No 2008.gada būs jādeklarē īpašumi un lielāki darījumi

Valdība otrdien atbalstīja fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumu, kas paredz no 2008.gada Latvijā uzsākt fizisko personu īpašumu un ienākumu deklarēšanu.

Likuma mērķis ir radīt atskaites punktu par fizisko personu mantisko stāvokli un uzkrājumiem un nodrošināt visu fizisko personu uzkrājumu, ienākumu un izdevumu atbilstības un attiecīgi nodokļu nomaksas un ienākumu legalitātes kontroles iespējas.

Likumprojekts nosaka, ka deklarācija turpmāk būs jāiesniedz tad, ja fiziskai personai ārvalstīs īpašumā vai kopīpašumā ir nekustamais īpašums, kā arī ja fiziskā persona Latvijā vai ārvalstīs veikusi darījumu, ar kuru ir iegūtas vai mainījušas tās īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu, bet kas vēl nav nostiprinātas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Tāpat deklarācijas būs jāsniedz iedzīvotājiem, kuriem ārvalstīs īpašumā vai kopīpašumā ir sauszemes, ūdens vai gaisa transportlīdzeklis, un ja veikta transportlīdzekļa iegāde uz nomas līguma pamata.

Mantiskā stāvokļa deklarācija būs jāiesniedz arī tiem cilvēkiem, kuru īpašumā Latvijā vai ārvalstīs ir akcijas, kapitāla daļas vai līdzdalības daļas komercsabiedrībās, kā arī līdzdalības daļas kooperatīvajās sabiedrībās, kā arī vērtspapīri vai citi finanšu instrumenti. Deklarācija būs jāsniedz arī tām fiziskajām personām, kuru īpašumā Latvijā vai ārvalstīs ir vēl citas mantas vai vērtīgi īpašumi, kuru vērtība pēc fiziskās personas ieskatiem pārsniedz 100 minimālās mēnešalgas jeb 12 000 latu vai to ekvivalentu valūtā. Deklarācija būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienesta arī tad, ja iedzīvotājam skaidras vai bezskaidras naudas - arī veiktās iemaksas privātajos pensiju fondos vai veiktie dzīvības apdrošināšanas prēmiju uzkrājumu - Latvijā vai ārvalstīs kopējā summa pārsniedz 100 minimālās mēnešalgas nacionālajā valūtā vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā.

Deklarācija būs jāsniedz arī tiem iedzīvotājiem, kuri Latvijā vai ārvalstīs veikuši aizņēmumus, kuru kopējā summa pārsniedz 100 minimālās mēnešalgas nacionālajā valūtā vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā, kā arī tiem, kuri Latvijā vai ārvalstīs veikušas aizdevumus, kuru kopējā summa pārsniedz 100 minimālās mēnešalgas nacionālajā valūtā vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā.

Deklarācija būs jāsniedz arī, ja iedzīvotājam Latvijā un ārvalstīs iepriekšējā kalendāra gada laikā gūto ienākumu kopējais apjoms pārsniegs 100 minimālās mēnešalgas nacionālajā valūtā vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā.

Ja iedzīvotājiem mantiskā stāvokļa deklarācija nebūs jāsniedz par 2008.gadu, tā kļūst par mantiskā stāvokļa deklarācijas iesniedzēju tajā kalendārajā gadā, kad izpildīsies viens no likumā minētajiem kritērijiem. Paredzēts, ka mantiskā stāvokļa deklarāciju par kārtējo kalendāra gadu iesniedzēji būs tikai tādas fiziskās personas, kuru mantiskais stāvoklis ir mainījies salīdzinājumā ar pēdējo iesniegto mantiskā stāvokļa deklarāciju.

Saskaņā ar likumprojektu deklarēšanas pienākumu nepilngadīgo personu vietā, kuras atbilst kādam no likumprojekta kritērijiem, izpildīs vecāki vai aizbildņi. Aizgādnībā esošu personu vietā deklarēšanas pienākumu izpildīs aizgādņi. Savukārt valsts amatpersonām mantiskā stāvokļa deklarācija arī turpmāk būs jāiesniedz katru gadu, neatkarīgi no tā, vai šīs amatpersonas atbilst likumā minētajiem kritērijiem.

Mantiskā stāvokļa deklarācijas par 2008.gadu būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē pēc savas deklarētās dzīvesvietas līdz 2009.gada 1.aprīlim.

Deklarācijā iedzīvotājiem būs jānorāda informācija par sevi, apgādībā esošajiem bērniem, to vai ir amatpersona, kā arī jāsniedz pilna informācija par mantisko stāvokli – aizņēmumiem, aizdevumiem, uzkrājumiem, kā arī darījumiem, kas pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas. Valdība otrdien arī pieņemt zināšanai VID sagatavoto pasākumu plānu likumprojekta un mantiskā stāvokļa deklarācijas veidlapas paraugu. Gatavojot grozījumus šā gada valsts budžeta likumā, valdība uzdeva kā prioritāru paredzēt finansējumu Finanšu ministrijai fizisko personu ienākumu gūšanas kontroles pilnveidošanai 2,6 miljonu latu apmērā.

Valdība arī otrdien atbalstīja grozījumus vairākos likumos, kas saistīti ar deklarēšanas ieviešanu, tostarp, grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz prasību uzglabāt pirkumu čekus par precēm, kuru vērtība pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas. Tāpat atbalstīti grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredzēs naudas sodus par skaidrā naudā veikto darījumu nedeklarēšanu. Par to, ja iedzīvotājs nedeklarēs darījumus, kuru vērtība mēnesī pārsniegs 7000 latu, viņu varēs sodīt ar naudas sodu 15% apmērā no nedeklarētās summas.

Savukārt simts latu liels naudas sods draudēs par nesavlaicīgu deklarācijas iesniegšanu, ja termiņš nokavēts līdz 15 dienām. Ja ilgāk, tad sods proporcionāli pieaugs, sasniedzot 500 latus.

Jau vēstīts, ka valdība pagājušā gada nogalē nespēja vienoties, vai visiem Latvijas iedzīvotājiem būs jāaizpilda deklarācijas pirmoreiz, vai arī tas jādara tikai tiem, kam ir uzkrājumi vai īpašumi. Valdība uzdeva darba grupai turpināt darbu un precizēt likumprojektu.

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form