Saistībā ar Rīgas domes Audita un revīzijas kontroles ziņojumā par pašvaldības kapitālsabiedrības "Rīgas meži" saimniecisko darbību atklātajiem pārkāpumiem, kur saskatāma amatpersonu nolaidība, fiktīva nodarbināšana un pašvaldības resursu izšķērdēšana, pašvaldības vadība plāno vērsties tiesībsargājošajās iestādēs, lai šos līdzekļus varētu piedzīt.
Precīza summa, ko varētu piedzīt, vēl nav zināma. Iepriekš izskanējis, ka 11 gadu laikā no 2010. gada SIA "Rīgas meži" vides izglītības projekta "Zaļā klase" infrastruktūrā un darbinieku atalgojumā ieguldīti vismaz 1 143 436 eiro, taču audits atklājis pārkāpumus arī kokzāģētavā "Norupe".
Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP) žurnālistiem pauda, ka Audita un revīzijas kontroles ziņojums atklājis, ka ieguldījumu izlietojumu "Zaļās klases" projektā nevar izsekot, tie ir nesamērīgi lieli, kā arī kokzāģētava "Norupe" strādā ar zaudējumiem.
Jau 2018. gadā Rīgas domes Birokrātijas apkarošanas centrs cēlis trauksmi par notiekošo kapitālsabiedrībā, taču tad nekāda veida darbības tā laika politiskajā līmenī neesot sekojušas, norādīja Staķis.
Taču kopš marta, kad darbu uzsākusi pagaidu valde, uzņēmums ir parādījis, ka spēj strādāt ar peļņu – vēl janvārī un februārī tas cietis zaudējumus ap 200 000 katru mēnesi.
Tagad ir sācies arī uzņēmuma padomes atlases process, kas varētu noslēgties pēc aptuveni diviem mēnešiem, pēc tam tiks meklēta arī jauna uzņēmuma valde.
Cepurītis norādīja, ka trauksmes cēlāja paustās bažas par patvaļīgi veiktām investīcijām projektā "Zaļā klase", kur nav definēti sasniedzamie mērķi un investīcijas nav saskaņotas ar kapitāldaļu turētāju, ir apstiprinājušās arī auditā.
Piemēram, 2020. gadā veiktas 100 000 eiro vērtas investīcijas projektā bez dalībnieku sapulces apstiprinājuma. Tāpat arī veids, kā nauda tērēta, ir grūti izsekojams, vairāki tēriņi ir veikti bez uzskaites un bez iespējas kādam no malas tos pārbaudīt, norādīja Cepurītis.
"Tēriņi vāji atbilst vides izglītībai – tēriņi bijuši par alkohola glāzēm, namiņā bijusi telpa dzīvnieku dīrāšanai, izglītības plāna nav, apmeklētāju projekta gaitā nav bijis daudz. Arī izvēlētā vieta ir tālu no lielām pilsētām, samērā grūti sasniedzama, tieši blakus briežu dārzam," skaidroja Cepurītis.
Viņš norādīja, ka neizsekojamie ieguldījumu un mērķi balstās bijušo valdes locekļu iegribās un parāda to, ka ir izšķērdēti pašvaldības līdzekļi. Līdz ar to domes vadība redz pamatu vērsties tiesībsargājošajās iestādēs un mēģināt atgūt šos zaudētos līdzekļus no bijušajiem valdes locekļiem.
Arī kokzāģētavā "Norupe" ir atklāti pārkāpumi – augstvērtīgi koksnes materiāli ir pārdoti kā brāķēti un izsolēs saņemtā cena par tiem ir krietni zemāka nekā patiesā vērtība.
Tāpat audits atklājis, ka necaurskatāmi tēriņi nav bijuši atsevišķi gadījumi, bet gan sistēma. Kā norādīja Cepurītis, laika gaitā ir iepirkti pakalpojumi bez īpaša pamatojuma, piemēram, juridiski pakalpojumi par summu 240 000 eiro gadā, kur figurē uzņēmuma bijušie darbinieki. Tāpat auditā atklāts, ka 2020. gadā valdes konsultants saņēmis 65 000 eiro mēnesī lielu atalgojumu, bet nav pierādījumu par veiktajiem darbiem.
"Skatoties uz fiksēto, redzam, ka tā bijusi sistēma, kas ļauj noslēpt rīkošanos ar pašvaldības mantu kā ar personisko maku. Risinājums ir pārskatāmus procesus ieviest, kuros izšķērdīgas rīcības nebūs iespējams noslēpt," norādīja Cepurītis.
Rīgas domes izpilddirektora pienākumu izpildītājas padomnieks juridiskajos jautājumos Māris Knoks norādīja, ka vairākos gadījumos ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes.
"Zaļās klases" gadījumā ir konstatēta pilnvaru pārsniegšana, nodarot pašvaldībai zaudējumus, savukārt revīzijas kontroles ziņojumā secinātā finanšu līdzekļu izšķērdēšana liecina par nolaidību. Pārkāpums ir arī fiktīva nodarbinātība, kur saskatāma dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana.
Drīzumā pašvaldība saliks faktus hronoloģiskā secībā un tos iesniegs tiesībsargājošajās iestādēs, solīja Knoks.
Jau vēstīts, ka projekts "Zaļā klase" sabiedrības uzmanību ieguva, kad atklājās, ka vienā no projekta ēkām – "Faunas klasē" – ieguldīti vairāk līdzekļu nekā pārējās. Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis (PP) toreiz pauda, ka šai ēkai neoficiāli esot dots apzīmējums "mednieku namiņš".
Neskaidrības ir arī par "Rīgas mežu" teritoriju iznomāšanu mednieku kolektīviem. Kā komitejā pauda Skudra, atsevišķas teritorijas tiek iznomātas kopumā 12 medību kolektīviem, tai skaitā arī atsevišķiem medniekiem, kopā veidojot 50 067 hektāru lielu iznomājamo platību. Izsoļu uz šo platību iznomāšanu neesot bijis, iepriekš Mājokļu un vides komitejas sēdē pauda uzņēmuma valdes locekle Anita Skudra.
