Pēc viņa teiktā, liela problēma ir arī darbinieku vecums, 21% no personāla ir vecumā no 51 līdz 60 gadiem, bet fiziskā slodze ir ļoti liela un šādā vecumā ir grūti "brist divus kilometrus pa kupenām".
Turklāt nevar brigādes mediķiem likt strādāt dispečeru centrā un otrādi, jo gan brigāžu, gan dispečeru darbs ir ļoti specifisks, sacīja dienesta vadītājs.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) piedāvāja NMPD vadītājam iesniegt priekšlikumu par to, lai arī NMPD darbiniekiem varētu piešķirt izdienas pensijas. Ploriņš šo iespēju plāno izmantot.
2011.gada budžets dienestam nav samazināts, bet, ņemot vērā dažādu izmaksu pieaugumu, piemēram, degvielas cenas, vajadzētu optimizēt dienesta darbu. Kopējo nobraukumu varētu samazināt, ja NMPD mediķi nedotos uz tiem izsaukumiem, kur palīdzību var sniegt arī ģimenes ārsts un nav draudu pacienta dzīvībai.
Tagad neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes dodas uz izsaukumiem, uz kuriem varētu arī nebraukt, jo nevēlas cilvēku atstāt vienu pašu ar viņa problēmu, bet, ja būtu izveidota speciāla programma, kas ļautu par šādiem gadījumiem ziņot ģimenes ārstiem, šādas situācijas vairs nebūtu, uzskata Ploriņš. Šādā gadījumā varētu palīdzēt arī ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis, ko plāno ieviest šogad.
Pēc Ploriņa domām, NMPD darbu nevarētu ietekmēt traumpunktu darba izmaiņas, ja tādas būs, jo tur palīdz pacientiem, kuru dzīvībai nedraud briesmas, un viņiem traumpunktos būtu jānonāk pašiem, nevis jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. NMPD vadītājs arī noliedza agrāk izskanējušos pārmetumus, ka pacientus, kuriem palīdzību varētu sniegt traumpunktā, ved uz slimnīcām. Viņš sacīja, ka lēmums vienmēr tiek pieņemts par labu pacientu drošībai, piemēram, ja cilvēkam ir brūce galvā un ir aizdomas par smadzeņu satricinājumu, viņš obligāti jāved uz slimnīcu.
Par veselības ministra Jura Bārzdiņa (Liepājas partija/ZZS) iepriekš izteikto ideju par to, ka NMPD mediķi varētu pildīt arī traumpunktu funkcijas, Ploriņš domā, ka pilsētās tas ir neiespējami, savukārt lauku teritorijās šādu iespēju varētu izskatīt. Tomēr tad būtu jārisina daudzi jautājumi - nepieciešamas procedūru un uzgaidāmās telpas, kas notiks, ja dienesta mediķis apkalpos pacientu, bet tiks saņemts izsaukums. Turklāt lauku reģionos strādā arī ārstu palīgi, nevis ārsti, atzīmēja NMPD vadītājs.
Savukārt slimnīcu pārprofilēšana dienesta darbu varētu ietekmēt, tomēr par to vēl ir pāragri runāt, jo vēl nekas nav skaidri noteikts, sacīja Ploriņš.
Kopumā, pēc NMPD provizoriskajiem datiem par iepriekšējo gadu, neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes devušās 397 312 izsaukumos, telefoniski sniegtas 46 500 konsultācijas, stacionāros un traumpunktos nogādāti 172 357 pacienti.
Uz 80% izsaukumu, ko saņem neatliekamās palīdzības dienestā, mediķi ierodas laikā līdz 15 minūtēm pilsētās un līdz 25 minūtēm pārējās valsts teritorijās. Savukārt, lai ierastos uz visiem izsaukumiem laikus, ir nepieciešamas papildu mediķu brigādes, kaut gan arī tagad dienesta darbinieki ir izpildījuši normatīvos noteiktās prasības, atzīmēja Ploriņš.