No Inčukalna gudrona dīķiem izvedīs vairāk nekā 30 tūkstošus tonnas gudrona, tam tērējot 20,3 miljonus latu
Foto: DELFI Aculiecinieks

Sanācijā Inčukalna dīķos no teritorijas izvedīs 30 200 tonnu indīgā jēlnaftas pārstrādes blakusprodukta gudrona, kā arī 40 000 tonnu piesārņotās smilts, tam tērējot 20,3 miljonus latu, no kuriem daļa būs Eiropas Reģionālās attīstības fonda nauda, portālu "Delfi" informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāve Kristīne Barševska.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ceturtdien vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (ZRP) apmeklēja vēsturiski visvairāk piesārņoto vietu "Inčukalna sērskābie gudrona dīķi" un klātienē iepazinās ar šīs teritorijas sanācijas norisi.

Īstenojot Inčukalna gudrona dīķu sanāciju, tiks novērsta turpmāka piesārņojošo vielu nokļūšana no izgāztuves pazemes ūdeņos, kā arī izgāztuvei pieguļošajās teritorijās. Tāpat uzlabos gruntsūdeņu, pazemes ūdeņu, kā arī augsnes un grunts kvalitāti bīstamo atkritumu izgāztuvei piegulošajā teritorijā, lai vairs netiktu apdraudēta cilvēku veselība un vide.

Sprūdžs, iepazīstoties ar situāciju klātienē, uzsvēra: "Esmu gandarīts, ka jau pēc dažiem gadiem, šo piesārņoto teritoriju būs iespējams izmantot noteiktai saimnieciskai darbībai un darīt to atbilstoši pašvaldības redzējumam un teritorijas attīstības plānam. Gudrona dīķi būs vieta, kur zaļos zāle un augs puķes nevis vieta, kur iet bojā gājputni un meža dzīvnieki ".

"Skonto Būve" projektu vadītājs Juris Pētersons norādīja, ka šobrīd Inčukalna sērskābā gudrona dīķu teritorijā, kas tiek uzskatīta par piesārņotāku vietu Latvijā, ir uzstādīta pirmā ūdens attīrīšanas iekārta. Attīrīšanu uzsāks pavasarī, kad temperatūra ārā būs virs nulles un būs uzstādītas pilnībā visas nepieciešamās iekārtas. Ūdens slānis, kas atrodas virs gudrona, tiks atsūknēts un attīrīts, savukārt, gudrons tiks izrakts, neitralizēts izmantojot kaļķi un citas ķimikālijas, sajaukts ar pildvielām un nogādāts rūpnīcā, kur to pilnībā izmantos cementa ražošanā.

Gudrona dīķu apskatē piedalījās arī VARAM valsts sekretāra vietniece, Investīciju departamenta direktore Vija Gēme, Inčukalna novada domes priekšsēdētājs Arvīds Blaus, Valsts vides dienesta ģenerāldirektors Vilis Avotiņš, SIA "Geo Consultants" valdes loceklis Jānis Ābeltiņš, kā arī SIA "Skonto Būve" projektu vadītājs Juris Pētersons.

Projekta "Vēsturiski piesārņoto vietu "Inčukalna sērskābie gudronu dīķi" sanācijas darbi" kopējas izmaksas plānotas 20,3 miljonu latu apmērā, no tiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļi - 14,2 miljoni latu, bet valsts budžeta finansējums – 6,1 miljons latu.

Jau ziņots, ka septembri līdz ar mitrumu un vējiem Vangažu un Inčukalna apkaimē gudrona dīķos izgāzta ķīmisko atkritumu krava radīja nepatīkamu smaku, kas satrauca iedzīvotājus. Pēc Latvijas vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra veiktajām analīzēm gaisā dīķu tuvumā atklājušās ne tikai vielas, kas no tā parasti izgaro, bet arī citi ķīmiskie savienojumi nozīmīgā koncentrācijā, tiesa, cilvēku veselību tas neapdraud.

Vides inspektori, apsekojot dīķu apkārtni, atklāja smagā kravas auto pēdas līdz pašam dīķiem. Pirms pieciem gadiem apkārt dīķiem bija ierīkots žogs, taču pavasarī tas nozagts, un Vides ministrijai neesot bijis līdzekļu, lai to atjaunotu.

Gudrona izgāztuve izveidota padomju industrializācijas periodā 20.gs. 60.gados, un to izmantoja parfimērijas un medicīnisko eļļu ražošanas procesā radīto atkritumu glabāšanai. Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas atkritumu izgāšana tajā ir aizliegta.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form