Zaudējums prāvā dzemdību namam ar nedaudz vairāk nekā miljona latu budžetu gadā nozīmētu bankrotu. Šī ir pirmā reize, kad dzemdību namu iesūdz tiesā. Dzemdību nama direktore Ilze Lietuviete apgalvo, ka viņi lietai gatavojas ļoti nopietni, jo šis precedents var izraisīt lavīnas reakciju.
Pirmā un pašreiz arī pēdējā skaļākā tiesas prāva, kurā pacients uzvarēja medicīnas iestādi, bija pirms diviem gadiem - 2001.gadā pirmās grupas invalīds Edijs Filipsons tiesājās ar Valsts traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu. Kā kompensāciju pacients saņēma 34 714 latus.
Pērn aprīlī 1972.gadā dzimusī grūtniece N. iestājās dzemdību namā, jo bija pagājusi nedēļa, kopš bērnam vajadzēja dzimt, liecina tiesas materiāli. Mākslīgi stimulējot, pēc smagām dzemdībām pasaulē nāca puisēns. Viņa veselības stāvoklis bija vidēji smags. Divas nedēļas bērns atradās reanimācijā, pēc tam ilgstoši ārstējās Bērnu klīniskajā slimnīcā. Noteiktā diagnoze liecina - zēns būs invalīds uz mūžu.
Māte uzskatīja, ka bērns kļuvis par invalīdu ārstu neprofesionālās rīcības dēļ, tādēļ vērsās Veselības ministrijas Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijā (MADEKKI).
MADEKKI konstatēja virkni pārkāpumu tieši dzemdību laikā - stundu pirms bērna piedzimšanas netika veikti viņa sirdspukstu pieraksti. Ārstu sodīja ar naudassodu, bet dzemdību nama administrācijai lika pilnveidot dzemdību norises karti, lai tā kļūtu saprotamāka. No MADEKKI atzinuma izrietēja, ka sievietes vecums un pirmās dzemdības bija riska faktori, ko ārstam vajadzēja ņemt vērā.
Uzskatot MADEKKI atzinumu par pietiekamu, šā gada jūnijā N. Rīgas apgabaltiesā iesniedza prasības pieteikumu par veselībai nodarītā kaitējuma atlīdzību un zaudējuma piedziņu. N. norāda, ka bērna kopšanai un medikamentiem viņa katru mēnesi iztērē 400 latu, tāpēc periodā no bērna dzimšanas līdz prasības sniegšanai tiesā iztērējusi 5600 latu, ko vēlas piedzīt no atbildētāja, kā arī turpmāk katru mēnesi vēlas saņemt 400 latu līdz varbūtējai dēla veselības stāvokļa maiņai. Kā atlīdzību par viņa veselības sakropļojumu N. no dzemdību nama vēlas piedzīt 2 miljonus latu. Saskaņā ar Civilprocesa likumu prasītāja ir atbrīvota no valsts nodevas samaksas prasības daļā par veselībai nodarītā kaitējuma atlīdzību.
Dzemdību nams izvirzīto prasību uzskata par nepamatotu. Paskaidrojumā Rīgas apgabaltiesai Lietuviete apstrīd N. apgalvojumu, ka grūtniecība noritējusi bez sarežģījumiem. Lai arī grūtniecības analīzes bijušas labas, sievietes iepriekš pārslimotās slimības un viņai veiktās ķirurģiskās manipulācijas varēja atstāt ietekmi uz grūtniecību un dzemdību norisi. Uz jautājumu, kāpēc, ņemot vērā šos riska faktorus, netika veikts ķeizargrieziens, Lietuviete atzīst: "Ja auglis jau kaut kādu iemeslu dēļ ir slims, ķeizargrieziens šo situāciju neatrisinātu. Šīs ir diagnozes, kuras nevar noteikt grūtniecības laikā." Lietuviete paskaidrojumā norāda, ka dzemdību taktika izvēlēta pamatoti, ko apliecina arī MADEKKI atzinums.
Sniegt sīkākus paskaidrojumus Lietuviete "Dienai" atteicās, norādot, ka N. aizsargā Pacientu tiesību aizsardzības likums, kā arī viņai ir sievietes žēl. "Es cienu viņu, neskatoties uz to, ka esam pretējās pusēs," sacīja Lietuviete.
Līdz šim sūdzības neapmierinātie pacienti iesniedza dzemdību nama vadītājai, MADEKKI, vai arī Latvijas Pacientu tiesību birojā. Šogad pirmajā pusgadā no 227 iesniegumiem MADEKKI 15 bija saistīti ar dzemdniecības un ginekoloģijas jautājumiem. Latvijas Pacientu tiesību birojā šogad saņemti seši iesniegumi. Biroja direktore Signe Dauškane uzskata, ka cilvēki nevēršas tiesā, jo netic labvēlīgam iznākumam. "Bieži vien cietušajiem atsaka ierosināt krimināllietu, un cilvēki samierinās, jo juristi neizskaidro, ka ir iespējams tiesāties civiltiesiskā kārtībā, kā arī sarunu ceļā nonākt pie mierizlīguma," sacīja Dauškane.
Statistika rāda, ka Latvijā ir viens no augstākajiem zīdaiņu mirstības rādītājiem Austrumeiropā. Dzemdību nama galvenā ginekoloģe Dace Rezeberga to skaidro ar vienotas kvalitātes kontroles trūkumu, jo nav instances, kas analizētu statistiku un meklētu risinājumus.
"Bija Labklājības ministrijas Valsts ģimenes veselības centrs, ko likvidēja. Tā funkcijas sadalīja starp Veselības veicināšanas centru un Veselības ministrijas mātes un bērnu veselības nodaļu, kas ir pārņēmusi aizsāktās iniciatīvas, bet tas notiek lēni," skaidro Rezeberga. "Diena" noskaidroja, ka pašreiz Veselības ministrija ir izstrādājusi rīkojuma projektu par dzemdībpalīdzības nodrošināšanas kārtība, kurā ietilpst sadaļa par rīcības kārtība mātes un perinatālās mirstības gadījumā. Taču tas vēl nav apstiprināts.
"Ārzemēs, ja par mediķi saņemta sūdzība, to izskata apdrošināšanas pārstāvji. Mediķim nav jākavē savs laiks, lai attaisnotos un meklētu pierādījumus," norāda Lietuviete. "Dienas" aptaujātie mediķi sarunā vairākkārt atzina, ka Latvijā ir aizsargātas pacientu tiesības, bet neviens nerūpējas par ārstu.
Lai risinātu šo problēmu, pirms mēneša nodibināta sabiedriska organizācija - Latvijas Ārstu tiesību aizsardzības birojs, lai piesaistītu speciālistus, kas uzņemtos mediķu juridisko aizstāvību. Viens no biroja iniciatoriem, Latvijas Ārstu biedrības juridiskais konsultants Mārtiņš Knipšis stāsta, ka galvenais mērķis ir dot pretsparu Latvijas Pacientu tiesību birojam.
"Galvenā motivācija, ierosinot lietu, bija izsaukt sabiedrības interesi, lai turpmāk pasargātu citas māmiņas," uzskata prasītāju puses advokāte Maija Andersone. Pašas mātes N. viedokli "Dienai" neizdevās uzzināt, bet viņas vīrs, labi situēts cilvēks, lūdza kontaktēties tikai ar advokāti. Andersone uzskata, ka iegūt 2 miljonu latu kompensāciju nav reāli, "jo pie mums nav Amerika". Summas lielumu noteicis klients, un viņa nav iejaukusies. Taču kā reālu advokāte uzskata uzvaru jautājumā, vai zēns kļuvis par invalīdu dzemdību nama mediķu neprofesionālās rīcības dēļ.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
