ASV laikrakstā "The New York Times" publicētais raksts par Latvijas ekonomiskās krīzes pārvarēšanu izraisījis vērienīgas diskusijas.
Virknē interneta mediju publicēti noraidoši atbildes raksti un komentāri ar tādiem virsrakstiem kā "Latvijas laboratorija?", "Latvijas skumjā dīvainā veiksme" un ""New York Times" Latvijas taupības paraugbērna dīvainais un maldinošais slavinājums".
Pie rakstiem arī izvērtušās plašas lasītāju diskusijas.
Kārtējo kritiku Latvijas ekonomiskās krīzes pārvarēšanas modelim veltījis arī Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols Krugmens, kurš nemitīgi uzstāj, ka Latvijas un Igaunijas taktika un sasniegtais nav uzskatāmi par veiksmes stāstu.
Krugmens atzīst, ka situācija Latvijā "ir uzlabojusies, taču tā vēl joprojām ir ļoti smaga, neskatoties uz dažu centieniem to pasludināt par brīnišķīgu veiksmes stāstu".
Kā pamatojumu saviem uzskatiem ekonomists komentāram pievienojis grafiku ar bezdarba līmeņa rādītājiem, kas "ir samazinājies, taču vēl joprojām ir ļoti augsts, turklāt šis samazinājums lielā mērā ir saistīts ar emigrāciju".
Ekonomists iepriekš vairākkārt izteicies, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomiskās krīzes labākais risinājums būtu bijusi nacionālās valūtas devalvācija.
Tikmēr biznesa žurnāls "Businesweek" publicējis apjomīgu rakstu, kurā plaši skaidrota Latvijas ekonomikas dinamika pēdējos gados.
Kā jau ziņots, prestižais ASV laikraksts "The New York Times" savus lasītājus Jaunajā gadā iedvesmo ar apjomīgu rakstu par Latvijas veiksmes stāstu un iedzīvotāju izturību grūtu laiku pārvarēšanā.
"Latviju taupības pasākumu piekritēji slavina kā valsti, kas spēj, un piemēru citām valstīm - kā Grieķijai -, kas nespēj," raksta avīze.
"Grūtības šajā valstī ilgus gadus bijušas ierastas un vēl joprojām ir. Taču tikai četru gadu laikā valsts no Eiropas Savienības (ES) sliktākās ekonomikas katastrofas zonas kļuvusi par budžeta konsolidācijas dziedējošo īpašību piemēru."
"Latvijas ekonomika pēc sarukšanas par vairāk nekā 20% pagājušajā gadā pieaugusi par aptuveni 5%, kļūstot par straujāk augošo ekonomiku 27 nāciju Eiropas Savienībā. Tās budžeta deficīts strauji sarūk un eksports pieaug," norāda laikraksts.
Avīze arī apraksta vairāku iedzīvotāju personīgo pieredzi ekonomisko grūtību pārvarēšanā, protestu vietā meklējot citas iespējas nopelnīt iztikas līdzekļus.
"Kad kredītu uzkurinātais ekonomikas pieaugums mazajā Baltijas valstī 2008.gadā pārvērtās krīzē, Didzis Krūmiņš, kas vadīja mazu arhitektūras kompāniju, pa vienam pamazām atlaida savus darbiniekus, līdz beigās slēdza savu biznesu. Viņš ar bažām vēroja Latvijas ekonomikas nedienu padziļināšanos, stingrajiem taupības pasākumiem samazinot algas, darba vietas un valsts finansējumu skolām un slimnīcām," raksta avīze.
"Taču tā vietā, lai izietu ielās un protestētu pret taupības pasākumiem, Krūmiņš, kura jaundzimušajam bērnam tobrīd bija vajadzīga nopietna operācija, nopirka traktoru un sāka gādāt malku apkures stacijai. Latvijas ekonomikai sākot atlabt no kritiena, viņš atgriezās arhitektūrā un tagad nodarbina 15 cilvēkus - par pieciem vairāk nekā pirmskrīzes laikā," raksta avīze.
Vienlaikus "The New York Times" norāda, ka Latvijas piemērs krīzes pārvarēšanā pievērš pastiprinātu uzmanību jautājumam, vai "tā vietā, lai pakļautos kādiem vispārējiem ekonomiskās krīzes pārvarēšanas likumiem, dažādas tautas atšķirīgi reaģē uz vienādiem notikumiem"?
"Grieķijā un Spānijā algu, darba vietu un valsts pakalpojumu samazināšana satracinājusi iedzīvotājus, saniknotiem pilsoņiem regulāri rīkojot protestus un streikus. Lielbritānijā, Portugālē, Itālijā un arī Latvijas kaimiņvalstī Lietuvā iedzīvotājos mutuļo neapmierinātība par taupības pasākumiem," raksta avīze.
"Tikmēr Latvijā, kur valdība atlaida trešo daļu valsts iestāžu darbinieku, pārējiem samazināja algas un būtiski samazināja finansējumu slimnīcām, iedzīvotāji kopumā ir pieņēmuši rūgtās zāles. Premjerministrs Valdis Dombrovskis, kas uzraudzīja taupības pasākumu veikšanu, tika pārvēlēts amatā, nevis zaudēja savu krēslu, kā tas noticis ar daudziem viņa kolēģiem citās valstīs," norāda "The New York Times".
Laikraksts Latvijas iedzīvotāju pacietību skaidro ar skarbo vēsturi, kā arī ar vājajām arodbiedrībām un kreiso politisko spēku trūkumu.
