Šā gada 8. novembrī divi vīrieši Ķengaraga tirgū uzbruka Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pasniedzējam Denisam Hanovam un viņa dzīvesbiedram. Šoreiz uzsākts kriminālprocess par huligānismu.
Kāpēc pants tikai par huligānismu, nevis arī par naida noziegumu? Vai tiesībsargājošajām iestādēm tas ir vienīgais ceļš, kā rīkoties, vai tikai starts? Kā šādi uzbrukumi maina cilvēku dzīvi? Un, ja pierādītu izvarošanas mēģinājumu, vai tiešām nevarētu sodīt, ja upuris ir vīrietis? Izrādās, tas ir iespējams. To šajā publikācijā skaidro portāls "Delfi", uzrunājot policiju, krimināltiesību ekspertus, nevalistiskās organizācijas un cilvēkus, kas cietuši homofobiska rakstura uzbrukumos. Pēdējos gados notiesājošu spriedumu par naida noziegumiem pret cilvēkiem ar atšķirīgu seksuālo orientāciju bijis maz.
"Es neuzskatu, ka tas, kas toreiz notika, bija maznozīmīgs huligānisms. Tas bija naida noziegums. Es ļoti labi atceros sodu, ko viņam piemēroja – septiņi lati. Tās sajūtas bija pazemojošas," portālam "Delfi" tagad saka Ieva Kauliņa. Viņa centās meklēt taisnību, tolaik vēršoties Tiesībsarga birojā, taču neko neizdevās izcīnīt.
Homofobiska zākāšana, piekaušana Rīgas centrā, parkā, gaišā dienas laikā un tai sekojošās policista replikas – tas bija viens no dzinuļiem, kādēļ Anna (30 gadi, vārds mainīts) pirms sešiem gadiem pārcēlās uz dzīvi Francijā. Tur viņa jūtas drošībā. "Jums nevajadzēja izturēties kā lesbietēm," tā bijusi doma, ko policists paudis. Tiesa, nereti upuru stāsti arī liecina, ka bieži vien nekas nav "jādemonstrē". Reizēm pāridarītājam pietiek ar iedomātiem standartiem par to, cik vīrišķīgi vai sievišķīgi jāizskatās vai jāizturas vīrietim vai sievietei, lai uzbruktu ar homofobiskām replikām. Reizēm šajos fantāziju "rāmjos" neiekļaujas arī heteroseksuāli cilvēki un arī viņiem vārdiski vai fiziski uzbrūk.
Varmākas Ķengaraga tirgū. Naids ne pirmoreiz
Kulturologs un RSU pasniedzējs Deniss Hanovs ir viens no retajiem cilvēkiem, kas publiski runā par savu pieredzi ar naida uzbrukumu. Cilvēki bieži vien pat neziņo par šādiem noziegumiem, atzīst "Mozaīkā". "Šī publicitāte, ko es nolēmu veidot, man arī ir emocionāla slodze. Taču es to daru to cilvēku dēļ, kuri to nedarīs. Kuri dzīvo kādā mazā pilsētiņā, kur varbūt policija ātri nenoreaģē, kur kādu var nosist vai izvarot," portālam "Delfi" saka Hanovs.
