Dienu pēc tam, kad Valsts prezidents Egils Levits skarbi un publiski norādīja valdības locekļiem, ka ministri ar saviem amatiem atbild par lēmumiem, kuru rezultātā var palielināties saslimstība ar Covid-19, valdības sēdē ceturtdien, 25. februārī, vairāki ministri pauda viedokli, ka būtībā ir ķīlnieku lomā, jo bieži vien lēmumiem par ierobežojumiem trūkst ekspertīzes un zinātniska pamatojuma.
Ceturtdien Ministru kabineta sēdes daļa, kas veltīta Covid-19 jautājumu skatīšanai, ilga tikai divas stundas, jo Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) bija jāsteidzas uz Eiropadomes attālinātu sēdi.
Pēc divu stundu garās diskusijas tika pieņemti divi lēmumi – par nebūtiskas ieceļošanas Latvijā aizlieguma pagarināšanu no 25. februāra līdz 6. aprīlim, kas noteikts par ārkārtējās situācijas pēdējo dienu, kā arī par papildu līdzekļu piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem uzņēmēju un darbinieku atbalstam.
Tikmēr jautājuma, kas raisīja lielākās diskusijas – par mazo veikalu atvēršanu no 9. marta, izlemšana tika atlikta uz vēlāku laiku. Citi dienaskārtības jautājumi par Covid-19 tiks skatīti piektdien, 26. februārī.
Turpinot jau otrdien iesākto tēmu par bīstamās vīrusa jaunās mutācijas izplatības draudiem Latvijā, ministri sēdes sākumā uzklausīja veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) un Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologa Jurija Perevoščikova vēstījumu par situāciju valstī ar Covid-19 izplatību, kas pēdējo septiņu dienu laikā kopumā nedaudz pieaugusi. Vienlaikus sēdes laikā ministri tika iepazīstināti ar informāciju par situācijas negatīvu attīstību Igaunijā un par Somijas valdības lēmumu ieviest stingrus ierobežojumus martā.
Uz tāda fona, bet ne ar vārdu nepieminot savu iepriekšējās dienas tikšanos ar Valsts prezidentu un tam sekojošo prezidenta paziņojumu, Kariņš diskusijas laikā vairākkārt mudināja ministrus nesteigties ar ierobežojumu mīkstināšanu laikā, kad Latvijā pēdējo divu mēnešu laikā nav izdevies būtiski samazināt saslimstību, bet arvien jūtamāka kļūst jaunās, lipīgākās vīrusa mutācijas klātbūtne valstī.
Skaidru atbalstu savai pozīcijai gūstot tikai no Pavļuta, kurš rosināja atlikt lēmumu par mazo veikalu atvēršanu no 9. marta uz nenoteiktu laiku un atbilstoši skaidriem tā dēvētā luksofora principa kritērijiem, Kariņš vienā brīdī pat rosināja domāt par rīcību pretējā virzienā. Proti, ministrijām sākt izvērtēt, kādi vēl stingrāki un iepriekš nebijuši ierobežojumi Latvijā būtu ieviešami, ja saslimstība ar Covid-19 pieaugs.
"Man tāpat kā visiem valstī šī situācija ir grūti panesama – tik augsta saslimstība tik ilgu laiku. Ierobežojumi strādā, bet tikai tiktāl, lai neaugtu saslimstību, nevis būtiski samazinātos. Jāpadomā visām ministrijām kopā, kā meklēt sabiedrībai pieņemamus veidus, lai nosistu uz leju to saslimstības līkni," teica Kariņš. Neviens no attālinātajā un atklātajā valdības sēdē klātesošajiem ministriem tam neiebilda, taču arī nesteidza publiski paust atbalstu. Visticamāk gan, ka pēc šāda valdības vadītāja ierosinājuma Operatīvās vadības grupā ministriju pārstāvji šādai tēmai nopietni pievērsīsies.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) sēdē norādīja, ka visi apzinās situācijas nopietnību un ka laika gaitā valdība pieļāvusi vairākas kļūdas, kas ietekmē tagadējo saslimstības līmeni – gan rudenī kavējoties ar ierobežojumu pieņemšanu, gan pieļaujot kļūdas vakcinācijas procesā, gan nepietiekami komunicējot ar sabiedrību tagad atšķirībā no pērnā pavasara. Pabriks mudināja domāt par tādiem ierobežojumiem, ar kuriem var sadzīvot ilgtermiņā un kas cilvēkiem saprotami. "Mēs nevaram uz gadu liegt sabiedrībai piekļuvi noteiktām precēm," rezumēja ministrs.
Pabriks pieļāva iespēju, ka "aizveram visu ciet uz četrām nedēļām, skaitļi nokritīs, bet ko pēc tam?", norādot, ka valdība jau tagad pieņem populistiskus lēmumus par krīzes laika atbalstu, bet naudas plūsmas taču nebūs mūžīgas. "Absolūta drošība nebūs nekad, būs vairāk vai mazāk drošības," teica Pabriks, mudinot ieviest vēl vairāk drošības pasākumu un papildu testēšanu, atverot veikalus un skolas.
Vienlaikus aizsardzības ministrs norādīja, ka ministriem un sabiedrībai trūkst precīzas informācijas par to, kur un kā izplatās infekcija. "Nepietiek pateikt, ka Rucavas novadā divi jauni gadījumi, tāpēc slēdzam skolu un ņemam ārā no drošā saraksta Mums jāzina, ko nozīmē šie divi gadījumi," sacīja Pabriks, piebilstot, ka nevar viena veikala vai skolas dēļ ierobežot visu valsti. Ministrs arī brīdināja par sabiedrības nogurumu un to, ka, aizverot visu, var nākties rēķināties ar cita tipa sekām. Turklāt ārkārtējā situācijā nav iespējams dzīvot gadu.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), piekrītot Pabrika teiktajam, uzreiz arī norādīja, ka kopš prezidenta paziņojuma par ministru individuālu atbildību par Covid-19 krīzes lēmumiem valdība būtībā vairs nevar strādāt kā komanda, kurā uzticas citu ministriju sagatavotajiem priekšlikumiem par ierobežojumiem. Ja ministram jāatbild par lēmumu ar savu amatu, tad viņam personīgi daudz rūpīgāk jāiepazīstas ar katra lēmuma pamatojumu, tajā skaitā zinātnisko pamatojumu tam, kā konkrēti strādās piedāvātie ierobežojumi.
"Tagad mēs klausāmies veselības ministra personīgo viedokli, bet no ekspertiem nav piedāvājuma, kā konkrētais lēmums ietekmēs saslimstību uz vienu vai otru pusi," teica Linkaits, piedāvājot turpmāk anotācijā pie lēmumu projektiem iekļaut jaunu aili ar zinātnisko vērtējumu par ietekmi uz Covid-19 izplatību. "Un bez tā neko neskatām. Citādi jādemisionē, jo es to nevaru izvērtēt," teica Linkaits. Vienlaikus satiksmes ministrs arī pauda viedokli, ka būtu jēga noteikt četru nedēļu moratoriju jebkādām izmaiņām ierobežojumos, jo valdība nevar pieņemt lēmumus, ja tai nav pietiekamas informācijas.
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (PCL/KPV LV) atzina, ka apzinās ministru atbildību par lēmumiem, taču sagaida no ekspertiem kvalitatīvu skaidrojumu, kāpēc nemazinās saslimstība un kas tieši veicina vīrusa izplatības turpināšanos. Ģirģens arī uzskata, ka sabiedrībai tiek dots nepareizs vēstījums, ka ar mazo veikalu atklāšanu tiek atviegloti ierobežojumi, jo tie netiks atviegloti, bet tikai sakārtota sistēma, lai tā būtu loģiska.
Ministrs mudināja ekspertus skatīties vairāk pārpildīta sabiedriskā transporta virzienā un vērtēt riskus, ko rada iebraukšana valstī ar privātu transportu. "Nevaram atbildēt ar amatu, ja esam ķīlnieku lēmumu pieņemšanā, jo nav informācijas," teica iekšlietu ministrs.
Arī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) pauda neapmierinātību ar ekspertīzes trūkumu un to, ka visā Latvijas teritorijā tiek izmantoti vienādi kritēriji, lai gan tiem būtu jābūt atšķirīgiem lielās pilsētās un reti apdzīvotās teritorijās novados. Viņa minēja piemēru, ka Burtnieku novadu no skolām drošo novadu saraksta izņem, jo saslimis viens cilvēks, kuram turklāt nav sakara ar skolu. Viņa arī mudināja vairāk izmantot zinātnieku ekspertīzi, tajā skaitā notekūdeņu pētīšanā, ka ļauj prognozēt vīrusa izplatību.
Turpinot diskusiju par mazo veikalu atvēršanu, ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (PCL/KPV LV) norādīja, ka mazs veikaliņš Kuldīgā ir drošāks nekā pilns 15. trolejbuss Rīgā. Ministrs arī ironiski atgādināja, ka daudz kritizētie preču saraksti jau nav nekur pazuduši un ir spēkā, tāpēc tagad sniega lāpstas un cimdus, šalles varētu nomainīt ar peldkostīmiem un grābekļiem vasaras un pavasara sezonai. "Sabiedrība to uztvers ar "ovācijām"," ironizēja Vitenbergs, paužot arī sarūgtinājumu, ka tiek atlikts lēmums, kas jau saskaņots Operatīvās vadības grupā un par ko valdība konceptuāli vienojusies.
Jau ziņots, ka februāra sākumā Kariņš atzina, ka svarīgu datu un analītikas trūkums traucē valdībai pieņemt racionālus lēmumus un valstij pēc iespējas labāk izmantot visus resursus Covid-19 izplatības ierobežošanā un seku novēršanā.
Tāpēc Kariņš bija devis rīkojumu Veselības ministrijai apzināt visus iespējamos testēšanas resursus valstī, kā arī no citām ministrijām sagaida vairāk analīzes, lai valdība spētu pieņemt labākus lēmumus.
Pirmdien, 8. februārī, Kariņš norādīja, ka pagājušā nedēļā valdība uzzināja ko jaunu – pirmsskolas pedagogi ar Covid-19 slimo tikpat bieži kā ārsti, par kuriem zināms, ka tā ir augsta riska grupa. "Taču tad mums beidzot iedod datus arī par citām grupām, un izrādās, ka arī pirmsskolas pedagogi ir šāda grupa. Protams, ka tas izraisa jautājumu, kāpēc mēs nedarām vairāk, lai pasargātu šādus cilvēkus," teica valdības vadītājs.
Kariņš arī sacīja, ka mums un arī citām valstīm ir vairāk jāuzdod jautājums, kādā veidā vajadzētu pieņemt lēmumus, kā vislabāk ierobežot Covid-19.
"Vai tam vajadzētu būt tā – ko viens domā, ko otrs domā –, vai arī tam vajadzētu pēc iespējas būt balstītam kaut kādos pierādījumos. Protams, mūsu mērķis ir pieņemt pierādījumos balstītus lēmumus, bet mums ir grūtības, jo ļoti bieži mums trūkst datu," atzina Kariņš.
"Ja mēs varētu uz to atbildēt, mēs varētu daudz precīzāk veikt jebkāda veida ierobežojumus. Izaicinājums ir, vai mums spēs piedāvāt analītisku piedāvājumu, kāpēc šobrīd skaitļi iet uz augšu? Var būt daudz un dažādi iemesli. Mēs ilgstoši meklējam, kā tikt pie datiem, kas palīdz mums pieņemt racionālu lēmumu. Visu šo laiku mēs faktiski ciešam no tā, ka mums lielā mērā trūkst analītisko datu. Mēs neesam vienīgā valsts, kam nav šādu datu, bet jebkurā gadījumā tas ir ierobežojošs faktors, un tad diemžēl kļūst svarīgi, ko domā viens vai otrs. Kā valdības vadītājs gribu tikt vaļā no tā, ko domā viens vai otrs, un tik pie labākas analīzes. Tas ir tas, ko es prasu no visām ministrijām, ka mums jāsāk vairāk analizēt un mazāk ierosināt ar emocijām vai izjūtām," skaidroja Kariņš.
Savukārt 9. februārī preses konferencē pēc sēdes Kariņš atzina, ka pandēmiju pasaulē tik ātri nepazudīs, tāpēc tikt ar to galā būs ilgtermiņa process. "Tas nozīmē, ka mums visiem sabiedrībā un arī valdībā ir jāpārkārto sava domāšana un pieeja šiem jautājumiem. Mums ir jāattīsta tas, ka mēs varētu ilgākā laika posmā izveidot to, ko mēs varētu saukt par drošu sadzīvi, drošu tirdzniecību, drošu izglītības sistēmu un drošiem pakalpojumiem. Tas ir tas, uz ko mums jāiet, tāpēc esam uzdevuši speciālistiem strādāt pie modeļiem, kas būtu jāmaina un kā to iedzīvināt," skaidroja Kariņš.
Viņš atzina, ka, lai varētu labāk saprast, tika lemts, ka ir labāk jāizmanto pieejamos datus par saslimstību un ierobežojumiem. Valdība arī vienojusies pilnveidot Covid-19 testēšanas algoritmus, lai testēšana būtu vienlaikus plašāka un mērķētāka tur, kur tas nepieciešams.
Kariņš norādīja, ka valdība lēmusi pilnveidot Covid-19 ilgtermiņa pārvaldības stratēģiju visam šim gadam, un tā tapusi ciešā sadarbībā ar valdības sociālajiem partneriem. "Zīmīgi, ka šajā pārvaldībā valdība daudz ciešāk iesaistīs gan sociālos partnerus, gan zinātniekus, lai varētu visi sabiedrības atzari kopā meklēt, kā vislabāk ilgtermiņā pandēmiju pārvaldīt," sacīja valdības vadītājs.
