Šodien Latvijas Nacionālajā teātrī pulcējās simtiem cilvēku, arī valsts vadītāji un citi sabiedrībā pazīstami cilvēki, lai atvadītos no mūžībā aizgājušās izcilās latviešu aktrises Elzas Radziņas.

Vainagu pie Radziņas šķirsta nolika arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

“Mēs visi varam pateikties par šo skaisti un cēli nodzīvoto mūžu, par paraugu, ko deva šī latviešu sieviete ar vienmēr staltu stāju un vienmēr paceltu galvu,” sacīja Vīķe-Freiberga. Pēc viņas teiktā, Radziņa bija ne tikai izcila aktrise, bet arī “sirsnīgs un pasaulei atvērts cilvēks”.

“Mēs atvadāmies no izcilas, lielas aktrises, kuru pazina arī citur pasaulē,” sacīja valsts vadītāja. Aktrisei, kura bija liela latviešu literatūras mīļotāja, piemita spēja atdzīvināt literāros tēlus, to dziļās jūtas un pārdzīvojumus padarīt tieši saprotamus un dzīvus.

No Radziņas atvadīties bija atnākuši kultūras ministre Helēna Demakova (TP), Rīgas mērs Aivars Aksenoks (JL), Nacionālā teātra aktieri u.c.

Māksliniece tiks apglabāta I Meža kapos plkst.15.

Elza Radziņa aizgāja mūžībā 18.augustā 88 gadu vecumā.

Elza Radziņa dzimusi 1917.gada 10.februārī Harkovā, Krievijā. Elza Radziņa bieži tika dēvēta par skatuves karalieni. Šo titulu viņai ir nodrošinājušas tādas lomas kā Ģertrūde Grigorija Kozinceva filmā “Hamlets”, Stella Kempbela Džona Kiltija lugā “Mīļais melis”, Žorža Sanda Jaroslava Ivaškeviča lugā “Vasara Noānā”, Fedra Rasīna traģēdijā, Elinora Dž.Goldmena “Lauvā ziemā”, Medeja Deāka Ā.Genca “Mūslaiku Medeja” un citas.

Radziņa ir aktrise, kurai ir veltīti dzejas krājumi, radīta filma, viņa ir gleznota un apdziedāta, viņa ir Zinātņu akadēmijas goda locekle. Kembridžas biogrāfiskais centrs Elzu Radziņu savulaik ir atzinis par gada aktrisi.

Īpašu vietu visas Latvijas kultūras dzīvē ir ieņēmušas viņas Ārijas Elksnes, Rabindranata Tagores un latviešu tautas dziesmu programmas.

Elza Radziņa vienmēr ir pratusi ieturēt mazu ironisku distanci pati pret sevi. Uz ekrāna viņai to nācies darīt reti. Katrā gadījumā daudz retāk, nekā tēlot ļoti stipras un gudras sievietes.

Daudzi kinorežisori Elzas Radziņas sejā saskatījuši aristokrātiskus vaibstus, bet dvēselē - vērienīgas, taču it kā uz iekšu vērstas kaislības.

Vairāk nekā 50 gadu pagājuši kopš Radziņas pirmās kinolomas Jūlija Raizmana filmā “Rainis” (1949). Jau atzinību guvušajai Jelgavas drāmas teātra aktrisei Elzai Radziņai toreiz bija 32 gadi. Filmā “Rainis” Elza Radziņa tēloja Doru, Jāņa Raiņa māsu.

Režisora Grigorija Kozinceva filma “Hamlets” (1964) pati par sevi uzskatāma par padomju kino leģendu. Ģertrūdes loma šajā filmā Elzu Radziņu padarīja pazīstamu visā pasaulē.

Pirmā Radziņas līmeņa kinoloma Rīgas kinostudijā bija Horsta madāma Leonīda Leimaņa filmā “Purva bridējs” (1966). Varenāku latvisku raksturu - Oļiņieti - Elzai Radziņai bija lemts izspēlēt režisora Voldemāra Pūces “Mērnieku laikos” (1968).

1970.gads iezīmējas ar divām kinoveiksmēm - Ance Oļgerta Dunkera “Klāvā - Mārtiņa dēlā” un Aleksandra Leimaņa “Vella kalpu” spriganā Ģertrūde. Sekoja valdonīgā Māte Gunāra Pieša filmā “Pūt, vējiņi!” (1973) kinoversijā un Dollija Jāņa Streiča “Teātrī” (1978).

80.gadu sākumā ik gadu Elzai Radziņai pa kādai jaunai kino lomai - epizodiskam, bet spilgtam raksturam.

Sharing Options

Source

LETA
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus