'Neredzēts starptautisko tiesību pārkāpums' – Levits vērtē Krievijas uzbrukumu Ukrainai
Foto: Ilmārs Znotiņš, prezidenta kanceleja

Krievijas sāktais karš Ukrainā ir neredzēts starptautisko tiesību pārkāpums, uzskata Valsts prezidents Egils Levits.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Valsts prezidenta kancelejā informēja, ka pirmdien, 9. maijā, Levits teica ievada vārdus diskusijai "Karš Ukrainā. Taisnīguma atjaunošana un starptautiskās tiesības. Krievijas atbildība", runājot par par Krievijas atbildību no starptautisko tiesību viedokļa.

Levits pauda, ka šāda veida uzbrukums un starptautisko tiesību pārkāpums ir gandrīz bezprecedenta gadījums kopš 2. Pasaules kara beigām.

"Ir bijis viens samērā nesens precedents, kad 1991. gadā Irāka iebruka Kuveitā un to anektēja, bet pēc tam strādāja citu valstu koalīcija, kas Irāku no Kuveitas izdzina. Bet tik liela apjoma precedenti kā tas, kas šobrīd vērojams Ukrainā, kopš 1945. gada nav bijuši. Šis ir neredzēts starptautisko tiesību pārkāpums, jo miers pasaulē balstās uz starptautisko tiesību ievērošanu," secina Levits.

Valsts prezidents norādīja, ka gadījumā, ja starptautiskās tiesības netiek ievērotas vai tās zaudētu savu nozīmi, pastāv militāra anarhija, proti, katrs var darīt, ko grib, kā tas, piemēram, bija līdz 1918. gadam, kad pastāvēja valstu tiesības uz karu. Levits norādīja, ka pēc 1. Pasaules kara radikāli mainījās starptautisko tiesību pamatprincipi – jau 104 gadus valstīm nav tiesību uz karu, bet ir pienākums uzturēt mieru. "Tādēļ agresīvs karš ir starptautisko tiesību pārkāpums," secina prezidents.

Atbildot uz jautājumu, kā uz to varētu reaģēt, Levits norādīja, ka starptautiskās tiesības ir nepilnīgas tajā ziņā, ka atšķirībā no nacionālajām tiesībām starptautiskajās tiesībās ir diezgan vājš mehānisms, kas seko tiesību ievērošanai.

"Nacionālajās tiesībās Latvijā tiesību pārkāpums automātiski izraisa reakciju no tiesībsargājošo organizāciju puses. Pasaulē šāda veida organizācijas nav, un lielā mērā tas, vai starptautiskās tiesības tiek ievērotas vai nē, ir atkarīgs no valstu labās gribas un tā, kā valstis pieprasa cita citai ievērot šīs tiesības. Tāpēc no starptautiskajām tiesībām nevar prasīt to, ko mēs labprāt vēlētos prasīt –– nevaram prasīt to, ko mēs prasām nacionālajā līmenī," klāstīja Valsts prezidents.

Vienlaikus viņš norādīja, ka Krievija pastrādāto var vērtēt Starptautiskā tiesa vai Starptautiskā krimināltiesa. "Atšķirībā no Starptautiskās tiesas Starptautiskā krimināltiesa nodarbojas ar atsevišķu personu noziegumiem. Starptautiskajā krimināltiesā izmeklētājs ir ierosinājis lietu par Krievijas kara noziegumiem Ukrainā, un pašlaik notiek izmeklēšana," atzina prezidents.

Tāpat, Levita ieskatā, uz Krievijas agresiju var reaģēt arī, nosakot sankcijas, kā to jau ir izdarījušas Rietumvalstis.

"Tas, ka galvenie atbildīgie nevar tikt nosēdināti uz apsūdzēto sola, nenozīmē, ka šiem procesiem nav nozīmes. Tiem ir nozīme, lai noturētu starptautisko tiesību standartu," uzsvēra Valsts prezidents.

9. maijā Ukrainas kara upuru piemiņas dienā Rīgas pilī notika saruna par jau veikto un vēl sniedzamo atbalstu Ukrainai, par Krievijas agresijas pret Ukrainu starptautiski tiesisko novērtējumu, par politiskiem, krimināltiesiskiem un starptautiski tiesiskiem līdzekļiem tiesiskuma un taisnīguma atjaunošanai.

Jau vēstīts, ka Saeima 21. aprīlī vienbalsīgi pieņēma paziņojumu par Krievijas Federācijas agresiju un kara noziegumiem Ukrainā, kurā uzvērts, ka Krievija veic genocīdu pret ukraiņu tautu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Krievijas iebrukums Ukrainā Egils Levits Irāka Karš Krievija Kuveita Pasaule Saeima Ukraina Valsts prezidents
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form