Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas deputāti trešdien atbalstīja kopumā astoņu azartspēļu zāļu paplašināšanos, atļaujot tajās atvērt totalizatora un derību likmju vietas.
Kad iepriekš Rātsnamā šie jautājumi skatīti domes sēdēs, deputāti konstatējuši, ka faktiski nav iespējas neatbalstīt paplašināšanos, jo pretējā gadījumā tiesvedību dēļ var nākties atlīdzināt lēmuma sekas finansiāli. Pie šādiem secinājumiem deputāti nonāca arī trešdienas sēdē.
Tiem gan oponēja deputāts Dainis Turlais (GKR), argumentējot, ka iespēja noraidīt šos pieprasījumus domei tomēr ir.
"Es nevaru klusēt – no 2008. gada tāds azartspēļu "devītais vilnis" kā tagad nav gāzies pār pilsētu," izteicās politiķis, piebilstot, ka desmit gadu laikā, kamēr iepriekš vadījis komiteju, netika pieņemts neviens šāds lēmums un nebija arī nevienas tiesvedības.
Deputāts atzīmēja, ka arī Eiropas Savienība kā institūcija neaicina atbalstīt šo nodarbošanās veidu. "Taisni otrādi – azartspēles ir stingri ierobežojamas, nevis atbalstāmas. Arī Azartspēļu likums nepārprotami norāda, ka galvenais uzdevums ir iedzīvotāju aizsardzība," pauda Turlais, uzsverot, ka "mums, politiķiem, kā vēlētai institūcijai" ir viens galvenais uzdevums – aizstāvēt iedzīvotāju intereses, kas tomēr kopumā nav atbalstošas azartspēļu biznesam, un cīnīties par tām.
Politiķis noraidīja izskanējušos argumentus, ka citas izvēles nav, jo pretējā gadījumā cietīs nodokļu maksātāji, līdz ar citiem apsvērumiem pamatojot savu nostāju ar apgalvojumu, ka arī tiesai ir jāaizstāv iedzīvotāju intereses, kas nav zemākas par komersantu interesēm.
Politiķis akcentēja spēkā esošo regulējumu, kas paredz iespēju lemt par katru spēļu zāles paplašināšanās ieceri, nevis atļauj jau esošās zālēs bez papildu politiska lēmuma azartspēļu zālē atvērt arī, piemēram, totalizatoru.
Tas nozīmējot, ka deputātiem "ir pilnas tiesības par katru veidu pieņemt atsevišķu lēmumu", un demokrātiskā valstī šīs ievēlētās politiskās amatpersonas tiesības nevar aizēnot kāda konkrēta biznesa joma.
Cita starpā tika piesaukts arī tas, ka šī brīža domes sasaukums vēl nav iestrādājies, savukārt tā redzesloks vēl nav kļuvis gana plašs. Šo apgalvojumu politiķis pauda, atsaucoties uz kādu, viņa vārdiem, no nozares izskanējušu atziņu, ka Rīgā azartspēles esot uzveiktas, taču tik un tā tikšot meklēti citi alternatīvi ceļi. Tomēr, viņaprāt, arī šis domes sasaukums, "pastrādājot un paplašinot redzējumu", arī spēs atbrīvoties no šī biznesa ēnas.
Iezīmējot kopainu Eiropas Savienības kontekstā, Turlais norādīja, ka Rīgā būs sasniegts tāds līmenis, ka spēļu zāles būs krietni vairāk nekā citviet.
Komitejas priekšsēdētāja un Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola (K), lai arī pievienojās skatījumā par sekām, ko "šī "rūpala" nodara sabiedrībai", tomēr akcentēja nepieciešamību nodrošināt tiesiskumu. Cita starpā politiķe arī piekrita, ka šādu pieteikumu vilnis pēdējā laikā bijis īpaši intensīvs.
Norādot, ka par azartspēļu vietu slēgšanu Rīgas vēsturiskajā centrā sāka lemt tikai 2017. gadā, lai arī jau iepriekš bija noteikumi, kas esot ļāvuši to darīt, komitejas priekšsēdētāja atbildē opozīcijas deputātam pauda, ka iepriekš darbība azartspēļu ierobežošanā bijusi novēlota vai tās iztrūcis vispār.
Darbība esot sekojusi tikai pēc Augstākās tiesas eksplicītas norādes. Savukārt Turlais, apstiprinot, ka šāda norāde patiesi bija, nepiekrita komitejas vadītājai, norādot, ka "arī iepriekš spiediens no azartspēļu puses bija ne mazāks un biznesa interešu paplašināšana bija intensīvāka".
Tomēr iepriekš "cīņa vēl bija par to, lai neļautu tām izplesties – tobrīd runa vēl nebija par slēgšanu", sacīja Turlais, piebilstot, ka slēgšanu ļāvusi aizsākt Augstākās tiesas norāde. "Nemeklēsim argumentus savai politiskajai neizlēmībai, un šobrīd nekas cits neeksistē," noslēdza opozīcijas deputāts.
Ozola, savukārt, atzīmēja, ka vien šobrīd, kad pagājuši teju pieci gadi, šo vietu skaits centrā sarūk. Turpretim, izsakoties konkrēti par trešdienas darba kārtībā esošajiem jautājumiem, politiķe sacīja, ka "šobrīd tiesiskuma ievērošana paredz, ka šie lēmumi ir administratīvi akti, un, lai vai kā deputātiem negribētos piekrist, deputātiem nav iespēju, jo likumdevējs nav paredzējis šādu iespēju".
Līdzīgu nostāju sēdē pauda deputāte Laima Geikina (PP), kura aicināja pieturēties pie tiesiskuma kā principa un strādāt atbilstoši tam. Līdz ar to "šodien tas paredz balsot "par", un pretējā gadījumā iestāsies sekas, kas maksās domei un rīdziniekiem".
Komiteja atbalstīja kopumā astoņu spēļu zāļu paplašināšanos. Tās atrodas Stūrmaņu ielā 29, Lubānas ielā 117a, Dižozolu ielā 19, Brīvības gatvē 432, Dzelzavas ielā 17, Brīvības gatvē 235, Anniņmuižas bulvārī 40a un Sarkandaugavas ielā 2-601.
No kopumā astoņiem pieprasījumiem septiņi nākuši no SIA "Olympic Casino Latvia", savukārt viens – no SIA "Alfor".
Kā ziņots, iepriekš, kad domes sēdē tika skatīti spēļu zāļu paplašināšanas jautājumi, deputāts Mārtiņš Kossovičs (PP) sarkastiski izteica pateicību bijušajam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Tomam Artūram Plešam (AP) par to, "ka mēs šodien esam spiesti balsot par azartspēļu biznesa ietekmes paplašināšanu Rīgā", piebilstot, ka citādi balsot nav iespējams, jo likums ir jāpilda, lai arī kāda būtu politiskā griba.
Tāpat ziņots, ka martā VARAM apturēja Rīgas teritorijas plānojumu nākamajiem gadiem, jo konstatēja tā neatbilstību likumiem, kā arī samērīguma trūkumu starp iesaistīto pušu interesēm.
Plešs vērtēja, ka teritorijas plānojuma izstrāde noslēgusies ar brāķi. "Būtiskākais trūkums ir tas, ka, stājoties spēkā jaunajam Rīgas teritorijas plānojumam, Rīgā izveidotos situācija, ka vēsturiskais centrs faktiski paliktu bez likumīga teritorijas plāna," iepriekš teica bijušais ministrs.
Kā nesamērīgu soli Plešs atzīmēja arī lēmumu par azartspēļu aizliegšanu visā Rīgā, nevis nosakot atsevišķas teritorijas, kā to paredzot likums. Tobrīd viņš skaidroja, ka pašvaldība nav noteikusi konkrētas teritorijas, kurās azartspēles rīkot nedrīkst, bet aizliegusi tās visā pilsētas teritorijā. Turklāt neesot izvērtēta azartspēļu ietekme uz konkrētām teritorijām.
Šim solim sekoja Rīgas mēra Mārtiņa Staķa izstāšanās no partijas, saredzot ministrijas rīcību kā tādu, kas "apturēs Rīgas attīstību uz vairākiem gadiem". Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda, ka viņam radies iespaids par iespējamu azartspēļu lobiju saistībā ar Pleša lēmumu apturēt Rīgas attīstības plānu, ar kuru būtiski tiktu ierobežotu azartspēļu izplatība Rīgā, premjers atklāja LTV raidījumā "Rīta Panorāma".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
