Foto: LETA
Šovakar ar deputātu balsu vairākumu pēc 29 gadus ilga darba amatu zaudējis ilggadējs Babītes novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ence (LRA), noskaidroja aģentūra LETA.

Vienlaikus amatu zaudējis arī viņa vietnieks Jānis Bērziņš (LRA).

Ences nomaiņu ierosināja viņa partijas biedri un par jauno priekšsēdētāju ievēlēts Aivars Osītis (LRA). Tikmēr par viņa vietnieci kļuvusi Darja Cvetkova (S).

Kā aģentūrai LETA pastāstīja jaunievēlētais domes priekšsēdētājs, laika gaitā gan viņam, gan citiem deputātiem izveidojies viedoklis, ka novadam ir jāattīstās un jābūt progresīvam, taču Ences vadībā tas neesot bijis iespējams.

"Šis nebija politisks vai emocionāls lēmums, bet gan pārdomāts. Domāju, ka šis solis pavērs mums iespējas strādāt progresīvāk un modernāk," sacīja Osītis.

Kā pirmo savu darbu Osītis solīja ūdenssaimniecības nozares sakārtošanu, par kuru Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija novadam pārmetumus raida jau pēdējos divus gadus.

Tāpat jūlijā stāšoties spēkā Administratīvās atbildības likums un pašvaldībai būtu jāveic pārmaiņas sabiedriskās kārtības uzturēšanas jomā.

Arī citi aptaujātie deputāti sacīja, ka Ences vadībā novads bija sācis stagnēt un viņam veltīti pārmetumi ne tikai par ūdenssaimniecības pakalpojumu nepilnībām, bet arī par vadības stilu.

Vienlaikus Osītis gan pateicās Encem par ieguldīto darbu un labajiem paveiktajiem darbiem daudzo gadu garumā.

No 1991. gada līdz 2005. gadam Ence bija Babītes pagasta padomes priekšsēdētājs un pēc novada izveides kļuvis par tā priekšsēdētāju, katru reizi pēc vēlēšanām tiekot pārvēlēts.

Kā ziņots, VARAM un Babītes novada dome jau vairāk nekā divus gadus nespēj rast vienotu nostāju jautājumā par to, kā pašvaldībai būtu jānodrošina ūdenssaimniecības pakalpojumi savā teritorijā, noskaidroja aģentūra LETA.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) jau trešo reizi Babītes novada domes priekšsēdētājam Andrejam Encem (LRA) pieprasījis "nekavējoties sakārtot ūdenssaimniecības pakalpojuma nodrošināšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem" un pieprasījis sniegt paskaidrojumus par iemesliem, kāpēc joprojām netiek ievēroti Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā noteiktie pašvaldības pienākumi.

Pūce gan Encem paskaidrojumus ir prasījis jau 2019.gada februārī un aprīlī, taču kopumā ministrijas sarakste ar Babītes domi par ūdenssaimniecības pakalpojumu organizēšanu novadā, prasot pašvaldības pienākumu ievērošanu, ilgst jau vairāk nekā divus gadus.

Patlaban ministrijas rīcībā esot informācija, ka joprojām līgumattiecības ar visiem pakalpojumu sniedzējiem nav sakārtotas, un ūdenssaimniecības pakalpojumi nodrošināti vien daļai iedzīvotāju.

Tāpat ministrija vērš uzmanību, ka 2018. gada augustā tiesā iesniegta komersanta sūdzība, kuras rezultātā Administratīvajā rajona tiesā pieņemts blakus lēmums, kas norāda uz Babītes domes atbildību likumā noteikto ūdenssaimniecības jautājumu risināšanā pašvaldības teritorijā. Lēmumu dome nav pārsūdzējusi, un tas ir stājies spēkā.

Tiesas vērtējumā blakus lēmumā dotais izvērtējums norāda uz normatīvajiem aktiem neatbilstošu ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas kārtību, uz ko arī ministrija vairākkārt norādījusi Babītes novada domes priekšsēdētājam.

Ence apstiprināja, ka Pūces vēstuli ir saņēmis, taču norādīja, ka vēlas pamatīgāk iepazīties ar vēstules saturu, lai saprastu, "ko šoreiz viņam lūdz skaidrot".

Pēc viņa teiktā, ministra vēstulē tiek minēts tiesas spriedums, kas saistīts ar SIA "Sīļukalni" tiesvedību. Pēc priekšsēdētāja teiktā, uzņēmumam uz privāta īpašuma ir piešķirtas personālservitūta tiesības, taču zemes īpašnieki šo servitūtu gribējuši likvidēt, lai ar pašvaldību varētu noslēgt attiecīgu līgumu par ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanu.

"Taču tiesa ir lēmusi par labu šim uzņēmumam, nevis zemes īpašniekam un mēs līgumu noslēgt nevaram. Tomēr spriedumā tiesa pašvaldībai "liek vērst uzmanību" uz radušos situāciju un pašvaldībai netiek uzlikts par pienākumu veikt kādas konkrētas darbības," sacīja Ence.

Viņš norādīja, ka visos gadījumos, kad atsevišķās novada teritorijās ūdenssaimniecības pakalpojumus nodrošina sabiedrības ar ierobežotu atbildību pašvaldība līgumus ir noslēgusi, taču teritorijās, kur to dara biedrības - likums nemaz neprasa to darīt.

"Ja ir privātas teritorijas, teju privāti ciemi, mēs tur nemaz neejam iekšā un cilvēki paši izveido biedrību un paši šo pakalpojumu nodrošina. Likums neprasa mums ar viņiem slēgt līgumu," uzskata Ence.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!