Cietumu durvis pandēmijas laikā ir slēgtas ieslodzīto tuviniekiem, taču, pildot darba pienākumus, tās jāver vaļā procesu dalībniekiem, arī Valsts probācijas dienesta darbiniekiem. Ar ieslodzītajiem viņi tiekas, piemēram, lai tiesas uzdevumā gatavotu par viņiem izvērtēšanas ziņojumu. Kā to izdarīt droši, lai nejauši cietumos neienestu Covid-19, tas bija viens no Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) izaicinājumiem. IeVP kādu risinājumu atrada noliktavās, atgriežot dzīvību piemirstām, filmās redzētām ierīcēm. Arī probācijas dienets saskārās ar vairākiem izaicinājumiem darbā ar notiesātajiem ārpus cietuma.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Par tiem un arī atrastajiem risinājumiem portālam "Delfi" pastāstīja dienesta vadītājs Mihails Papsujevičs.

Taču, ko tad īsti izdomāja cietumos? "Viens no risinājumiem bija tādas pārrunu kabīnes ar telefona klausulēm, kādas mums jau kādreiz bija. Latvijā ar tiesas spriedumu noteica tās likvidēt. Cietumos, kur bija iespējams tās atjaunot, noliktavās sameklēja stiklus un klausules, un atsevišķās vietās, kur tas bija iespējams, tās tika atjaunotas," saka Papsujevičs.

Valsts probācijas dienestam (VPD) ir virkne funkciju. Piemēram, pandēmijas laikā izaicinājumus sagādāja piespiedu darba soda izpildes organizēšana, ko VPD pirms 14 gadiem pārņēma no pašvaldībām. Tāpat arī korekcijas piedzīvoja tikšanās ar klientiem, kuriem noteikta probācijas uzraudzība (no cietumiem atbrīvotiem notiesātajiem un tiem, kuriem piemērota nosacīta brīvības atņemšana).

'Mēs būsim mazliet atmesti atpakaļ'

Lielāko daļu savu funkciju VPD turpina īstenot, taču atsevišķas aktivitātes nācās apturēt. "Piemēram, probācijas programmas, kur mēs klientus sapulcējam un kur notiek uzvedības korekcijas pasākumi. Piemēram – vielu lietošanas menedžments, programma, kas paredzēta darbam ar jauniešiem, programma dzimumnoziedzniekiem, emociju menedžments, motivācija izmaiņām, u.c. Skaidrs, ka šobrīd tas nav iespējams, jo kolektīvā pulcēšanās šobrīd ir pārtraukta arī notiesātajiem. Tas ir vienīgais, kas ir apturēts," portālam "Delfi" saka VPD vadītājs Papsujevičs.

Dienestā saprot, ka šo pāris mēnešu laikā daudz kas būs mainījies un nebūs arī viegli – "mēs būsim mazliet atmesti atpakaļ". "Daudz ko kompensējam ar individuālām sarunām. Piemēram, dzimumnoziedzniekus, varmākas mēs turpinām aicināt pie sevis. Viņiem ir jānāk, bet jānāk retāk, savukārt saziņa attālināti ir biežāk, pamatā pa telefonu. Taču tāpat klātienes sarunu ar to nevar kompensēt – telefona saruna nav tas pats, kas darbs sociālās uzvedības korekcijas grupā, kurā ir metodika, speciāls veids, kā notiek mijiedarbība un kā tiek panākts rezultāts – attiecīgi domāšanas izmaiņas vai arī sociālās uzvedības korekcija," skaidro Papsujevičs.

Dienests arī uzrauga notiesātos, kuriem tiesa piemērojusi elektronisko uzraudzību. Tā ir iespēja ātrāk nekā parastajā kārtībā tikt atbrīvotiem no cietuma pirms termiņa, taču pretī ir pienākums nēsāt kājsprādzi un ievērot stingru režīmu. Pandēmijas laiks šo uzraudzību daudz nemainot, turklāt šie klienti visbiežāk esot disciplinēti. Šādu uzraugāmo ik dienu šobrīd ir 37.

Ikdienas darbu Covid-19 pārstrukturēja

Tiesa, Covid-19 izplatība izmaiņas probācijas dienesta darbā gan ieviesa jau pirms 12. marta. "Redzot, ka infekcija var izplatīties arī pie mums, pie mūsu klientiem, mēs jau sākām meklēt risinājumus, kā varam samazināt savu tikšanos intensitāti. Ar ko varam tās aizvietot – ar kādu telefonsarunu un tā tālāk," stāsta Papsujevičs.

"Būsim reālisti, mūsu klienti nav apzinīgākā sabiedrības daļa, kas lasa valdības noteikumus. Viņi varētu izdarīt šāda veida pārkāpumus tikai tāpēc, ka nav kaut ko izlasījuši vai nav skatījušies ziņas." Mihails Papsujevičs. Valsts probācijas dienesta vadītājs

12. martā – dienā, kad Latvijā izsludināja ārkārtējo situāciju, – VPD sāka individuāli apzvanīt katru savu uzraugāmo, lai informētu par to, kā turpmāk sadarbosies. "Par tiem, kam ir ļoti zems vai zems risks izdarīt jaunu noziegumu, mēs jau bijām lēmuši, ka ļausim vismaz mēnesi viņiem sazināties tikai telefoniski," skaidro Papsujevičs.

Nākamajās dienās zvanu saņēma visi dienesta klienti, arī jautājumu, vai viņi vai tuvinieki pēdējās nedēļās nav bijuši ārvalstīs, tad tikšanos pārcēla. Sākums bija izaicinošs un resursu ietilpīgs, Covid-19 skarto valstu sarakstam ik dienu pievienoja arvien jaunas valstis. "Saistībā ar apzvanīšanu mēs bijām izveidojuši iekšēju metodiku, ko pārceļam attālinātai uzraudzības veikšanai un kur mēs samazinām tikšanos intensitāti, piemēram, no vienas reizes nedēļā uz reizi divās nedēļās," stāsta VPD priekšnieks. "Būsim reālisti, mūsu klienti nav apzinīgākā sabiedrības daļa, kas lasa valdības noteikumus. Viņi varētu izdarīt šāda veida pārkāpumus tikai tāpēc, ka nav kaut ko izlasījuši vai nav skatījušies ziņas."

Dienesta klientu ir arī mazaizsargātajā bezpajumtnieku grupā, teju katrā Rīgas patversmē ir pa kādam, arī Covid-19 īpaši skartajā "Zilā krusta" patversmē, kur inficējās lielākā daļa tās iemītnieku.

Turklāt VPD arī lēma tikšanās laiku ar klientiem samazināt. Iepriekš "kvalitātes standarts" bija no 45 minūtēm līdz stundai, taču tagad līdz 30 minūtēm, ne ilgāk. "Reizēm visus jautājumus var izrunāt pa telefonu, un klients atnāk tiešām tikai uz tādu vizuālo kontroli. Tas ir būtiski, jo, piemēram, mūsu klienti ir arī varmācīgi. (Pandēmijas laika ierobežojumi) var kādu nokaitināt, līdz ar to vardarbības riski, piemēram, mājās, ir paaugstināti. Tāpēc šajās situācijās tikšanās tomēr ir būtiska," skaidro Papsujevičs.

Arī notiesāto vidū konspirācijas teorijas bija dzīvas

"Ko jūs te izdomājat? Kāda infekcija?" – tā VPD darbiniekiem attrauca un "nometa klausuli" vismaz daži klienti, kad viņiem piezvanīja ne tikai, lai kontrolētu – kur atrodas un ar ko nodarbojas –, bet arī lai sniegtu skaidrojumu par Covid-19.

VPD darbinieki novērojuši: konspirācijas teorijas, ka nekāda vīrusa patiesībā nemaz nav, pandēmijas sākumā cirkulēja arī dienesta klientu vidū. "Klientu, kas dzīvo latviešu valodas informatīvajā telpā un kas dzīvo krievu valodas informatīvajā telpā, informētība un attieksme atšķīrās ar divu trīs dienu intervālu," saka Papsujevičs. Proti, daļa sabiedrības situācijas nopietnību aptvērusi vien tad, kad to pateica Krievijas medijos.

"Atnāk pie mums klients – mēs paši uzvelkam masku, iedodam viņam masku. Varbūt viņš ir (Covid-19) pārnēsātājs, varbūt mēs esam, mēs nezinām." Mihails Papsujevičs. Valsts probācijas dienesta vadītājs

Par drošības pasākumiem VPD darbinieki ik dienu sazinājušies ar Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC), gan par telpu vēdināšanu, gan virsmu dezinfekciju, roku mazgāšanu un divu metru ievērošanu. "Es arī savējiem devu norādījumus, lai pārveido tās vietas, kur tiekamies, tā, lai tie divi metri vienmēr ir. Reģionu vadītāji arī no savām nodaļām prasīja, lai ar fotogrāfijām atskaitās, ka tiešām mēs to nodrošinām," stāsta probācijas dienesta priekšnieks.

VPD izaicinājums bija masku iegāde, tās nepieciešamas bija, pieņemot klientus pieņemšanu VPD telpās un ar viņiem tiekoties dzīvevietās. Tas nebija vienkārši, jo pandēmijas sākumā cenas bija "kosmiskas", piegādātāji vēstīja, ka nevar garantēt piegādi norādītajā laikā, kas tā jau bija mēnesis vai pusotrs. Par laimi, dienestam nedaudz masku bija palicis rezervē, taču bija arī situācijas, kad darbinieki paši šuva vai gludināja.

"Atnāk pie mums klients – mēs paši uzvelkam masku, iedodam viņam masku. Varbūt viņš ir (Covid-19) pārnēsātājs, varbūt mēs esam, mēs nezinām. Tāpēc, rūpējoties vienam par otru, sarunas notiek maskās. Lūk, ar tādu mērķi mēs tās sākām lietot," stāsta Papsujevičs.

Ne katru piespiedu darbu var veikt

Covid-19 izplatības un ierobežojumu laikā izaicinājums noteikti ir piespiedu darba izpilde. Proti, atkritušas ir sociālās aprūpes iestādes un slimnīcas. "Piespiedu darbs ir populārākais sods Latvijā. Arī klientu īpatsvars, kas pie mums ir piespiedu darbā, ir lielākais gan gada ietvaros, gan šobrīd. Tas arī veido 50%, kas ikdienā ir virs 3000 visā Latvijā," paskaidro Papsujevičs.

"Ja pašvaldībā vienīgais darbs būs zāģēt vai nēsāt malku, tad tas arī tajā brīdī būs vienīgais darbs, kurā mēs šo klientu iesaistīsim."

Tā kā Covid-19 soda izpildi neatceļ, nekādas atlaides šajā laikā nav iespējamas. "Soda izpildei ir divas dabas – valsts pienākums ir izpildīt sodu un cilvēku tiesības ir saņemt savlaicīgu soda izpildi," skaidro Papsujevičs.

Sākumā atsevišķas pašvaldības, kas nodrošina darbavietas piespiedu darbam, teikušas: "Stop! Mēs esam gatavi tam, ka tie, kas pie mums jau strādā, pabeidz savas stundas, bet jaunus, kamēr ir ārkārtas situācija, vēl neņemam." Tā arī radās pirmie sarežģījumi un kavēkļi soda izpildē. Pagāja divas trīs nedēļas, līdz dienests atrada alternatīvas.

"Jāsaka, ka atsevišķos gadījumos alternatīvas ir tiešām ļoti labas. Piemēram, slimnīcas telpās strādāt nevar – tas nebūtu droši, bet slimnīcām bieži vien ir milzu teritorijas, kur kontakts ar cilvēkiem nav iespējams," saka VPD vadītājs. Klientam piespiedu darbu parasti piemēro atbilstoši viņa izglītībai, kvalifikācijai, taču tas ir rekomendējoši. Papsujevičs norāda: "Ja pašvaldībā vienīgais darbs būs zāģēt vai nēsāt malku, tad tas arī tajā brīdī būs vienīgais darbs, kurā mēs šo klientu iesaistīsim, nevis gaidīsim, kad parādīsies kādas skolas datorklase, kur varētu "apgreidot" datorprogrammas, jo notiesātajam ir IT kvalifikācija."

Dienestam ir arī kāds spilgts pandēmijas laika stāsts. "Mūsu klients strādāja labdarības organizācijā un izvadāja pārtikas paciņas maznodrošinātajiem. Nostrādājis piespiedu darba stundas, viņš pateica: "Es turpināšu vadāt šīs paciņas." Man liekas, tas arī ir šim Covid-19 laikam ļoti atbilstoši. Tas raksturo mūsu klientu. Ne jau visi mūsu klienti ir kaut kādi briesmoņi, kuriem absolūti svešs viss cilvēciskais," stāsta Papsujevičs.

Kā dienesta klientiem, piemēram, pēc iznākšanas no cietuma, šobrīd ir ar darba iespējām? Izrādās, ir jomas, kurās cilvēkiem darbu uzteic, un ir tādas, kur pandēmijas laikā pat paveras plašākas darba iespējas, piemēram, lauksaimniecībā, pārtikas produktu piegādē. Par šiem atradumiem VPD darbinieki informē klientus.

Darbinieki no vīrusa izvairījušies

Daļa VPD darbinieku šobrīd strādā attālināti, piemēram, grāmatvedība, personāldaļa. Taču darbinieki, kuri strādā ar klientiem, nekādi nevar strādāt attālināti. "Jāsatiek klienti, jārunā ar viņiem, jābrauc pie viņiem uz dzīvesvietu," norāda VPD vadītājs.

Agrāk ikdienā VPD pieņemšanas zāli Rīgā apmeklēja aptuveni simt cilvēki, bet pandēmijas laikā to skaits nokritās līdz 20, 30, tagad ap 50, 60. "Ir tiesas spriedumi, prokurora priekšraksts par sodu. Un, ja šie cilvēki pie mums ierodas pirmo reizi, mums nav iespējas viņus regulēt. Viņi ir jāpieņem un ar viņiem jāstrādā, ievērojot noteiktus piesardzības pasākumus," stāsta Papsujevičs.

"Kad kādreiz spriedām, ka mums vajadzētu iemācīties strādāt ar jaunajiem tiešsaistes produktiem, bija atrunas: "Mums vajag mācības, mums vajag to un šito." Tagad darbinieki labprāt apgūst šīs lietas, un atrunas vienkārši pazūd, jo citādi nevar." Mihails Papsujevičs, Valsts probācijas dienesta vadītājs

No kopumā aptuveni 400 VPD darbiniekiem pagaidām neviens nav saslimis ar Covid-19. Trīs gan tika atzīti par inficēto kontaktpersonām, kas nozīmēja pašizolāciju. SPKC epidemioloģiskajā izmeklēšanā secināja, ka viņi neinficējās, pildot darba pienākumus.

Jau tagad ir skaidrs, ka atsevišķas Covid-19 laikā apgūtas "formulas" palīdzēs arī pēc ārkārtējās situācijas. "Mums dienestā ir diezgan daudz darbinieku vecumā virs 55 gadiem. Atceros, ka pagājušogad es kādam intervijā teicu – mums ir tāda problēma, ka darbiniekiem šajā vecuma grupā ir grūtāk ar tehnoloģiju apgūšanu. Kad kādreiz spriedām, ka mums vajadzētu iemācīties strādāt ar jaunajiem tiešsaistes produktiem, bija atrunas: "Mums vajag mācības, mums vajag to un šito." Tagad darbinieki labprāt apgūst šīs lietas, un atrunas vienkārši pazūd, jo citādi nevar," saka Papsujevičs un piebilst, ka dienesta darbinieki parādījuši savas labākās īpašības.

Tev jau ir aktīvs abonements!

Šis ir maksas raksts.

Lai turpinātu to lasīt, lūdzu, lejupielādē jaunāko DELFI aplikāciju vai turpini lasīt rakstu, izmantojot pārlūkprogrammu.

Lasīt rakstu.
Lai turpinātu lasīt rakstu, iegādājies abonementu. Ja jau esi abonents,
Kāpēc abonēt?

Tags

Koronavīruss Covid-19 DELFI plus Ieslodzījuma vietu pārvalde
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form