Ebreju īpašumu restitūcija var izraisīt citu organizāciju mantinieku pretenzijas uz īpašumiem, piemēram, nesen dibināta biedrība vēlas aktualizēt jautājumu par bijušās Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas atdošanu bijušo īpašnieku mantiniekiem, trešdien vēsta laikraksts "Diena".
"Dienas" redakcijā vērsies Rīgas amatnieku krājaizdevumu kases mantinieku biedrības vadītājs Aldis Lazdiņš. Uzņēmumu reģistrā šī biedrība ierakstīta šā gada aprīlī. Biedrība, kurā pašlaik esot vairāk nekā 20 cilvēku, patlaban gatavo dokumentus, lai pretendētu uz Rīgas amatnieku krājaizdevumu kases vēsturisko nekustamo īpašumu - bijušo Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēku Krišjāņa Barona ielā 14.
Pēc Lazdiņa teiktā, ir savākti daudzi arhīvu materiāli par šīs krājaizdevu kases darbību un biedriem un pēc arhīvu dokumentiem izriet, ka tā strādājusi arī kara laikā. Kasei jeb krājaizdevu sabiedrībai bijuši vairāki īpašumi, taču mantinieku biedrība tagad pretendē uz vienu no tiem - ēku Krišjāņa Barona ielā 14 - un plāno iesniegt Saeimā oficiālu pieteikumu uz šo īpašumu.
Biedrību uz šādu soli iedrošinājusi diskusija par ebreju īpašumu restitūciju, atzīst Lazdiņš. Viņa ieskatā savāktās arhīvu izziņas nedod pamatu apšaubīt pašreizējo biedrības biedru radniecību ar minētās krājaizdevu kases dibinātājiem un biedriem. Ir savākti pierādījumi, ka daži no dibinātājiem šajā mājā pat dzīvojuši.
Mantinieku biedrības statūtos minēti tās pieci darbības mērķi - popularizēt amatnieku darbību Rīgā, atjaunot vēsturiskos amatnieku darbības veidus, sniegt atbalstu Latvijas amatnieku darbībai Rīgā, veicināt Latvijas tautsaimniecības vēstures pētījumus, kā arī atjaunot Rīgas amatnieku krājaizdevu sabiedrības darbību. Ēkas atgūšanas gadījumā tajā tiktu atjaunota Krājaizdevu kases darbība, tāpat varētu izvietot amatnieku izstādi, ir arī citas idejas, minēja Lazdiņš.
Lazdiņš arī pieteicies tikties ar deputātu Ojāru Ēriku Kalniņu (V), kurš atzina, ka ir gatavs uzklausīt biedrības pārstāvi, lai arī šis jautājums nav viņa vadītās Ārlietu komisijas kompetencē. "Neredzu iemeslu, kāpēc biedrība nevar pretendēt uz vēsturisku īpašumu," savu viedokli izteica deputāts. Viņš gan piebilst - ebreju īpašumu restitūcijas jautājuma risināšanas gaita liecina, ka labāk veicas, ja jautājumu virza Ministru kabinets un tā sagatavošanā iesaistītas atbildīgās ministrijas.
Savukārt Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (NA) paudis skeptisku attieksmi. Biedrībai ir jāpierāda saistību tiesību pārņemšanas fakts, taču arī tas vēl negarantē deputātu atbalstu, viņš skaidroja.
"Ja biedrība vērstos Juridiskajā komisijā, no juridiskā viedokļa tā atbalstu nesaņemtu. Denacionalizācijas process ir beidzies. Pat, ja tiesas ceļā pierāda, ka ir tiesību pārņēmēji, tas nerada viņiem īpašuma tiesības," norādīja Bērziņš.
Līdzīgās domās ir arī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedre Inese Lībiņa-Egnere (V), atgādinot, ka apmēram pirms 10 gadiem jau bijuši līdzīgi gadījumi, kad veidojās jaunas biedrības, kas gribēja būt tiesību pārņēmējas, taču tiesas ceļā tas nav izdevies.
Jau vēstīts, ka Saeima 29. janvārī nodeva izskatīšanai komisijās vairākus koalīcijas partiju deputātu iesniegtos likumprojektus par ebreju piecu īpašumu restitūciju.
