No augļukokiem maija salā vismazāk cietušas ābeles, bet visvairāk – plūmes un ķirši
Foto: DELFI

No augļukokiem maija salnās Latvijā vismazāk ir cietušas ābeles, savukārt teju katrā dārzā cietušas plūmes, kā arī skābie un saldie ķirši, kas bija pilnziedā, secinājis Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils.

LLKC informēja, ka dārzkopju pūles maija pirmajā dekādē pasargāt augļudārzus un ogulājus no sala ne visur ir devušas cerēto efektu, jo augi krietni vien cietuši. Tostarp ābeles ir cietušas vismazāk, jo to ziedi sala laikā lielākoties bija pumpuru stadijā. Lai gan cietušas arī bumbieres, to nav tik daudz, lai sala ietekme būtu izteikti jūtama. Tikmēr plūmes, kā arī skābie un saldie ķirši cietuši teju katrā dārzā, jo bija pilnziedā.

Narvils norādīja, ka patiesā sala ietekme augļudārzos būs skaidra pēc divām līdz trim nedēļām, kad varēs novērtēt, cik ogu un augļu aizmetņu būs augļu koku zaros. Tomēr to, vai ziedi nosaluši, var novērtēt jau tagad. Ja salna bijusi spēcīga, ziedi nobirst ar visiem ziedkātiem, ja salna bijusi nedaudz vājāka, ziedu vidiņš kļuvis melns. Minimāli cietušas kultūras, kuras zied vēlāk. Tāpat nav jāraizējas par dažāda rakstura deformācijām augu lapās, jo nākamās lapas plauks normāli.

"Sala laikā nozīme bija ne tikai reģionam, bet arī konkrētā dārza vietai. Ne velti pirms dārza ierīkošanas parasti izvērtē vietas piemērotību. Nepiemērotās vietās, kur nav vējlaužu un kur no augstākām vietām saplūst aukstais gaiss, bojājumi ir lielāki," informēja Narvils.

Pēc viņa teiktā, daudz lielākam riskam bija pakļauti ogulāji - upenes, jāņogas, ērkšķogas, jo tās atrodas daudz tuvāk augsnes virskārtai, kur salnas bija spēcīgākas nekā pāris metru augstumā. "Ja, pieskaroties ogulāju ķekariem, tie pilnībā nobirst, ir skaidrs, ka šogad ogu nebūs nemaz. Savukārt, ja salna ir bijusi vidēji stipra, ziediņi pēc laika izskatās "kā izvārīti", pēc skata caurspīdīgi. Arī tad ogu nebūs," sacīja Narvils.

Pēc viņa teiktā, cietuši var būt arī krūmmelleņu ziedpumpuri, lai gan tie sākuši ziedēt minimāli, jo sevišķi tiem augiem, kuru platības atrodas purvos. Līdzīga situācija ir arī ar dzērvenēm.

Narvils piebilda, ka sevišķi bēdīga situācija ir ar vīnogulājiem Austrumlatvijā, taču cietuši arī citi Latvijai eksotiski augi. "Vīnogas šogad būs daudz lielāks retums, jo cieta kā pumpuri, tā plaukt sākušās lapas. Salnas apbēdināja arī daudzus eksotikas mīļotājus - apsaluši valrieksti, zīdkoki un vēl citi, taču var cerēt, ka tie ataugs no snaudpumpuriem," viņš sacīja.

LLKC darbojas kopš 1991. gada un ir lielākais lauku konsultāciju sniedzējs Latvijas teritorijā. Tā pastāvēšanas mērķis ir veicināt lauku attīstību, paaugstinot lauku uzņēmēju profesionālās un ekonomiskās zināšanas, nodrošināt konsultāciju un mācību organizāciju visos Latvijas novados, paaugstināt lauku iedzīvotāju konkurētspēju Eiropas Savienībā un organizēt Zemkopības ministrijas padotībā esošajās iestādēs strādājošo darbinieku tālākizglītību.

Source

LETA

Tags

Zemkopības ministrija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form