Ministrija arī nepiekrītot darba grupas priekšlikumam, kas paredz Ministru prezidentam ļaut sankcionēt sarunu noklausīšanos, izsekošanu, pasta kontroli un citas Operatīvās darbības likumā paredzētās darbības vai ļaut SAB šādas darbības veikt, 24 stundu laikā saņemot premjera akceptu.
Pēc Tiestietu ministrijas domām, visām sankcionēšanām jābūt iekļautām vienotā tiesnešu sistēmā, kas neparedzot nesankcionētus pasākumus vai premjera sankcijas.
Par pārējiem specdienestu reformas grozījumiem SAB likumā, Nacionālās drošības likumā, Valsts drošības iestāžu likumā valdības locekļu starpā valdot sapratne. Darba grupa no ministrijām saņēmusi arī virkni redakcionālu priekšlikumu, kas negrozot reformas būtību.
Pēc Klapkalnes teiktā, diskusija par strīdīgo jautājumu paredzēta ceturtdien, 10.aprīlī, Valsts sekretāru sanāksmē. Ja tajā šo likumu pakete tiks izsludināta, to paredzēts pieņemt valdības sēdē, visticamāk, jau 15.aprīlī.
Ja starp ministrijām vienošanās netiks panākta, vēl paredzēta diskusija valdības komitejā 14.aprīlī, un valdība šos likuma grozījumus akceptētu vēlāk.
Kā ziņots, drošības dienestu reforma paredz izveidot Informācijas analīzes dienestu (IAD), atcelt Satversmes aizsardzības biroja (SAB) līdzšinējo monopolvietu sistēmā, kā arī novērst valsts drošības iestāžu savstarpējo funkciju dublēšanos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
