Viņš norādīja, ka otrdien, kad būvuzraugs veica pārbaudi, nekādi pārkāpumi netika konstatēti. Jautāts, vai viņš var garantēt, ka trešdien vai ceturtdien uz lielveikala jumta netika novietots pārāk liels būvmateriālu daudzums, Molls sacīja, ka simtprocentīgi šādas garantijas nav, jo iespējams esot viss.
Būvuzraudzību objektā veica "CM Consulting", būvuzraugs - Mārtiņš Draudiņš. Informācija "Smart Property" mājaslapā liecina, ka Draudiņš bijis vērienīgu un atpazīstamu būvniecības objektu būvuzraugs un būvdarbu vadītājs, piemēram, "Z-Towers", "G4S" biroja ēka, mēbeļu un interjera centrs "Spice", multifunkcionālā halle "Arēna Rīga", daudzstāvu dzīvojamā ēka Tomsona ielā 39, vēstniecību rekonstrukcija (Ukraina, Somija, Kanāda, Spānija) u.c.
Būvfirmas "Re&Re" pārstāve Mārīte Straume informēja, ka projekta pirmās kārtas - lielveikala celtniecības - atbildīgais būvdarbu vadītājs bija Staņislavs Kumpiņš, bet otrās kārtas - jumta apzaļumošanas un 12 stāvu dzīvojamās ēkas celtniecības - atbildīgais būvdarbu vadītājs bija Jevgeņijs Ņesterovičs.
"Uzņēmuma būvdarbu vadītāji pēc notikušā skaidroja, ka ievēroti visi normatīvi. Ņesterovičs norādīja, ka nekādi būvmateriālu krājumi uz lielveikala jumta nav veidoti - uz jumta uzcelti pāris maisi ar kūdras substrātu, un tie tūlīt arī izlīdzināti pa jumta segumu," skaidroja Straume.
Informācija "Re&Re" mājaslapā liecina, ka Kumpiņš atzīts par uzvarētāju nominācijā "Gada projektu vadītājs Latvijā 2011", kā arī saņēmis apbalvojumu "Gada inženieris 2013". Laika posmā no 2008.gada līdz 2010.gadam Kumpiņš vadīja restaurācijas un rekonstrukcijas darbus Mihaila Čehova Rīgas Krievu drāmas teātrī, savukārt 2011.gadā tika pabeigts objekts "Daudzdzīvokļu dzīvojamā māja un tirdzniecības centrs 1. kārta" (Priedaines ielā 20, Rīgā). Patlaban Kumpiņš ir projektu vadītājs Valsts ieņēmumu dienesta jaunā administratīvā kompleksa būvniecībā.
Ceturtdien sabrukušā Zolitūdes lielveikala "Maxima" būvniecības procesā kaut kur noteikti ir pieļauta kļūda - tas ir absolūti skaidrs, taču šī kļūda vēl ir jāatrod, šodien žurnālistiem sacīja būvnieku pieaicinātais neatkarīgais eksperts būvinženieris Valters Celmiņš.
"Ja jau šāda traģēdija ir notikusi, tātad kaut kur pieļauta kļūda, bet tā ir jāatrod. Veikšu visu projekta un tā mezglu aprēķinu pārrēķināšanu, taču cik ilgu laiku tas prasīs, nevaru pateikt," sacīja Celmiņš.
Viņš norādīja, ka, iespējams, kļūdu var izdoties atrast jau pirmajā pārrēķinā, bet iespējams, ka būs jāpārrēķina un jāpārbauda pilnīgi viss projekts - tas esot kā meklēt adatu siena kaudzē.
"Sākotnējā dokumentācijas pārbaude gan neliecina par kādiem pārkāpumiem, neatbilstībām, novirzēm no normas, tāpēc jāveic rūpīga izpēte," skaidroja Celmiņš.
Eksperts arī piebilda, ka jau patlaban zināms, ka jumta dzelzsbetona paneļu nestspējas pārbaude pirms to novietošanas uz jumta ir veikta un paneļi atbilduši visiem normatīviem. "Būvkonstrukcijai arī jānodrošina ēkas ģeometriskā noturība. Ja ēka ir ekspluatēta divus gadus, tātad ģeometriskā noturība tikusi nodrošināta," sacīja Celmiņš.
Jau ziņots, ka šo ceturtdien sabrukušā veikala "Maxima", Priedaines ielā 20, būvniecības procesā iesaistītie uzņēmumi pārkāpumus savā darbībā nesaskata. Būvprojektā iesaistīto uzņēmumu pārstāvji uzsvēra, ka viņi ir pārbaudījuši būvprojekta dokumentāciju un katra atbildību, tomēr pārkāpumi netika konstatēti. Tajā pašā laikā uzņēmumu pārstāvji atzina, ka projekta dokumentācija ir apjomīga, tāpēc tiks veikta padziļināta analīze, pieaicinot ekspertus. "Patlaban izteiktās versijas būtu spekulācijas," sacīja uzņēmēji.
Būvfirmas "Re&Re" pārstāve Mārīte Straume uzsvēra, ka traģēdijas iemeslus noskaidros ekspertīze, tāpēc patlaban nevarot izslēgt nevienu no trīs policijas izvirzītajām versijām - kļūda projektā, kļūda būvdarbu laikā, kļūda ekspluatācijā.
Straume informēja, ka būvnieki ir lūguši Latvijas Arhitektu savienību izveidot neatkarīgu ekspertu kolēģiju, kas pārbaudīs projektu, materiālus un būvdarbu gaitu.
Viņa piebilda, ka metāla konstrukcijas lielveikalam piegādāja un montēja "Vikom Industry", savukārt jumta paneļu pārsegumus - "Consolis".
"Vikom" mājaslapā norādīts, ka uzņēmums pazīstams Eiropas tirgū kā nopietns un uzticams metāla velvējumu piegādātājs, bet "Consolis", pēc kompānijas sniegtās informācijas, ir vadošais saliekamā dzelzsbetona ražotājs Eiropā.
Būvuzraudzības veicēja "CM Consulting" būvuzraugs Markuss Molls stāstīja, ka par objekta uzraudzības pārkāpumiem varēs spriest pēc ekspertīzes. Tomēr pēdējā uzraudzība uz veikala jumta tika veikta šo otrdien un pārkāpumi netika konstatēti.
"Ir pārbaudītas visas iekšējās procedūras, un nekādi pārkāpumi nav konstatēti. Otrdien, pārbaudot jumtu, izmērījām arī uz jau pabeigtās un vēlāk iebrukušās jumta daļas uzklātā kūdras substrāta biezumu, un tas nepārsniedza projektā paredzētos 15 centimetrus," sacīja Molls.
Būvuzraugs arī norādīja, ka lielveikala būvniecības laikā regulāri tikuši testēti būvniecībā izmantoto metāla konstrukciju un betona paraugi un nekādas novirzes no normas netika atklātas.
Uzņēmēji atspēkoja ziņas, ka uz veikala jumta būtu sakrauts pārāk daudz būvmateriālu. Viņi atzina, ka būvmateriāli atradušies blakus veikalam un uz veikala jumta materiālu bijis tik daudz, cik atļauj slodze.
"Re&Re" tehniskais direktors Aldis Gulbis norādīja, ka ceturtdien apakšuzņēmējs SIA "Gartens" apzaļumošanas darbus bija pabeidzis jau par 80-90% un apzaļumotā jumta atklāšana bija paredzēta 29.novembrī.
"Ceturtdien darbi tika veikti tajā jumta daļā, kas nav iebrukusi, savukārt iebruka tā jumta daļa, kurā apzaļumošanas darbi tika pabeigti pagājušās nedēļas nogalē," sacīja Gulbis.
Viņš piebilda, ka sākotnējās pārbaudes liecina - atbildīgais būvdarbu vadītājs ir rīkojies saskaņā ar projektu un atbilstoši saskaņotajai būvdarbu veikšanas kārtībai un to nav pārkāpis.
Tehniskā projekta izstrādātāja SIA "HND Grupa" īpašnieks un projekta autoruzraugs Ivars Sergets norādīja, ka lielveikala projektētā jumta noslodze bija 1,5 tonnas uz vienu kvadrātmetru un tā netika pārsniegta. Ēkas konstrukcijas, tāpat kā visām citām ēkām Latvijā, ir projektētas tā, lai izturētu sešas balles stipru zemestrīci.
"Iepriekšējos divus gadus uz jumta atradās 15 centimetrus bieza oļu kārta, kā arī divas ziemas pēc kārtas uz tā atradās sniega kārta, kas netika tīrīta. Sākot apzaļumošanu, jumts būtībā tika atslogots, jo oļu kārta tika noņemta un tās vietā uzklāts daudz vieglākais kūdras substrāts," uzsvēra Sergets.
Viņš piebilda, ka jumts tika paredzēts šādām slodzēm pat ar rezervi, tomēr piebilda, ka būvniecības normatīvie akti neparedz šādām būvēm pirms nodošanas ekspluatācijā veikt nestspējas slodzes pārbaudi, kā tas notiek tiltu gadījumā.
Jau ziņots, ka ceturtdienas vakarā, darba dienas noslēgumā, daļēji sabrūkot lielveikalam "Maxima" Rīgā, Zolitūdes mikrorajonā, gājuši bojā vairāk nekā 35 cilvēki.