No datorpirātisma līdz slepkavībai: par ko Latvijas pilsoņus grib tiesāt ārvalstīs  (214)

Pastiprināta sabiedrības uzmanība Latvijas pilsoņu "izdošanas lietām" tika pievērsta pēc tam, kad tās redzeslokā nonāca tā dēvētais "Imantas hakera" gadījums, kurā ASV likumsargi prasīja Latvijai izdot Denisu Čalovski tiesāšanai par iespējamiem kibernoziegumiem. AT izdošanu akceptēja, taču gala lēmums par to vēl jāpieņem valdības ministriem.

Savukārt pēdējais no prokuratūras lēmumiem par izdošanu, ko akceptējusi AT, ir 3.aprīļa lēmums par Igaunijas nepilsoņa Dmitrija Kamaldinova izdošanas pieļaujamību Somijai, portālam "Delfi" precizēja AT. Viņu Somija apsūdz par laupīšanu no juvelierizstrādājumu veikala "Malmin Korupaja" 2011.gada janvārī. Apsūdzība uzskata, ka Kamaldinovs kopā ar diviem līdzdalībniekiem piedraudēja veikala personālam un klientiem ar šaujamieročiem un nolaupīja dažādas zeltlietas 2,6 miljonu eiro (1,41 miljona latu) vērtībā. Somijas Kriminālkodeksā šāds nodarījums klasificēts kā laupīšana atbildību pastiprinošos apstākļos, par ko var piespriest brīvības atņemšanu uz laiku līdz 10 gadiem.

Precīzu datu par pilsoņiem, kuri ar valdības lēmumu izdoti tiesāšanai ārvalstīs un par to, cik cilvēku patiešām ārvalstīm izdoti, Tieslietu ministrijai (TM) nav. TM apkopojusi vienīgi datus par lēmumiem, kas paredz Latvijas pilsoņu izdošanu tiesāšanai ASV. TM portāls "Delfi" uzzināja, ka no 2009.gada valdība pieņēmusi piecus lēmumus par izdošanu ASV, no kuriem izpildīts viens. Arī šo informāciju TM apkopojusi tikai pēc Čalovska izdošanas jautājuma aktualizēšanas, bet informāciju par tiesāšanai citās valstīs izdotiem pilsoņiem TM neapkopo.

"Latvijas Vēstneša" datu bāzē atrodami četri valdības pieņemti lēmumi par Latvijas pilsoņu izdošanu ārvalstīm, no tiem viens paredz izdošanu Ukrainai, viens - ASV, viens Jaunzēlandei un viens - kriminālvajāšanai Baltkrievijā. Savukārt Ģenerālprokuratūra, kura pārbauda ārvalstu likumsargu lūgumus par personu izdošanu un lemj par to, vai cilvēks ārvalstīm izdodams, portālam "Delfi" norādīja, ka prokuratūra šādus datus neapkopo.

Prokuratūrā portālam "Delfi" papildināja, ka 2012.gadā no ārvalstīm saņemti 57 lūgumi par personu izdošanu, tostarp, 44 nosūtīti ES dalībvalstīm, bet 13 - no tā dēvētajām trešajām valstīm, tādām, kā ASV - 3 , Norvēģijas - 4, Krievijas un Ukrainas no katras pa 2 lūgumiem, kā arī Kazahstānas, no kuras saņemts viens lūgums.

Pērn Latvija nosūtījusi 192 lūgumus par personu izdošanu, no tiem 183 lūgumi nosūtīti ES valstīm, bet deviņi - citām valstīm - Krievijai, Norvēģijai, Kostarikai, Panamai, Ukrainai un Horvātijai. 2011.gadā no ārvalstīm Latvija bija saņēmusi 56 lūgumus par personu izdošanu, bet nosūtījusi - 166 lūgumus par personas izdošanu Latvijai.

Prokuratūras lēmumi par Latvijas pilsoņu izdošanu tiesāšanai ārvalstīs tiek nosūtīti TM, kura tos virza tālāk izskatīšanai valdībā. Ja prokuratūras lēmums par cilvēka izdošanu ārvalstīm tiek apstrīdēts, jautājumu skata AT, kas savu lēmumu nosūta prokuratūrai, kura to sūta TM un jautājums tiek virzīts skatīšanai valdībā. 

Prokuratūrā atzīmēja, ka tai nav datu par to, cik no šiem saņemtajiem izdošanas lūgumiem ir apmierināti un cik no Latvijas sūtītajiem izdošanas lūgumiem ir apmierinājušas ārvalstis.

AT kopš 2010.gada sākuma līdz šā gada aprīļa sākumam izskatījusi 13 lietas, kurās apstrīdēti Ģenerālprokuratūras lēmumi par dažādu valstu pilsoņu izdošanu tiesāšanai ārvalstīs. No tiem AT akceptējusi 12 lēmumus, atzīstot par pieļaujamu ne tikai Latvijas, bet arī Izraēlas,  Ukrainas un divu Lietuvas pilsoņu tiesāšanu ārvalstīs. AT skaidro, ka par 2009.gadu un iepriekšējiem tai datu nav.

AT apkopotie dati atklāj, ka 2010.gadā izskatīta viena lieta par krāpšanā apsūdzēta Latvijas pilsoņa izdošanu Vācijai un lēmums atstāts negrozīts. 2011.gadā skatītas trīs lietas - par krāpšanā ar telekomunikāciju līdzekļu palīdzību un datoriem, sazvērestībā un personu identitātes zādzībā aizdomās turēta Latvijas pilsoņa izdošanu ASV, par liela apmēra krāpšanā apsūdzēta Izraēlas pilsoņa izdošanu Baltkrievijai un par Ukrainas pilsones izdošanu Ukrainai apsūdzībā par krāpšanu, nelikumīgu pasu un citu svarīgu personisko dokumentu iegūšanu. Lēmumi par izdošanu Baltkrievijai un Ukrainai atstāti negrozīti, bet Latvijas pilsoņa izdošana ASV atzīta par nepieļaujamu.

Savukārt 2012.gadā skatītas septiņas lietas, un visās AT ģenerālprokuratūras lēmumus par izdošanu atstājusi negrozītus.

Pērn AT akceptējusi Latvijas pilsoņa izdošanu Igaunijai apsūdzībā par atkārtotu svešas kustamas mantas zādzību lielā apmērā personu grupā ar ielaušanos, Latvijas pilsoņa izdošanu Polijai, kas viņu vainojusi sabiedriskās kārtības pārkāpumos un pārkāpumos naudas tirdzniecībā un vērtspapīros - viltotu naudas zīmju izplatīšanā organizētā grupā lielā apmērā, kā arī Latvijas pilsoņa izdošanu Vācijai apsūdzībā par slepkavības mēģinājumu un laupīšanas mēģinājums ar letālu iznākumu, smagu miesas bojājumu nodarīšanu.

Pērn akceptēta Lietuvas pilsoņa izdošana Jaunzēlandei tiesāšanai par narkotisko vielu nelikumīgu apriti, kā arī narkotisko vielu pārvietošanu pāri robežai jebkādā nelikumīgā veidā, ja tas izdarīts organizētā grupā, Latvijas pilsoņa izdošana Vācijai tiesāšanai par nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanu, Latvijas pilsoņa izdošanu Ukrainai tiesāšanai par atkārtotu, organizētā grupā pastrādātu liela apmēra zādzību, kā arī Lietuvas pilsoņa izdošana Norvēģijas Karalistei apsūdzībā pēc šīs valsts likumiem par smagas zādzības pastrādāšanu, kas izdarīta ar ielaušanos, kā arī atbalsta sniegšanu, uzglabājot un transportējot zagtu mantu.

Šogad izskatītas divas lietas. Vienā lietā atzīta par pieļaujamu Latvijas pilsoņa izdošana ASV, bet otrā - par pieļaujamu atzīta jau minētā Latvijas pilsoņa Kamaldinova izdošana Somijai.

Advokāte un Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece Guna Kaminska portālam "Delfi" sacīja, ka par izdošanas lietām un ārvalsts tiesu spriedumu un lēmumu sekām īstas skaidrības patlaban nav. Tāpat nav skaidrs, kā ārvalstis izpilda Latvijas lūgumus izdot ārvalstīs mītošos Latvijas pilsoņus tiesāšanai mūsu valstī. 

Bez tam, ja tiek nolemts izdot cilvēku tiesāšanai valstī, kuras likumi viņam par nodarījumu vainas atzīšanas gadījumā paredz cietumsodu uz vairākiem gadu desmitiem, ir jārēķinās, ka faktiski šis cilvēks kā Latvijas pilsonis tiek iznīcināts.

Tāpat advokāte uzsvēra, ka nav salīdzināmas sekas, kas rodas tad, ja Latvijas pilsonis tiek izdots tiesāšanai ASV, kur viņam jāstājas dažādu profesiju pārstāvju veidotas zvērināto tiesas priekšā, un tad, ja viņš tiek izdots tiesāšanai, piemēram, Somijā, kur tiesu spriež profesionāli tiesneši. Tomēr gan vienā, gan otrā gadījumā, kā arī citos gadījumos, kad pieņemts politisks lēmums par Latvijas pilsoņa izdošanu tiesāšanai ārvalstīs, jārēķinās, ka attaisnošanas gadījumā cilvēki var vērsties ar prasībām pret valsti par nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu.