Sagaidāms, ka no darba policijā tuvākajā laikā tiks atbrīvoti vismaz 250 policisti, bet maksimālais atbrīvojamo policistu skaits ir 500, intervijā sacīja Valsts policijas priekšnieks ģenerālis Aldis Lieljuksis.
Pagaidām vēl lielas skaidrības nav, kas tuvākajā laikā sagaida policistus gan attiecībā uz atbrīvošanu no darba, gan jautājumā par iespējamu sociālo garantiju samazināšanu vai pat noņemšanu.

Toties Lieljuksis kopā ar kolēģiem ir izstrādājis kritērijus, pēc kādiem no darba prioritāri atbrīvos policistus. Šos priekšlikumus pirmdien policijas šefs iesniegs Iekšlietu ministrijā, lai tā virzītu tos iesniegšanai Saeimā, kur patlaban ir "atvērts" Dienesta gaitas likums. Ja neizdosies kritērijus iekļaut likumā, Lieljuksis izdos īpašu rīkojumu.

Saskaņā ar izstrādātajiem kritērijiem tiks vērtēta konkrēta policista personība, vai viņam nav nepieciešamās izglītības, vai viņš nemācās. Šāds cilvēks, Lieljukša skatījumā, ja viņš arī nemācās, nav progresīvs, tādēļ no tāda var arī atbrīvoties. No darba var tikt atbrīvots arī cilvēks, kura novērtējums atbilst tā dēvētajai C kategorijai jeb novērtēšanā jau iepriekš atzīta viņa neatbilstība ieņemamajam amatam.

Darbu var zaudēt arī policisti, kuri saņēmuši disciplinārsodu vai saistībā ar sāktu kriminālprocesu vai apsūdzības uzrādīšanu ir atstādināti no dienesta pienākumu pildīšanas. Vērtējot, kurš atbrīvojams no darba, raudzīsies, kādas ir policista valsts valodas zināšanas, vai tās atbilst noteiktajai kategorijai.

Atsevišķiem policistiem varētu likt atkārtoti veikt veselības pārbaudes. Par darba zaudēšanu var bīties arī tie darbinieki, kuriem nav beidzies pārbaudes laiks, kas ir trīs mēneši. Šādu personu atlaišana varētu būt izdevīga Valsts policijai, jo šiem no darba atlaistajiem nebūs jāizmaksā kompensācija trīs mēnešalgu apmērā, kā to paredz likums par policistiem, kas pieņemti darbā. Vēls viens kritērijs ir darba rezultāti - kam tie būs sliktāki, tiem arī varētu būt jāatvadās no dienesta.

Lieljuksis apstiprināja, ka ir izstrādāti vairāki varianti, kā izpildīt valdības rīkojumus par finansējuma un štata vietu samazināšanu, taču gala lēmuma vēl nav. Runājot ar policistiem, Lieljuksis sapratis, ka paši darbinieki labprātāk piekrīt štatu samazināšanai, nevis reālam atalgojuma samazinājumam.

Lieljuksis ir izpētījis, kāda ir darba noslodze katrā no Latvijas rajoniem, un tā rāda, ka darba apjoms ir ļoti dažāds. Piemēram, Krāslavā uz 348 iedzīvotājiem ir viens policists, bet Talsu rajonā uz vienu policijas darbinieku ir 565 iedzīvotāji. Turpretim policistu darba samaksa, neraugoties uz noslogotību, ir vienāda. Tāpat ir būtiska atšķirība, vērtējot ikvienas pārvaldes ģeogrāfisko atrašanās vietu - vai tā ir tā sauktā galapunkta pilsēta, vai caurbraucama, kur nenoliedzami tiek izdarīts vairāk likumpārkāpumu un notiek vairāk avāriju.

Kā sacīja Lieljuksis, viņš ir brīdinājis visu rajonu policijas pārvalžu priekšniekus par iespējamu nepieciešamību rotēt policistus uz citu darba vietu, piemēram, no Krāslavas uz Talsiem, ar ko neviens neesot īpaši apmierināts. Tomēr pagaidām citas izejas neesot, un tie, kas nevēlēsies mainīt darba un līdz ar to dzīves vietu, varēs pamest darbu policijā.

Tiek pieļauts vēl nedaudz "mīkstāks" risinājums, proti, ja kāds aiziet no darba policijā, kā, piemēram, Krāslavas rajona Policijas pārvaldē, štata vieta tiek likvidēta un no jauna izveidota, piemēram, Talsos. "Turpmāk būs tā, ka nauda ies līdzi cilvēkam, nevis paliks uz vietas, kā tas bijis līdz šim un veidojās štata vietas bez reāla darbinieka," teica policijas šefs.

Tomēr pagaidām, kamēr gala vārdu par budžetu un citiem ar to saistītiem jautājumiem nav pateikusi valdība un Saeima, nav zināmi arī konkrēti lēmumi par šiem policistus satraucošajiem jautājumiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!