Neskatoties uz vairāku sociālo partneru iebildumiem, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti trešdien nolēma virzīt skatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā pretrunīgi vērtētos grozījumus likumā "Par valsts pensijām", kas paredz pensijas vecuma paaugstināšanu līdz 65 gadu vecumam sākt jau no 2014.gada un pabeigt līdz 2020.gadam.
Pret to gan iebilst Saeimas opozīcijā esošās "Saskaņas centra"un Zaļo un zemnieku savienības frakcijas, kas atbalsta pensijasvecuma paaugstināšanu sākt no 2016.gada par trim mēnešiem,sasniedzot 65 gadus 2026.gadā.
Labklājības ministrijas (LM) parlamentārais sekretārs unSociālo un darba lietu komisijas deputāts Arvils Ašeradens("Vienotība") detalizēti klāstīja LM redzējumu par pensijas likumaizmaiņām. Viņš uzsvēra, ka pensionēšanās vecuma paaugstināšana irbūtiska, jo, to neveicot, ap 2030.gadu būs aptuveni 1,44 miljarduslatu liels sociālais deficīts, turpretī, ieviešot pensijas vecumapaaugstināšanu no 2014.gada, 2030.gadā tas rezultēsies sociālābudžeta rezervē 1,43 miljardu latu apmērā. Šie līdzekļi būsizmantojami, piemēram, mazo pensiju paaugstināšanai.
Pēc Ašeradena vārdiem, Latvijā, salīdzinot ar daudzām citāmEiropas valstīm, kur sociālais budžets veido aptuveni vienuceturtdaļu no kopējā valsts budžeta, Latvijā sociālā budžetaīpatsvars ir milzīgs, sasniedzot teju trešdaļu no kopējā budžeta.Līdz ar to sociālā budžeta rezerve ir būtiska kā sociālāsapdrošināšanas sistēmas ilgtspējas pamats. Kā lielākosizaicinājumus un apdraudējumus tā nodrošināšanai viņš minējainflāciju, mazo sociālo iemaksu apmēru, kā arī iespējamasekonomiskās krīzes draudus.
Pensijas vecuma paaugstināšana esot teju visu Eiropas valstudarba kārtībā, un Latvijas scenārijs neesot nekas unikāls,norādīja ministrijas pārstāvis. Tiesa, piemēram, pārējās Baltijasvalstīs – gan Lietuvā, gan Igaunijā – pensijas vecumapaaugstināšana līdz 65 gadu vecumam iecerēta līdz 2026.gadam, nevis2020.gadam, kā paredzējusi Latvijas valdība.
Ašeradenam un Finanšu ministrijas (FM) pārstāvjiem gan bijajāuzklausa kritika par neskaidrajiem aprēķiniem un prognozēm parsociālā budžeta skaitļiem un pensionāru skaita izmaiņām un ar tosaistītajiem tēriņiem. Ašeradens paskaidroja, ka aprēķini irveikti, vadoties pēc "Eurostat" pirms diviem gadiem veikta pētījumadatiem, kādus Latvijā neveic, turklāt šie dati tik un tā jāuztverkā indikatīvi un aptuveni.
Scenāriju par vecuma paaugstināšanu no 2016.gada atbalsta arīLatvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), LatvijasPensionāru federācija un vairākas atsevišķas arodbiedrības, kas uzotro un trešo lasījumu paudušas gatavību iesniegt savuspriekšlikumus. LBAS vadītājs Pēteris Krīgers komisijas sēdēnorādīja – virzot apstiprināšanai valdības atbalstīto plānu parpensijas vecuma paaugstināšanu no 2014.gada, tiks organizētas unsagaidāmas arī protesta akcijas.
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācija atbalsta pensijasvecuma paaugstināšanu jau no 2014.gada.
Komisija lūgs Saeimas prezidiju pensiju likuma grozījumus Saeimāpirmajā lasījumā skatīt jau ceturtdien.
Valdības atbalstītie grozījumi pensijas likumā paredz 2014. un2015.gada 1.janvārī pensionēšanās vecumu paaugstināt par trimmēnešiem, bet no 2016.gada ‒ par pusgadu, līdz 2020.gadā būssasniegts 65 gadu vecums.
Paredzēts, ka pakāpeniskā pensionēšanās vecuma paaugstināšanaskars cilvēkus, kuri dzimuši no 1952.gada 1.janvāra.
Plānots arī noteikt tiesības pieprasīt vecuma pensijupriekšlaicīgi bez termiņa ierobežojuma. Priekšlaicīgāspensionēšanās vecuma paaugstināšana no 2014.gada skars toscilvēkus, kuri dzimuši no 1954.gada.
No 2014.gada iecerēts palielināt arī minimālo apdrošināšanasstāžu no 10 līdz 15 gadiem, bet no 2020.gada ‒ līdz 20 gadiem.No 2014.gada paredzēts pārcelt piemaksu pie vecuma uninvaliditātes pensijām izmaksu avotu no sociālās