Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu", kas paredz, ka no 2015.gada 1.janvāra referendumu ierosināšanu vai Saeimas atsaukšanu valsts rīkos vien tad, ja referenduma iniciatoriem izdosies savākt vairāk nekā 150 tūkstošus parakstu.
Par bija 52 deputāti no koalīcijas frakcijām, bet pret bija 39 tautas kalpi no opozīcijas. Saeimas opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcija, kas balsoja pret šo likumprojektu, lūgs Valsts prezidentu to neizsludināt.
Saskaņā ar Saeimas atbalstītajiem pārejas noteikumiem sākotnēji līdz 2015.gada 1.janvārim pastāvēs līdzšinējā divpakāpju sistēma - Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) iesniedzami 10 tūkstoši vēlētāju parakstu, bet pēc tam parakstu vākšanas otro posmu rīko CVK par valsts naudu. Pēc pārejas posma beigām no 2015.gada iniciatīvas ierosinātājiem par savu naudu būs jāsavāc viena desmitā daļa balsstiesīgo jeb vairāk nekā 150 tūkstošus parakstu.
Parakstu vācējiem būs jāveido iniciatīvas grupa, lai sabiedrībai būtu zināmi iniciatīvas ierosinātāji, kas varēs būt politiska partija vai to apvienība, vai arī ne mazāk kā desmit vēlētāju izveidota biedrība.
Parakstus varēs vākt arī elektroniski, izmantojot portālu "www.latvija.lv" vai kādu citu tiešsaistes sistēmu. Ministru kabineta kompetencē būs noteikt drošības un tehniskās prasības tiešsaistes sistēmas izmantošanai, kā arī institūciju, kura izvērtēs sistēmas atbilstību noteiktajām prasībām.
Zaļo un zemnieku savienības frakcijas deputāts Kārlis Seržants aicināja neatbalstīt ieceri paaugstināt referenduma ierosināšanas slieksni, kas esot vērtējama kā demokrātijas likvidēšana.
Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne (V) uzsvēra, ka līdz ar referenduma ierosināšanas izmaiņām demokrātija netiks ne likvidēta, ne žņaugta, jo pēc 2015.gada parakstu vākšana būs plašāk un vieglāk pieejama – parakstus varēs vākt arī elektroniski, kā arī pie notāra un bāriņtiesās un citās valsts un pašvaldības iestādēs, kam to būs deleģējusi valdība.
"Es noraidu apgalvojumus, ka ar šo kārtību būs ierobežotas demokrātijas iespējas," norādīja deputāte.
Deputāti noraidīja vairāku ZZS deputātu priekšlikumu referenduma ierosināšanas slieksni paaugstināt no 10 līdz 30 tūkstošiem vēlētāju, kā arī SC frakcijas deputātu ierosinājumu saglabāt pašreizējo nepieciešamo skaitu referenduma ierosināšanai – 10 tūkstošus.
Šīs ieceres pretinieki jau iepriekš norādījuši, ka viena paraksta apliecināšana pie notāra maksā divus latus, un šīs izmaiņas novedīs pie tā, ka parakstu vākšanas izmaksas pieaugs no aptuveni 20 tūkstošiem līdz 300 tūkstošiem latu. Savukārt priekšlikuma aizstāvji uzsver, ka aktīvie pilsoņi, kuri vēlas parakstīties, spētu samaksāt divus latus, turklāt jau drīzumā parakstīties varēšot arī elektroniski un arī bez maksas pašvaldībās.
Tāpat likumā noteiks stingru regulējumu aģitācijai pirms referendumiem un parakstu vākšanas. Tiks noteikts, ka fiziskas personas, juridiskas personas, to apvienības vai iniciatīvas grupas pirms tautas nobalsošanas un aģitācijas par likumu ierosināšanu izdevumiem drīkstēs izlietot summu, kas nepārsniedz 50 tūkstošus latu.