Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Zvans pienāca ap pulksten 7 no rīta no nezināma numura. Telefona ekrānā to ieraugot, Mārtiņam (29 gadi) jau bija nojauta, ka tas ir gaidītais zvans: jābrauc uz slimnīcu, ir donora niere. Jau kopš rudens telefonam arī uz nakti bija ieslēgta skaņa, jo zvans varēja pienākt jebkurā diennakts brīdī. Nepacels – zvanīs nākamajam nieru transplantācijas rindā. Šis zvans bija īstais, taču diemžēl jāgaida būs nākamais zvans. Atteikumu Mārtiņš Čampa saņēma tādēļ, ka viņa meitiņa ir kontaktpersona Covid-19 inficētajam, citam bērnudārza grupas audzēknim.

Telefonsarunā uzklausot Mārtiņa stāstu, skaidri atklājas slēdziena skarbums – ko viņa ikdienā nozīmē tas, ka nākamais zvans nebūs ne rīt, ne nākamnedēļ, bet varbūt pēc daudziem mēnešiem vai pāris gadiem. Taču Mārtiņš to ir pieņēmis un labi saprot. Pat vēl vairāk, viņš tam veltīja ierakstu sociālajā tīklā "Facebook," taču tā noteikti nav sūdzība par slimnīcu vai pirksta rādīšana uz kādu vainīgo bet gan vēršanās pie Covid-19 noliedzējiem.

"Vai bez visa, kas jums šobrīd "liegts", jūs esiet kaut reizi padomājuši, ko jūs variet dot, nevis prasīt? Pateikšu jums priekšā – jūs variet mainīt savu attieksmi, ievērot šī brīža noteikumus, sekmēt ātrāku vīrusa apkarošanu, mazināt medicīnas nozares noslodzi un veicināt sabiedrības kopējo labklājību," tā norāda Mārtiņš.

Viņš nemeklē kādu vainīgo savā situācijā, taču raugās uz notiekošo globāli, jo viņa stāsts liecina, kādu ķēdes reakciju vai "tauriņa efektu" var izraisīt ikviena cilvēka rīcība kādā ķēdes posmā un cik būtiski šobrīd ir vienam otru sargāt.

Pirms spiest "post" jeb publicēšanas pogu savam ierakstam, kurā viņš izšķīrās dalīties ar savu "sociālo burbuli" arī informācijā par savu saslimšanu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!