir atzīti par personām ar invaliditāti, paredzēts nodokļa papildu atvieglojums: 1848 eiro gadā vai 154 eiro mēnesī – personai, kurai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa;1440 eiro gadā vai 120 eiro mēnesī – personai, kurai ir noteikta III invaliditātes grupa. Vai šie noteikumi attieksies arī uz Īrijā noteiktu invaliditāti un invaliditātes pensijas saņemšanu, "Delfi" centās noskaidrot atbildīgajās iestādēs – Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā (VDEĀVK,) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA), Labklājības ministrijā (LM) un VID. Sekoja diezgan ilga sarakste ar iestādēm. Kādā iestādē pat teica, ka ar šādu situāciju saskaras pirmoreiz, citā, ka gadījums rūpīgi jāizvērtē, jo ir specifisks.

Beigās VID atbildēja, ka atvieglojumus invaliditātes pensijai piemēro, balstoties uz VDEĀVK lēmumu par veselības stāvoklim atbilstošu invaliditātes grupu. Līdzko VDEĀVK norādīšot, kura invaliditātes grupa ir cilvēkam, būs tiesības uz papildu atvieglojumiem invaliditātes pensijai.

LM "Delfi" saņēma atbildi, ka Latvijas pilsonim ir tiesības uz Latvijas invaliditātes statusa noteikšanu. Kamēr Viktors dzīvo Īrijā, tas jādara, vēršoties ar iesniegumu Īrijas kompetentajā iestādē. Tā sagatavos īpašu veidlapu, ko nosūtīs Latvijas VSAA, kas attiecīgi to nodos izskatīšanai VDEAVK.

Tiesa, Likums "Par valsts pensijām" nosaka, ka tiesības uz invaliditātes pensiju ir personām, kuras atzītas par personām ar invaliditāti, nav sasniegušas vispārējo pensionēšanās vecumu un apdrošināšanas stāžs nav mazāks par trim gadiem. Taču, ņemot vērā, ka pensijas vecumu sasniegušām personām invaliditātes pensija papildu vecuma pensijai likumdošanā nav noteikta, persona saņemtu atteikumu par invaliditātes pensijas piešķiršanu. Tā "Delfi" atbildēja ministrijā.

VID arī norāda: ja persona saņem ārvalsts pensiju, tai skaitā arī invaliditātes pensiju, kuru neizmaksā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras starpniecību, persona iesniedz gada ienākumu deklarāciju un iedzīvotāju ienākuma nodokli aprēķina rezumējošā kārtībā. Nodokļa likme, kas jāmaksā no gada apliekamā ienākuma, kurā tiek ietverts ienākums no pensijas, ir šāda: 20 procenti – gada ienākumam līdz 20 004 eiro; 23 procenti – gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 20 004 eiro, bet nepārsniedz 55 000 eiro; 31,4 procenti – gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 55 000 eiro.

Iesaka atvieglot senioru reemigrāciju

Kopumā tādas skaidras reemigrācijas politikas vai stratēģijas līdz šim mūsu valstī nav bijis, saka Elīna Pinto no Eiropas Latviešu apvienības. Kopš reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna, kura darbības laiks ir beidzies, "šur tur bijušas sporādiskas individuālas politikas vai biznesa iniciatīvas, kas vērstas uz cilvēku atgriešanos un tās veicināšanu", norāda Pinto. Taču lielākoties tās vērstas uz jaunajām ģimenēm vai arī uz augsta līmeņa profesionāļiem, bet senioru vai topošo senioru grupai piemērotu reemigrācijas atvieglošanas pasākumu nav.

ELA pārstāve iesaka skatīties reālistiski uz tiem, kuri vēlas atgriezties, un negaidīt vien ideālo – jauno, spēcīgo latvieti, kurš atgriežas ar četriem bērniem kādā no Latvijas reģioniem, nesot līdzi augstāko pievienoto vērtību – inovācijas ar pasaules tvērumu.

"Vērtējot demogrāfijas tendences – novecošanu, ilgdzīvošanu –, mums ir mērķtiecīgi jāsāk domāt, kā aktīvāk piesaistīt seniorus sabiedriskās dzīves atdzīvināšanā, it īpaši reģionos, kā iesaistīt investīcijas, ko seniors var ieguldīt, atgriežoties no ārzemēm ar savu ārvalstu pensiju," Pinto skaidro.

ELA veiktajā aptaujā 88,9% respondentu norādīja, ka Latvijā neatgriezīsies, ja tur tiks piemērots nodoklis arī ārvalstī nopelnītajai minimālajai pensijai, ko mītnes zemē ar nodokļiem neapliek.

Tāpēc ELA rosinājusi Saeimu mūsdienīgāku darīt modeli, ko Latvija ir pieņēmusi attiecībā uz ASV un Kanādas pensionāriem. Priekšlikums ir šāds: līdzīgi kā attiecīgajā ārvalstī, ar ienākuma nodokli neaplikt Eiropā nopelnītās pensijas minimumu, arī tad, ja tas pārsniedz Latvijas pensijas neapliekamo minimumu 250 eiro apmērā. Turklāt Krievijas un Ukrainas pensijas Latvijā ar nodokli neapliek vispār.

"Mūsu priekšlikums balstīts arī uz ekonomisko analīzi – mēs esam izvērtējuši, ka tas dotu pienesumu Latvijas ekonomikai. Celtu pirktspēju, celtos ienākumu nodokļa ieņēmumi". Elīna Pinto

Valstij līdzšinējās kārtības izmaiņas atmaksātos piecos, desmit gados, rēķinājusi ELA, jo daļa no pensionāriem, kas Latvijā atgriezušies no Eiropas valstīm, izvēlas valstij nepaziņot, ka kļuvuši par Latvijas nodokļu rezidentiem, tādā veidā pilnībā saglabājot savu ārvalsts pensiju, un Latvija vispār neko no šīm pensijām neiegūst.

Turklāt, lai šīs izmaiņas nesarūgtinātu vietējos pensionārus, ELA rosina vienlaikus ienākuma nodokli, kas tiktu iekasēts no šīm ārvalstu pensijām Latvijā, novirzīt Latvijas pensiju fondam – zemo pensiju celšanai. Pagaidām atbildīgās iestādes ieteikumus nav ņēmušas vērā. Tiesa, ELA norāda, ka jau pēc dažiem gadiem pensijas vecumu sasniegušo ārvalstīs strādājošo tautiešu būs krietni vairāk, jo daudzi uz citām valstīm devās krīzes laikā, līdz ar to jādomā par risinājumiem.

Ārvalstīs dzīvojošajiem senioriem cerības ir uz Diasporas likumprojektu. Darba grupa darbojās Saeimas Ārlietu komisijas paspārnē, un tagad likumprojekts pēc pirmā lasījuma parlamentā nodots izskatīšanai šajā komisijā. Šobrīd likumprojektā pensiju jautājums nav ietverts Finanšu ministrijas iebildumu dēļ, taču, konsultējoties ar ELA, šo priekšlikumu uz izskatīšanu likumprojekta otrajā lasījumā ir iesnieguši vairāki deputāti.

Tags

Lasāmgabali Latvijas Televīzija SEB Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra VID

Comment Form