No ārvalstīm uz pastāvīgu dzīvi Latvijā šogad pārcēlušies 1750 pilsoņu  (124)

Viņš arī uzskata, ka ir pienācis laiks aizmirst Latvijas pilsoņu dalīšanu tajos, kuri dzīvo Latvijā un "aizbraucējos", un aicinājis cienīt cilvēku lēmumus, jo daudzos gadījumos tie nav bijuši viegli.

Latviju tūkstošiem cilvēku pameta ekonomiskās krīzes laikā, meklējot darba iespējas.

"Es uzskatu, ka ir pienācis laiks aizmirst Latvijas pilsoņu dalīšanu tajos, kuri dzīvo Latvijā un "aizbraucējos". Mums ir jāciena ikviena cilvēka pieņemtie lēmumi. Zinām, ka daudzos gadījumos tie nav bijuši viegli un daudzi lolo cerību atgriezties," atzinis Dombrovskis.

Londonā sestdien notiek Eiropas Latviešu apvienības un Pasaules Brīvo Latviešu apvienības vadītāju un pārstāvju tikšanās, kur tiks nolasīta arī valdības vadītāja uzruna, aģentūru BNS informēja
Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja Laine Kučinska.

"Aptaujas rāda, ka daļa no tiem, kas ekonomisko apstākļu spiesti aizbraukuši no Latvijas pēdējo piecu, desmit gadu laikā, vēlas atgriezties dzimtenē. Šogad līdz jūlija beigām no ārvalstīm uz pastāvīgu dzīvi Latvijā pārcēlās 1750 pilsoņi – par 300 vairāk kā visa pagājušā gada laikā, un šī tendence turpina pieaugt. Latvijas valdības uzdevums ir to veicināt un nodrošināt konkrētus atbalsta mehānismus," uzrunā raksta premjers.

Viņš norāda, ka Latvija ir sekmīgi pārvarējusi krīzi un arvien redzamāks kļūst tas, ka Baltijas jūras reģions un Ziemeļeiropa kļūst par stabilāko un dinamiskāko attīstības reģionu Eiropā. "Veidojas jaunas darbavietas, pakāpeniski pieaug atalgojums. Tātad, aug Latvijas pievilcība kā zemei, kur dzīvot," saka Dombrovskis.

Vienlaikus viņš atzīst, ka ir jāapzinās, ka 21.gadsimta atvērtajā pasaulē cilvēku mobilitātes iespējas ir ļoti lielas. Darba vai studiju nolūkos mūsu tautieši dzīvo un dzīvos citās pasaules valstīs, un ārpus Latvijas pasaulē nāks jaunas latviešu paaudzes.

"Apzinoties, ka Latvijai ir svarīgs ikviens latvietis, ikviens Latvijas pilsonis, vēlos uzsvērt, ka valdības pienākums ir izstrādāt ilgtermiņa, labi koordinētu pārnozaru politiku. Tai jāietver gan efektīvs reemigrācijas atbalsts, bet, kas ir ne mazāk svarīgi – šai politikai jāietver ilgtermiņa mērķtiecīgi pasākumi, kas nostiprinātu ārzemju latviešu piederības sajūtu Latvijai, iespēju saglabāt latviešu valodu, kultūru, nostiprinātu informatīvo saiti un sadarbību," uzsver valdības vadītājs, minot Pilsonības likuma grozījumus, kas paplašina dubultpilsonības iegūšanas iespējas, topošo Nacionālās attīstības plānu ar pasākumiem līdz 2020.gadam, kā arī apstiprināta tautas saliedētības veicināšanas programma, kur ārzemju latvieši ir viena no prioritātēm.