'Nikolaja baznīca brūk' – Lembergs prasa Vanagam naudu; LELB naudas nav
Foto: LETA

Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs šonedēļ atklātā vēstulē aicinājis Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskapu Jāni Vanagu izmantot visus viņa rīcībā esošos līdzekļus un sakārtot sliktā tehniskā stāvoklī esošo Ventspils Nikolaja evaņģēliski luterisko baznīcu, lai tā netiktu slēgta. Atbildes vēstulē Vanags norādījis, ka šobrīd brīvu līdzekļu, ko varētu izmantot īpašuma sakārtošanā, LELB nav.

Dievnams – avārijas stāvoklī

Lembergs vēstulē norāda, ka vispārzināms ir fakts, ka gandrīz visā pasaulē valsts ir atdalīta no baznīcas, un šīs struktūras darbojas neatkarīgi viena no otras. Neraugoties uz to – Ventspils pilsētas pašvaldība augstu novērtē un ciena ikvienas Ventspils pilsētas reliģiskās draudzes darbību, stiprinot garīgās vērtības sabiedrībā. Pašvaldība iespēju robežās ir sniegusi, sniedz un sniegs atbalstu pilsētas draudzēm Dievnamu sakārtošanai, tai skaitā atbalstīta Ventspils Nikolaja evaņģēliski luteriskās baznīcas ērģeļu atjaunošana.

"Ventspils pilsētā nevienam nav noslēpums, ka Ventspils Nikolaja evaņģēliski luteriskās baznīcas tehniskais stāvoklis gadu no gada pasliktinās un uz šo brīdi jau radījis bažas par apdraudējumu sabiedrības drošībai," raksta Lembergs.

Ņemot vērā iepriekš minēto, lai noskaidrotu stāvokļa nopietnību un darītu to zināmu arī LELB, Būvniecības administratīvā inspekcija vairāku gadu garumā vairakkārt veikusi pārbaudes, pēc kurām dievnama īpašniekiem norādīts uz veicamajiem pasākumiem un potenciālajiem draudiem – īpašu uzmanību pievēršot baznīcas torņa kritiskajam tehniskajam stāvoklim.

Draudze atteikusies no dalības līdzekļu piesaistes projektā

Lai palīdzētu risināt jautājumu par Dievnama sakārtošanu, Ventspils pilsētas dome Ventspils draudzi iesaistīja projektā „Ziemeļkurzemes kultūrvēsturiskā un dabas mantojuma saglabāšana, eksponēšana un tūrisma piedāvājuma attīstība" īstenošanā, paredzot baznīcas torņa, kas vienlaikus bijis arī sens zvejnieku orientieris jūrā, atjaunošanu, nesošo konstrukciju, durvju, logu, kā arī skatu platformas seguma atjaunošanu.

Iesaistīšanās projektā sniegtu iespēju Latvijas Evaņģēliski luteriskajai draudzei saņemt Eiropas Savienības dāvinājumu 34 000 eiro apmērā, un vienlaikus bijis paredzēts projekta aktivitātes atbalstīt arī ar pašvaldības finanšu līdzekļiem – 35 000. eiro.

Piedaloties projektā, Ventspils Nikolaja evaņģēliski luteriskās baznīcas torņa rekonstrukcijai draudze būtu ieguvusi kopumā 69 000 eiro dāvinājumu.

Projekts ticis apstiprināts ar Ministru Kabineta rīkojumu un sekmīgi uzsākts, tomēr 2017. gada 26. aprīlī draudze atteicās no turpmākas dalības projektā, to motivējot ar līdzekļu trūkumu.

Lembergs norāda, ka šāds lēmums uztverts "ar dziļu neizpratni".

Turklāt šobrīd dievnams pēc būtības ir avārijas stāvoklī – Būvniecības valsts kontroles birojs, kas saskaņā ar likumu nodrošina publisku ēku ekspluatācijas uzraudzību, pēc Ventspils pilsētas domes oficiāla lūguma 5. jūnijā veicis Ventspils Nikolaja evaņģēliski luteriskās baznīcas ekspluatācijas pārbaudi, kuras laikā konstatēts ēkas konstrukciju kritiskais stāvoklis un norādīti ieteicamie risinājumi bojājumu novēršanai – tai skaitā pat ēkas norobežošana un tuneļa izveide iekļūšanai ēkā.

Draudzei un LELB Ventspilī pieder 16 īpašumi

Lembergs raksta, ka kopš 90. gadu sākumā Ventspils evaņģēliski luteriskajai draudzei un LELB Ventspils pilsētā tika atjaunotas īpašuma tiesības uz vairāk nekā 80 nekustamajiem īpašumiem.

Šobrīd draudzes īpašumā ir palikuši tikai 14 un Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai – divi īpašumi, no kuriem daļa netiek apsaimniekoti pienācīgā kārtībā, "nedarot godu ne LELB, ne draudzei," raksta mērs.

Pārējie 60 īpašumi "ir pārdoti par kopējo summu, kas mērāma miljonos. Tā piemēram, īpašums Tērauda ielā 21, Ventspilī, pārdots par 1,3 miljoniem eiro," klāsta Lembergs.

Viņš norāda, ka no šādas summas tikai pavisam neliela daļa būtu nepieciešama līdzfinansējumam, kas nodrošinātu konkrētā dievnama savlaicīgu remontu.

Norāda uz LELB pienākumu naudu ieguldīt baznīcu sakārtošanā

"Mūsuprāt, LELB pienākums un prioritāte ir šāda veida ienākumus, kas gūti Ventspils pilsētā, ieguldīt tieši Ventspils Dievnama sakārtošanā un uzturēšanā," raksta Lembergs. Viņš norāda, ka par radušos situāciju 2017. gadā Ventspils domes izpilddirektors personīgi informējis Vanagu.

Lembergs vēstulē arī pauž cerību, ka LELB veiks dievnama remontu, kas turklāt ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un kurā esošais altāris, ērģeles, kancele, gleznas arī ir valsts nozīmes mākslas pieminekļi.

"Savukārt Ventspils pilsētas dome no savas puses apliecina un pauž gatavību saskaņā ar Saistošajiem noteikumiem par atbalstu kultūras pieminekļu saglabāšanai Ventspils pilsētā piešķirt līdzfinansējumu līdz 35 000 eiro apmērā," raksta mērs.

"Augsti godājamais arhibīskapa kungs, vēršamies pie Jums ar aicinājumu un lūgumu izmantot visus Jūsu rīcībā esošos līdzekļus, lai LELB sadarbībā ar Ventspils luterāņu draudzi atrastu finansējumu, kas ļautu veikt Ventspils evaņģēliski luteriskās baznīcas sakārtošanas darbus, lai nepieļautu situācijas pasliktināšanos, kuras rezultātā dievnams tā tehniskā stāvokļa dēļ tiktu slēgts gan draudzei, gan apmeklētājiem," vēstuli noslēdz Lembergs.

Nikolaja baznīcas tornis sliktā stāvoklī, piekrīt LELB

Vanags atbildes vēstulē norāda, ka piekrītu Lemberga vērtējumam, ka dievnama tornis ir sliktā stāvoklī un ir neatliekami jārīkojas, lai to novērstu, portālu "Delfi" informēja LELB.

"Ar prieku uzņēmām ziņu, ka Ventspils pilsētas dome joprojām vēlas palīdzēt draudzei torņa remonta jautājumā gan ar padomu, gan ar līdzekļiem. Ticam, ka kopīgiem spēkiem izdosies nodomu īstenot. Pateicos Jums un pilsētas domei arī par līdzšinējo atbalstu draudzes īpašumu atgūšanā un sakārtošanā. Pateicoties tam, draudze atguva lielu daļu vēsturisko īpašumu vai saņēma kompensāciju," raksta Vanags.

Viņš atzīst, ka dažus no īpašumiem Ventspils draudze pārdevusi, lai varētu sakārtot citus īpašumus.

Gandrīz pusmiljonu eiro draudze izlietojusi, lai izremontētu fasādes un iekštelpas baznīcai un draudzes namam Tirgus ielā 4, lai atjaunotu žogu ap dievnamu, kā arī lai salabotu jumtu un izremontētu iekštelpas namam Vasarnīcu ielā. Arī šos darbus palīdzēja veikt Ventspils pilsētas domes speciālisti gan ar līdzekļiem, gan ar profesionālu atbalstu, gan arī piedaloties būvniecības konkursu pieteikumu izvērtēšanā.

LELB draudzes – juridiski patstāvīgas; arī Ventspils draudze par naudu lemj pati

Vanags atzīmē, ka LELB draudzes ir juridiski patstāvīgas un arī Ventspils draudze par savu īpašumu uzturēšanu un finanšu izlietojumu lemj un atbild patstāvīgi.

Tā nevar pārdot vai apgrūtināt savus īpašumus bez LELB Virsvaldes atļaujas, bet par apsaimniekošanu, remontiem un budžetu lemj draudzes padome un lēmumus izpilda draudzes valde.

Virsvalde norisēs drīkst iesaistīties tad, ja draudze to aicina palīgā vai arī, ja tiek pārkāpta LELB Satversme vai valsts likumi.

Ventspils luterāņu draudzei bija īpašumu apsaimniekošanas plāns, kas paredzēja pārdot atgūtos zemes gabalus un par iegūto naudu izremontēt vispirms dievnamu un draudzes namu, bet pēc tam citus namus, lai tos iznomātu un iegūtu līdzekļus atlikušo īpašumu uzturēšanai.

Ventspils draudze atkāpusies no tēriņu plāna

Vanags raksta, ka iesākumā draudze iecerēto veiksmīgi īstenoja, taču pēc īpašuma Tērauda ielā 21 pārdošanas diemžēl neturpināja rīkoties pēc plāna.

Uzzinot, ka iegūtie līdzekļi ir iztērēti, LELB Virsvalde veica pārbaudi un atrada, ka visa iegūtā nauda ir izlietota citiem vajadzīgiem projektiem – visvairāk baznīcas altāra restaurācijai, bet arī draudzes nama remontam, būvniecībai Kuldīgas ielā 104 un vairākiem citiem mazākiem projektiem, piemēram, Rindas mācītājmuižas remontam, lai to varētu lietot Ventspils bērnu un jauniešu aktivitātēm.

"Var pamatoti jautāt, vai draudze pareizi nosprauda prioritātes īpašumu sakārtošanā, taču brīvu līdzekļu tai šobrīd patiešām nav," raksta Vanags.

Jau pērn meklēts risinājums līdzekļu piesaistei

Viņš norāda, ka jau tad, kad pagājušajā gadā Ventspils pilsētas domes izpilddirektors iepazīstinājis ar radušos stāvokli, Vanags uzdevis LELB Virsvaldes finanšu un īpašumu nozares darbiniekiem meklēt risinājumu.

"Vispirms konstatējām, ka draudzei vairs nebija iespējams atjaunot dalību ES finansētajā projektā. Tad ar augtu prioritāti pieteicām Ventspils baznīcas torņa projektu valsts finansētajā "Sakrālā mantojuma programmā".

2018. gada janvārī iesniedzām projekta dokumentāciju un draudzes sastādīto tāmi par 111 000 eiro.

Izvērtējot projektu, Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas eksperti nosprieda, ka pievienotā tāme nepārliecina par izmaksu atbilstību, tāpēc projekts nevar tikt finansēts pilnā apjomā.

"Diemžēl torņa remontu nevar izpildīt pa daļām, tādēļ bijām spiesti pagaidām atlikt tā virzību (lēmums bija jāpieņem nedēļas laikā), lai iepirkuma konkursa ceļā noskaidrotu reālās izmaksas un pieteiktu Ventspils baznīcas torņa projektu kā galveno LELB prioritāti nākamajai "Sakrālā mantojuma programmas" kārtai," raksta Vanags.

"Mēs un visu konfesiju baznīcas būtu pateicīgas, ja Jūs kā ievērojamas pašvaldības vadītājs izteiktu atbalstu līdzekļu piešķiršanai turpmākajām "Sakrālā mantojuma saglabāšanas programmas" kārtām. Pagaidām iespējas ir ierobežotas," viņš norāda.

Ventspils dievnama remontam nauda vien 2020. gadā

Vanags norāda, ka šogad visu konfesiju projektu pieteikumu kopējais apjoms bija 3,5 miljoni eiro, bet piešķirts bija viens miljons. 2019. gadā līdzekļi pagaidām nav paredzēti.

"Esam lūguši valdības vadītāju tomēr paredzēt valsts budžetā līdzekļus arī šajā programmā. Pēc valsts vidējā termiņa budžeta plāna 2020.gadā "Sakrālā mantojuma programmā" paredzēti 500 000 eiro. Tas nozīmē, ka, ja netiks pārskatīts valsts budžeta plāns "Sakrālā mantojuma programmai" 2019. gadam, tad Ventspils dievnama torņa remonta projekts varēs no šīs programmas saņemt atbalstu tikai 2020. gadā," raksta Vanags.

Viņš norāda, ka, neskatoties uz to, LELB turpina strādāt arī pie citiem līdzekļu piesaistes variantiem.

"Kā Jūs jau savā vēstulē minējāt, draudzei Ventspilī ir 14 īpašumi un LELB divi. Vairāki no tiem ir paredzēti pārdošanai, lai iegūtos līdzekļus varētu lietot dievnama torņa remontam. Meklējam ceļus kā to paveikt iespējami drīz," atzīmē Vanags.

Viņš uzskaita soļus, ko LELB plānojusi spert Ventspils dievnama torņa remonta jautājumā

  • Būvinspekcijas norādījumu izpildes organizēšanai ir norīkots Rīgas Doma restaurācijas vadītājs. 15. jūnijā viņš jau apmeklēja Ventspils draudzi un dievnamu.
  • Steidzami tiks veikti darbi, lai nodrošinātu garāmgājēju un dievnama apmeklētāju drošību, cik vien iespējams nebojājot Rātslaukuma ainavu.
  • Iepirkuma (konkursa) organizēšana uz būvdarbiem. Plānota augustā, septembrī.
  • Līdzekļu piesaistes organizēšana ar mērķi, lai 2019. gadā vai sliktākajā gadījumā 2020. gadā šo projektu realizētu.

No LELB Virsvaldes puses Ventspils dievnama torņa remonta projekta realizācijas jautājumus pārraudzīs un koordinēs LELB Virsvaldes sekretārs un LELB Īpašumu nozares vadītājs, atzīmē Vanags.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Aivars Lembergs arhibīskaps Jānis Vanags Eiropas Savienība Ventspils dome
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus