Viņķele norādīja, ja ierobežojumu mīkstināšanas un starptautiskās ceļošanas dēļ nepalielināsies Covid-19 izplatība, tad sabiedrība var rēķināties arī ar turpmāku pulcēšanās ierobežojumu mazināšanu.
Ja atvieglojumu dēļ nepieaugs ar Covid-19 inficēto gadījumu skaits, tad nākamais solis jūlijā varētu būt 100 cilvēku pulcēšanās iekštelpās, bet telpās, kuru platība pārsniedz 1000 kvadrātmetrus, pulcēties ļautu līdz 500 cilvēku. Savukārt ārtelpās vienuviet varētu atrasties līdz 1000 cilvēkiem.
Nākamais solis, kas sekotu augustā arī pie nosacījuma, ka nepieaug saslimstība ar Covid-19, būtu ļaut iekštelpās pulcēties 250 cilvēkiem, bet ne vairāk par 500 personām telpās, kuru platība ir virs 1000 kvadrātmetriem. Savukārt pasākumos ārā joprojām varētu piedalīties līdz 1000 cilvēku.
"Jāapzinās, ka šie piesardzīgie pulcēšanās brīvību paplašinājumi ir obligāti kombinējami gan ar atbildīgu rīcību un roku dezinfekciju, gan arī ar distances ievērošanu. Tie cilvēki, kas ir atbildīgi un jūtas motivēti, noteikti ir aicināti šajos pasākumos valkāt sejas aizsegus, pat ja tas nav obligāti," pauda Viņķele.
Tāpat viņa norādīja, ka jūnijā joprojām sabiedriskajā transportā būs obligāti jāvalkā sejas aizsegs un patlaban noteiktie drošības pasākumi saglabāsies arī medicīnas iestādēs un sociālās aprūpes centros.
Ministre arī atklāja, ka pašreiz norisinās diskusijas starp ministrijām un nozares pārstāvjiem par ierobežojumu mīkstināšanu sabiedriskās ēdināšanas jomā. Viņa atklāja, ka jūnijā, visticamāk, valdība atvieglos ierobežojumus āra terasēm, kur joprojām būs nepieciešams ievērot divu metru distanci starp galdiem, bet pie viena galda varēs sēdēt vairāk cilvēku. Taču iekštelpās Veselības ministrijas ieteikums ir saglabāt esošo nosacījumu, ka vienai personai ir jāatvēl vismaz četrus kvadrātmetrus.
Taujāts, vai valdībai ir plāns "B", ja Saeimā iesniegtā "pēc krīzes" likumprojekta izskatīšana aizkavēsies un tādējādi šis likums nestāsies spēkā 9. jūnijā, Kariņš atbildēja apstiprinoši.
"Tas, vai valsts izies no ārkārtējās situācijas pēc 9. jūnija, ir Saeimas rokās. Valdībai ir skaidrs, ka mēs gribam ar 9. jūniju izbeigt ārkārtējo situāciju un ar 10. jūniju ieiet jaunajā ikdienas režīmā. Ir konkrēts likums Saeimā, kas tiek skatīts, kas tad būs šis jaunais režīms, lai mēs varētu veiksmīgi sadzīvot ar Covid-19 ne ārkārtas, bet ikdienas situācijā. Es ļoti ceru, ka Saeima tomēr izskatīs un pieņems šo likumu," pauda premjers.
Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien konceptuāli atbalstīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Covid-19 izplatības radītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas likums", kas uz nenoteiktu laiku regulēs valsts dzīvi pēc Covid-19 dēļ izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām. Tas izstrādāts, lai nodrošinātu tiesisko stabilitāti un valsts tautsaimniecības drošību, kā arī noteiktu, kuri līdzšinējie atbalsta pasākumi tiks turpināti arī pēc ārkārtējās situācijas beigām.
Likumprojekts tiek izskatīts kā steidzams, turklāt par steidzamību nobalsoja vairāk nekā divas trešdaļas Saeimas, tāpēc likuma pieņemšana un izsludināšana iespējama vēl pirms 9. jūnija, kad plānots izbeigt ārkārtējo situāciju.
Pamatojoties uz parlamenta pieņemto lēmumu, Kariņš valdības sēdē paziņoja, ka līdz ar to ārkārtējā situācija Latvijā tiks izbeigta 9. jūnijā.
Saeimas pirmajā lasījumā atbalstītais likuma projekts izstrādāts, lai nodrošinātu tiesisko stabilitāti un valsts tautsaimniecības drošību, kā arī noteiktu, kuri līdzšinējie atbalsta pasākumi tiks turpināti arī pēc koronavīrusa izraisītās ārkārtējās situācijas beigām, teikts likumprojekta anotācijā.
Anotācijā arī norādīts, ka visus iepriekš noteiktos ierobežojumus nav iespējams atcelt līdz ar ārkārtējās situācijas beigām, tādējādi ieviestie atbalsta pasākumi turpināsies, kamēr Covid-19 apdraudējuma un tā seku novēršanai tie būs nepieciešami.
Plānots, ka līdz šī gada beigām uzņēmumi neatkarīgi no nozares varēs pieteikties līdzšinējiem atbalsta instrumentiem, ko administrē finanšu institūcija "Altum". Tāpat paredzēts saglabāt nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumu uz trim gadiem, un pieteikties šim atbalstam nodokļu maksātāji varēs vēl līdz šī gada beigām.
Pēc ārkārtējās situācijas beigām plānots saglabāt arī dīkstāves pabalstu, līdz gada beigām varēs darboties ārkārtējās situācijas laikā ierīkotie ziedojumu tālruņi reliģiskajām savienībām, kā arī turpināties līdzšinējie telpu nomas atvieglojumi komersantiem. Tāpat plānots, ka līdz gada beigām pašvaldības varēs atlikt nekustamā īpašuma nodokļa samaksu iedzīvotājiem.
Likumprojektā paredzēts turpināt arī citus līdzšinējos atbalsta pasākumus un plānots, ka jaunais likums pēc ārkārtējās situācijas beigām aizstās līdzšinējo likumu "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību".
"Delfi" jau ziņoja, ka visā Latvijā saistībā ar Covid-19 izplatīšanos 12. martā tika izsludināta ārkārtējā situācija, kas 7. aprīlī tika pagarināta līdz 12. maijam, saglabājot spēkā esošos ierobežojumus. 7. maijā valdība lēma to pagarināt līdz 9. jūnijam, no 12. maija mazinot ierobežojumus.
