"Es neteiktu, ka esam bezdibeņa malā un ka mums ir risks tūliņ iegāzties aizā," vaicāta, vai saredz tādas briesmas, kā to ieskicējis Egils Levits, proti, ka šajās vēlēšanās Latvija atrodas uz naža asmens un mums draud ieiešana postpadomju telpā, intervijā žurnālam "Ir" saka eksprezidente Vaira Vīķa-Freiberga.
"Vai ir kāda partija, ka priekšvēlēšanu laikā ir teikusi — mēs vēlamies izstāties no Eiropas Savienības (ES), kā tas bija Anglijā? Vai kāds ņem Imantu Kalniņu par savu karogu un saka, ka mēs vēlamies izstāties no ES, jo viss, ko viņi mums devuši, ir prostitūcija un grafiti? Es neesmu dzirdējusi. Tātad nevar būt tik akūti. Cik partijas ir teikušas — kad tiksim pie varas, mūsu pirmais mērķis ir izstāties no NATO? Man liekas, ka tādu nav. Tas ir diezgan būtiski. Citās valstīs ir partijas, kas daudz ko saka pietiekami radikālā garā. Nav mums tādu, paldies Dievam, nav. Tāpēc es neteiktu, ka esam bezdibeņa malā un ka mums ir risks tūliņ iegāzties aizā. Taču kaut kādu stingrās apņēmības trūkumu šur un tur varam manīt gan, tādu ļenganu atbalstu [rietumnieciskai] orientācijai," saka eksprezidente.
Vīķe-Freiberga atzīst, ka viņai dara raizes sadrumstalotība Saeimā. "Jo mums sadrumstalotāka Saeima, jo grūtāk ir valdībai sekot jebkādam nospraustam mērķim un virzienam. Ja kāds sāk runāt, ka 5% barjera nav demokrātiska, tad tas ir populistiski, jo tas ir pēdējais, ko mēs varam atļauties — vēl zemāku barjeru par 5%, lai iekļūtu Saeimā," atzīmē eksprezidente.
Uz jautājumu vai piekrīt tam, ka daudziem cilvēkiem ir ļoti konkrētas bažas — ja "Saskaņa" tiks valdībā, varētu notikt pavērsiens uz Austrumiem, Vīķe-Freiberga atbild, sakot, ka "Saskaņa" "ir vienīgā, kas atklāti kaut ko tādu ir paudusi un arī ne konsekventi. Ir ļoti īpatnēji raudzīties uz "Saskaņas" politiskajiem paziņojumiem. Vienu brīdi šķiet, ka straume viņus nes pilnīgi Kremļa virzienā, un tad uzreiz viņi tā kā sāk ķepuroties pretī un teikt: nē, nē, nē, jūs mūs pārpratāt. Mēs šajā zemē dzīvojam, un mums rūp šī zeme".
"Tātad viņu prokremliskā nostāja ir pietiekami piezemēta un ne pārāk skaļa, par ko varam tikai priecāties. Ja te būtu milzīga bungu rībināšana un staigāšana ar Krievijas karogiem, tajā brīdī mēs varētu sākt tiešām raizēties," intervijā atzīst eksprezidente.
Vīķe-Freberga arī atzīmē, ka Krievijai ir viegli iespaidot Latviju, jo "atliek tikai piespiest uz dažām pogām, kas ir jutīgas, vai nu uz partijām, vai atsevišķiem indivīdiem. Viņiem nav [jāizmanto] nekādi tanki vai raķetes. Pašu vājie punkti, pašu trūkumi ir mūsu lielākie ienaidnieki. Atliek tikai [attiecīgajā] brīdī kādu pamudināt, uzmundrināt, mazliet atbalstīt, lai [notiktu] kaut kas mūsu interesēm negatīvs. Manā rīcībā nav dienestu informācijas, bet es minētu, ka Krievija mums neuzbruks ar smago artilēriju, bet gan ar dažādām tuvcīņas metodēm".
Vaicāta, kā rīkoties vēlētājam, kuram ir bažas, ka Krievija varētu mēģināt ar džudo paņēmieniem mūs nolikt uz lāpstiņām, Vīķe-Freiberga iesaka raudzīties jebkurā politiskā piedāvājumā — "vai tiem cilvēkiem ir pietiekami skaidrs, kur mēs esam un kur virzāmies kopš neatkarības atgūšanas? Varbūt kādam tas ir kļuvis miglains un aizmirsies. No tādiem būtu jāuzmanās".
Viņa saka, ka jebkuram politiķim, kas tagad kandidē vēlēšanās, būtu pietiekami skaidri jāpozicionē sevi, ka viņš ir par turpmāku Latvijas attīstību un integrēšanos Rietumu kapitālistiskajā pasaulē. Pat ar visiem kapitālisma trūkumiem. "Nav jau tā kaut kāda ideālā sistēma, bet tā ir patlaban labākā," atzīst eksprezidente.
"Nākamais — ļoti būtiski ir raudzīties, kāds ir partijas zvaigžņu spēlētāju soliņš, cik mēs viņus pazīstam vai nepazīstam un cik varam viņiem uzticēties. Man personīgi kā vēlētājam traucē, ka katrās vēlēšanās parādās ārkārtīgi daudz mazpazīstamu seju. Atpazīstamības moments tomēr ir svarīgs. Kā lai pilsonis izvēlas, ja viņam nav skaidra priekšstata — par ko stāv viena partija? Par ko stāv otra? Kādi cilvēki ir vienā, otrā, trešā? Kurus es cienu? Par kuriem es zinu no viņu iepriekšējās darbības, ka viņi ir goda vīri un goda sievas, kuriem es labprāt nodotu varas grožus," saka Vīķe-Freiberga.
Jau vēstīts, ka 13. Saeimas vēlēšanas notiks 6. oktobrī.
