Foto: LETA

Lai nodrošinātu optimālu personāla sastāva atjaunošanos, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) ik gadu būtu nepieciešami vismaz 100 sertificēti ārsta palīgi pēc koledžas pabeigšanas ar iepriekšēju pieredzi brigādes darbā, sacīja NMPD pārstāve Ilze Bukša.

Šāds jauno speciālistu skaits nepieciešams, lai aizstātu pieredzējušos kolēģus, kuri dodas vecuma vai izdienas pensijā vai kuri veselības stāvokļa dēļ nevar vairs turpināt darbu brigādē.

Bukša norādīja, ka diemžēl šobrīd valsts apmaksā topošo ārsta palīgu apmācību medicīnas koledžā tikai trīs studiju gadus, savukārt ceturtais - sertifikācijas gads - medicīnas koledžas studentam jāapmaksā pašam. Lai piesaistītu jaunos mediķus, NMPD ir radis iespēju gan iepriekš no Eiropas fonda līdzekļiem, gan šobrīd no sava budžeta apmaksāt šo sertifikācijas studiju gadu ap 40 mediķiem gadā, taču tas nav pietiekami, lai nosegtu visas vajadzības pēc sertificētiem ārsta palīgiem. Ir jārisina jautājums par ceturtā studiju gada apmaksu no valsts budžeta, līdzīgi kā tas ir ārstu rezidentu apmācībā, sacīja Bukša.

Viņa arī skaidroja, ka nevienā nozarē un iestādē nevar sagaidīt jau apmācītus un pieredzējušus darbiniekus, visi jaunie darbinieki ir jāievada darbā, papildus jāapmāca, jātrenē, viņiem zināmu laiku ir jāstrādā pieredzējušu kolēģu vadībā un uzraudzībā. Tieši šādu pieeju īsteno arī NMPD ar savu iekšējo darba kvalitātes uzraudzības un kvalifikācijas pilnveidošanas sistēmu, uzsvēra dienesta pārstāve.

Tāpat, lai motivētu jauniešus izvēlēties mediķa profesiju un piesaistītu darbam valsts veselības aprūpes sistēmā, tostarp arī NMPD, ir jāatrisina atalgojuma un noslodzes jautājums, sacīja Bukša. Pakāpeniski jāmazina medicīnas personāla darba slodze no likumā atļautajām 240 stundām mēnesī uz normālo darba laiku 168 stundas mēnesī, kā tas ir citās profesijās, vienlaikus palielinot atalgojumu. Tas būtiski paaugstinās pacientu drošību un uzlabos palīdzības kvalitāti, mazinot mediķu pārslodzi, izdegšanu un kļūdas darbā un vienlaikus arī rosinot jauniešu vēlmi studēt medicīnu un strādāt valsts veselības aprūpes sistēmā, uzsvēra NMPD pārstāve.

Runājot par to, ka NMPD brigādēs mēdz strādāt arī vēl nesertificēti speciālisti, Bukša norādīja, ka "nesertificēts" vēl nenozīmē, ka ārsts vai ārsta palīgs ir nekompetents. Piemēram, nesertificēts ārsts ir ārsts, kurš pēc sešu gadu studijām augstskolā ir nokārtojis valsts eksāmenu un ieguvis ārsta diplomu, tostarp apgūstot programmu neatliekamās palīdzības sniegšanai dažādās situācijās. Pēc diploma iegūšanas ārsts tālāk turpina studijas, lai iegūtu sertifikātu izvēlētājā specialitātē.

Savukārt nesertificēts ārsta palīgs ir pabeidzis medicīnas koledžā trīs gadu studijas un ir ieguvis ārsta palīga diplomu, bet, pabeidzot ceturto studiju gadu, kas ir specializācijas gads, iegūst neatliekamās medicīnas ārsta palīga kvalifikāciju un sertifikātu.

Jau studiju laikā lielākā daļa jauno mediķu paralēli arī strādā pieredzējušu kolēģu vadībā un tādējādi iegūst praktisko pieredzi, zināšanas, kompetences. Gadījumos, kad trūkst sertificēta personāla, piemēram, atvaļinājuma vai slimības dēļ, par brigādes vadītāju galvenokārt tiek nozīmēti ārsti, kuri ir ieguvuši diplomu, ir reģistrējušies ārstniecības personu reģistrā un kuri turpina studijas rezidentūrā, lai iegūtu specializāciju. Tie ir mediķi, kuriem jau ir pieredze brigādes darbā un kuri iepriekš strādājuši pieredzējušu kolēģu vadībā, sacīja Bukša.

Turklāt, lai nodrošinātu medicīniskā darba kvalitāti, visām brigādēm 24 stundu režīmā ir nodrošināts NMPD Operatīvās vadības centra dežūrārstu atbalsts izsaukumu izpildes laikā.

Tāpat NMPD izveidotā medicīniskās darba kvalitātes uzraudzības un personāla apmācības sistēma nodrošina gan ikdienas darba kontroli, gan arī regulāru zināšanu un ikdienā nepieciešamo prasmju un iemaņu pārbaudi un pilnveidošanu. Bukša stāstīja, ka dienests ir viena no retajām valsts institūcijām, kurā ikvienam ārstniecības procesā iesaistītajam darbiniekam ik gadu jāgatavojas un jānokārto kvalifikācijas pārbaude. Līdz ar to brigāžu personāla reālās zināšanas, prasmes un iemaņas atbilst nepieciešamajām kompetencēm neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai pirmsslimnīcas posmā.

Jau ziņots, ka, izmantojot likumā dotās iespējas, 77 neatliekamās medicīniskās palīdzības sertificētie ārsti un ārstu palīgi devušies izdienas pensijā, taču šo pieredzējušo ārstu iztrūkumu nav izdevies aizpildīt, tāpēc sertificētu ārstu vietā dažviet strādā Medicīnas koledžas studenti, kuri vēl apgūst zināšanas nepieciešamā sertifikāta iegūšanai, vēstīja laikraksts "Latvijas Avīze".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!