NĪN likme pēc pārskatīšanas varētu būt 0,2 līdz 0,4%, pašvaldību pārstāvjiem sola Reirs
Foto: LETA

Pēc nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) politikas pārskatīšanas tā likme varētu būt 0,2 līdz 0,4%, kā tas ir vidēji Eiropā. Tādu solījumu no finanšu ministra Jāņa Reira (JV) tikšanās laikā šonedēļ sadzirdējuši Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvji (LLPA), portāls "Delfi" uzzināja asociācijā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Skaidrojot Finanšu ministrijas (FM) redzējums par plānotajām izmaiņām NĪN politikā, ministrs uzsvēris, ka kadastrālo vērtību pārskatīšanas mērķis ir to pietuvināšana reālajai tirgus vērtībai, nevis papildu valsts budžeta ieņēmumu gūšana. Reirs pieļāva, ka pēc NĪN politikas pārskatīšanas nodokļa likme varētu svārstīties 0,2-0,4% apmērā, kā tas ir vidēji Eiropā. Tas kompensētu kadastrālās vērtības kāpumu. Ministrs paudis gatavību turpināt diskutēt par šiem jautājumiem ar pēc iespējas plašāku iesaistīto loku, vēsta LLPA.

Patlaban NĪN zemei, komercēkām un inženierbūvēm ir 1,5% no kadastrālās vērtības, bet dzīvojamām mājām un dzīvokļiem no 0,2% līdz 0,6% no kadastrālās vērtības. Ienākumi no NĪN 100% apmērā nonāk pašvaldību budžetos, un tām ir tiesības noteikt nodokļa atvieglojumus noteiktām sabiedrības grupām.

Jau ziņots, ka pašlaik politiskā līmenī tiek diskutēts, kā risināt NĪN pieaugumu pēc iespējamo jauno kadastrālo vērtību ieviešanas, kas paredzētu būtisku to kāpumu. Pašlaik Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteikts, ka jaunās kadastrālās vērtības stājas spēkā 2022. gadā.

Tāpat, atbildot uz LLPA biedru jautājumiem par valdībā diskutēto nodokļu izmaiņu ietekmi uz pašvaldību budžetiem un kompensējošiem pasākumiem, ministrs pauda gatavību uzklausīt LLPA priekšlikumus. Šis jautājums ir aktuāls pašvaldībām, jo, spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, 2021. gadā pašvaldību budžetos ieskaitāmā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļa samazināsies vismaz par 10% jeb 148 miljoniem eiro. Reirs uzsvēris, ka šobrīd norisinās diskusija par minimālā sociālā nodrošinājuma palielināšanu, kas palīdzēs palielināt pašvaldību ieņēmumus. Ministrs pauda gatavību turpināt diskusiju ar pašvaldībām par šo jautājumu.

Diskutējot par pašvaldību aizņēmumiem, FM pārstāvji uzsvēra, ka šobrīd ministrija spēj nodrošināt visu pašvaldību iesniegto aizņēmumu pieteikumu apstiprināšanu. Lai mazinātu Covid-19 ekonomiskās sekas, šogad par 150 miljoniem eiro ir palielināts pašvaldību aizņēmuma limits, ko ministrija vērtē par labu mehānismu pašvaldību finansējuma nodrošināšanai. Pašlaik ir saņemts un valdībā apstiprināts 181 pašvaldību iesniegtais projekts. Visticamāk, nākamnedēļ valdība lems par finansējuma atvēlēšanu vēl 56 projektiem. Savukārt FM Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomē saņemti 77 aizņēmumu pieprasījumi no vietvarām.

Runājot par finansējumu pirmsskolas izglītības iestādēm, FM pārstāvji uzsvēra, ka valdība atbalstījusi 15 projektu realizāciju, kas nodrošinās aptuveni 2000 vietas pirmsskolas iestādēs. Atbalstīti arī aizņēmumi 10 projektiem par kopējo summu 8 miljoni eiro. FM pieļāva iespēju, ka šī aktivitāte tiks turpināta nākamajā gadā, ja to apstiprinās valdība.

Finanšu ministrs vērsa LLPA biedru uzmanību, ka no nākamā gada marta ES dalībvalstīm būs jāievēro stingra finanšu disciplīna, tāpēc pašvaldībām rūpīgi jāseko līdzi saviem aizņēmumiem. Reirs atgādināja, ka būtiski ir nepalielināt pastāvīgos izdevums, bet koncentrēties uz investīcijām.

"Delfi" jau ziņoja, ka 18. augustā Saeima nolēma nodot Juridiskajai komisijai divus likumprojektus par kadastrālo vērtību iesaldēšanu, kuru pieņemšanas gadījumā jaunās kadastrālās vērtības nestātos spēkā no nākamā gada sākuma, kā tas patlaban noteikts likumā.

Opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un "Saskaņas" deputāti ir iesnieguši grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, prasot kadastrālās vērtības iesaldēt līdz 2023. gadam. Savukārt Jaunās konservatīvās partijas (JKP) frakcijas deputāti Saeimā iesniedza grozījumus šajā pašā likumā, kas paredz pašlaik spēkā esošās kadastrālās vērtības saglabāt līdz 2026. gada sākumam.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) iepriekš norādīja, ka ir apņēmies nevirzīt tālākai skatīšanai valdībā Valsts zemes dienesta izstrādātās jaunās kadastrālās vērtības, ja valdība neatbalstīs Tieslietu ministrijas piedāvājumu attiecībā uz NĪN atvieglojumiem.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) paudis, lai nepieaugtu iedzīvotāju izdevumi, mainoties kadastrālajām vērtībām, NĪN likmes ir jāsamazina. Vienlaikus, pēc viņa teiktā, NĪN likmes tiks pārskatītas pirms stājas spēkā jaunās kadastrālās vērtības.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Finanšu ministrija Jānis Bordāns Krišjānis Kariņš Ministru prezidents Saeima Tieslietu ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form