Šā gada valsts budžeta grozījumos papildu izdevumiem varētu atvēlēt 23,424 miljonus latu, taču nevienai ministrijai nav iecerēts atvēlēt visu prasīto līdzekļu apjomu, kas jau izraisījis valdošās koalīcijas partiju strīdus.
BNS rīcībā esošais budžeta grozījumu projekts liecina, ka ieņēmuma prognozi šā gada budžetam, pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, var palielināt par 29,7 miljoniem latu. Taču, ņemot vērā, ka daļa no papildu iedzīvotāju ienākuma nodokļa un akcīzes nodokļa ieņēmumiem jānovirza veselības aprūpes budžetā un Valsts autoceļu fondā, kā tas paredzēts likumā, papildu izdevumiem varēs sadalīt tikai jau minētos 23 miljonus latu, kaut arī papildus tiek prasīti 74,96 miljoni latu.

Zemkopības ministrijai, kurai iepriekš tika solīts budžeta grozījumos atlīdzināt no lauksaimniecības subsīdijām iztērētos 6,66 miljonus latu cūkkopības, piensaimniecības, cukura un liellopu gaļas ražošanas nozaru stabilizācijai, paredzēts piešķirt tikai pusi - 3,33 miljonus latu.

Šāds lēmums sašutumu izraisījis Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijā. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis žurnālistiem uzsvēra, ka ZZS "nav gatava atbalstīt budžeta grozījumus, kas kārtējo reizi pieviļ lauksaimniekus". Viņš pastāstīja, ka ZZS tuvākajā laikā veidos darba grupu, kas strādās tieši pie šī jautājuma, un, ja vienošanās ar koalīcijas partneriem tomēr netiks panākta, "saviem ministriem dosim uzdevumu balsot pret šiem budžeta grozījumiem".

"Saprotu, ka tur viņi, visticamāk, paliks mazākumā, taču tad cīņas lauks tiks pārnests uz Saeimu," sacīja Brigmanis, paužot cerību, ka valdība tomēr izpildīs iepriekš zemniekiem doto solījumu un piešķirs solīto summu.

Arī pedagogu darba samaksas palielināšanai, kam no grozījumiem bija nepieciešami 4,618 miljoni latu, projektā tiek solīti 3,5 miljoni latu.

Veselības ministrijai veselības aprūpes vajadzībām prasīto 30 miljonu latu vietā tiek piedāvāti deviņi miljoni latu.

Arī mērķdotācijas pašvaldībām, kurām tika prasīti 24,316 miljoni latu, lai nodrošinātu pašvaldību investīciju projektu īstenošanu un citus pasākumus, paredzēts atvēlēt tikai 5,393 miljonus latu.

Iekšlietu ministrijai, kas vēlējās papildu 1,919 miljonus latu valsts robežas izbūvei un Liepājas policijas pārvaldes administratīvā korpusa būvniecībai, ieteikts atvēlēt 1,4 miljonus latu.

Līdzekļi vispār nav paredzēti Labklājības ministrijai minimālās pensijas palielināšanai no 1.oktobra un Valsts kontrolei, kas vēlas nomāt jaunas telpas.

Vienīgais mērķis, kam atvēlēti visi prasītie līdzekļi - papildu 800 tūkstoši latu -, ir budžeta līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.

Vislielākie papildu ieņēmumi - 22,5 miljoni latu - šogad paredzēti no pievienotās vērtības nodokļa, bet 3,183 miljoni latu - no akcīzes nodokļa. Savukārt par 8,459 miljoniem latu mazāki, nekā bija domāts gada sākumā, būs maksājumi budžetā par valsts kapitāla izmantošanu.

Gan ZZS frakcijas vadītājs Brigmanis, gan arī citu koalīcijas frakciju pārstāvji no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) un Latvijas Pirmās partijas BNS neoficiāli atzina, ka budžeta grozījumos "lauvas tiesa" tikusi valdību veidojošās partijas "Jaunais laiks" pārraudzībā esošajām ministrijām, savukārt pārējo koalīcijas partiju vadīto ministriju iniciatīvām līdzekļus atrast Finanšu ministrijai nav izdevies.

Paredzēts, ka budžeta grozījumu projektu 9.maijā skatīs valdība, lai jau jūnijā grozījumus varētu pieņemt parlaments.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!