Ceturtdien Augstākās izglītības padomes sēdes laikā klātesošie tā arī nespēja vienoties par konceptuālu atbalstu kādam no padomes priekšsēdētāja Jāņa Vētras priekšlikumiem finansējuma samazinājumam augstākajā izglītībā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs klātesošos iepazīstināja ar četrām pozīcijām, uz kuru rēķina būtu iespējams līdzekļu ietaupījums. Pirmais no tiem paredzēja pārskatīt koeficientus, pēc kuriem tiek rēķināts valsts finansējums maģistrantūras un doktorantūras studiju programmām, maģistrantūras programmās to samazinot no 1,5 līdz 1,2, bet doktorantūrā - no 3 līdz 2,2. Tādējādi būtu iespējams no valsts budžeta līdzekļiem ietaupīt ap 6,1 miljonu latu.

Pēc padomes priekšsēdētāja domām, valsts finansējuma samazinājumam augstākā līmeņa studiju programmām un doktorantūrai nebūtu nopietnu seku, jo tām atvēlēti samērā lieli Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi, kas palīdzētu šo samazinājumu kompensēt.

Otrs priekšlikums paredzēja samazināt koeficientus, pēc kādiem tiek aprēķināts valsts finansējums atsevišķām studiju jomām, humanitāro zinību, sociālo zinātņu, informācijas un saskarsmes zinātņu, komerczinību un administrēšanas, kā arī tiesību zinību jomās to samazinot līdz 1. Kā uzsvēra Vētra, šīs jomas nav starp valstij prioritārajām jomām, turklāt tajās ir pietiekami liels maksas studentu īpatsvars, lai augstskolas no valsts dotācijas samazinājuma būtiski neciestu.

Tika piedāvāts arī par 3000 samazināt budžeta vietu skaitu, samazinot budžeta vietu skaitu noteiktās nozarēs, vadoties pēc konkrētu speciālistu pieprasījuma darba tirgū, vai arī novēršot programmu dublēšanos augstskolās.

Visbeidzot kā viens no variantiem, kuram gan pats Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs rosināja "klāt neķerties", bija vienas studiju vietas bāzes izmaksu mazināšana. Viņš uzsvēra, ka jau pirmo budžeta samazinājumu laikā, kad finansējums darba algām samazināts par 15%, studiju vietas bāzes izmaksas samazinātas par aptuveni 21,5% un, vēlreiz to samazinot, nāktos samazināt arī mācībspēku atalgojumu, kas pasliktinātu šī atalgojuma konkurētspēju.

Klātesošās Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāves - Augstākās izglītības departamenta direktore Gita Rēvalde un Augstskolu un koledžu pārvaldības un finansēšanas nodaļas vadītāja Marina Mekša norādīja uz neprecizitātēm aprēķinos par nepieciešamo finansējumu samazinājumu un uzsvēra, ka, ņemot vērā doto rīkojumu par 20% samazināt algu fondu valsts sektorā strādājošiem, studiju vietas bāzes izmaksu samazinājums ir neizbēgams.

Taču ministrija rosinās nevis mehānisku algas samazinājumu visiem augstskolu mācībspēkiem, bet zemākās algas likmi, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi, profesoriem samazināt par 20%, vienlaikus palielinot no 0,8 līdz 0,9 koeficientu, pēc kura tiek aprēķināta zemākā algas likme zemāka līmeņa mācībspēkiem, lai tie mazāk ciestu no algas samazinājuma.

Ministrija arī plāno palielināt studējošo un mācībspēku skaita attiecību, bet budžeta vietu skaitu samazināt tikai uz neaizpildīto vietu rēķina. Tika pieļauta arī maģistrantūras un doktorantūras koeficientu samazināšana, bet mazākā apmērā, kā arī finansējuma samazināšana jomām, kas valstī nav prioritārās, izņemot humanitārās zinības.

Kopumā gan Vētras, gan ministrijas pārstāvju piedāvājumi izpelnījās vairāku Augstākās izglītības padomes locekļu kritiku. Kā norādīja Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors Artis Sīmanis, daudzās augstskolās, tostarp arī viņa vadītajā, mācībspēku algas īpaši nepārsniedz Ministru kabineta noteikto minimālo algas likmi, līdz ar to likmes samazināšana sāpīgi skars visus mācībspēkus.

Bet, pēc Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas rektores Daces Markus domām, ja samazināsies attiecība starp profesoru uz zemāka līmeņa mācībspēku algām, tas radīs sociālo spriedzi augstskolās.

Sēdes dalībnieki arī konstatēja, ka nav zināma precīza informācija par to, cik liels samazinājums jāīsteno visā augstākās izglītības nozarē kopumā, nevis tikai Izglītības un zinātnes ministrijas augstākās izglītības budžeta programmā, kas, kā vienojās klātesošie, nepieciešama, lai izteiktu konkrētus priekšlikumus par nepieciešamajiem samazinājumiem.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form