Nākamnedēļ, 26. janvārī, valsts sekretāru sanāksmē turpināsies diskusijas par to, kurai ministrijai būtu jāuzņemas atbildība par Eiropas Savienības (ES) priekšlikumu aizliegt tādus produktus, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu.
Valsts sekretāri diskutēs par Ārlietu ministrijas (ĀM) ziņojumu "Par atbildības noteikšanu par "Priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par tādu produktu aizliegšanu Savienības tirgū, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu"".
Ministrijā skaidroja, ka regulas priekšlikuma mērķis ir liegums darīt pieejamus un eksportēt no ES produktus, kas ražoti, izmantojot piespiedu darbu, kā arī bērnu piespiedu darbu. ES uzņēmumiem jāveic atbilstošie pasākumi, lai to darbībās un piegādes ķēdēs novērstu piespiedu darba risku.
Regulas priekšlikumā galvenā uzmanība ir pievērsta tam, lai izveidotu sistēmu uzņēmējdarbības tiesību un korporatīvās pārvaldības jomā, kas ļautu risināt cilvēktiesību un vides aizsardzības pārkāpumus uzņēmumu pašu darbībā, to meitasuzņēmumu darbībā un to vērtības ķēdē. ĀM piebilst, ka dalībvalstīm būs jāizraugās viena vai vairākas kompetentās iestādes, kas atbild par regulas priekšlikumā noteikto pienākumu izpildi.
Eiropas Komisija ar regulas priekšlikumu nāca klajā 2022. gada 14.septembrī, savukārt jau 22. septembrī neizdevās panākt vienošanos par atbildīgās iestādes noteikšanu starp Ekonomikas ministriju (EM), Labklājības ministriju (LM) un Tieslietu ministriju (TM). Vēlāk ĀM aicināja EM uzņemties koordinējošās ministrijas lomu, un LM, Finanšu ministriju (FM), TM un ĀM noteikt par līdzatbildīgām. EM informēja, ka nepiekrīt uzņemties atbildību.
EM norādījusi, ka regulas priekšlikums ir horizontāls, jo paredz piespiedu darba vērtēšanu visā preces dzīves posmā, turklāt regulas priekšlikums nav saistīts ar preču tirgus uzraudzības ietvaru, kas ir ministrijas atbildībā. EM uzskata par regulas ieviešanu koordinējošā loma būtu jāuzņemas LM.
Savukārt LM pauž, ka regulas priekšlikuma mērķis ir novērst šķēršļus preču brīvai apritei un iekšējā tirgū likvidēt konkurences izkropļojumus, ko varētu radīt atšķirības valstu normatīvajos un administratīvajos aktos attiecībā uz liegumu ES tirgū produktiem, kas ražoti, izmantojot piespiedu darbu. Ministrija uzskata, ka regulas priekšlikuma direktoriju kodi ir saistīti ar preču apriti, tātad FM kompetenci, un kopīgiem noteikumiem par eksportu, kas ir ĀM kompetencē.
Tika secināts, ka tiešu atbildību nesaskata neviena no institūcijām, tāpēc par atbildību sadalījumu vienoties neizdevās. Tā kā vienošanās nav panākta, par to paredzēts diskutēt valsts sekretāru sanāksmē.
ĀM vērtējumā, EM tomēr būtu jāuzņemas atbildīgās iestādes loma, jo tā ir atbildīgā institūcija par iekšējā tirgus un preču apriti, un var pārbaudīt produktu plūsmas tā dzīves ciklā, kā arī vai veikt kontroli uzņēmumā, lai pārliecinātos, ka uzņēmums ir veicis atbilstošu sagādes ķēdēs pārbaudi, veidojot attiecībās ar piegādātājiem.
ĀM arī uzsver, ka EM ir koordinējoša loma uzņēmumu korporatīvās sociālās atbildības un atbildīgas uzņēmējdarbības standartu ieviešanā.
Tāpat ĀM uzskata, ka, lai uzlabotu situāciju atbildīgas uzņēmējdarbības jautājumos Latvijā un laicīgi sagatavotu uzņēmumus ES plānotajiem regulējumiem šajā jomā, ļaujot saglabāt un palielināt savu konkurētspēju, EM būtu jāatsāk 2015. gadā pārtrauktais darbs pie rīcības plāna par atbildīgas uzņēmējdarbības veicināšanu Latvijā, iesaistot gan ieinteresētās nevalstiskās organizācijas, gan citas kompetentās valsts institūcijas. Plānots, ka regulas priekšlikuma īstenošanai būs jānodrošina vairāku kompetento iestāžu sadarbība
Vienlaikus ĀM piedāvā arī alternatīvu priekšlikumu - noteikt LM kā atbildīgo iestādi, ņemot vērā tās atbildību par Starptautiskās Darba organizācijas pamatkonvenciju, to skaitā Piespiedu darba konvencijas par piespiedu darba izskaušanu normu piemērošanā.
